Īpašā godā tiek celtas orhidejas, kuras daudzi izvēlas kā reprezentablu dāvanu darba kolēģiem, draugiem vai radiniekiem – tās ir krāšņas un karaliskas, ilgi zied un ir katras telpas rota un lepnums. Dāvanas saņēmējs gan visbiežāk nemaz īsti nezina, ko ar šo eksotisko augu iesākt. Kā laistīt un cik bieži laistīt, vai noziedējušie zari ir jāapgriež, un ko darīt ar gaisa saknēm, augu pārstādot? Versiju ir daudz, tāpēc skaidrību par orhideju kopšanu vieš “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.

 

Orhidejas 1000 sejas – formu, krāsu un smaržu kaleidoskops

“Ja vien tas nav parastais falenopsis (Phalaenopsis), pie kura esam daudzmaz pieraduši, orhidejas nudien var samulsināt ar savu daudzveidību. Tās ir pilnas pārsteigumu: nevarētu teikt, ka tirgotāji, kas ieved šos augus Latvijā, gadu gaitā būtu izcēlušies ar izvēlīgumu, tāpēc nav nekas neparasts iegādāties bezvārda hibrīdu bez mazākās nojausmas, kāds tas izskatīsies, kad uzziedēs otro reizi. Tiesa, pēdējā laikā pieprasītākas kļūst šķirnes orhidejas, kas šādus pārsteigumus nesagādā. Tās var būt ar lieliem un pavisam sīkiem ziediņiem, vienu milzīgu ziedu vai bagātīgiem ziedu ķekariem; baltas, zaļas un raibas, visās varavīksnes krāsās; ir arī ļoti neparastas un izsmalcināti smaržojošas orhidejas. Pavisam izšķir ap 1000 orhideju sugu,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.

Bez jau minētā falenopša Latvijā populāras ir arī smaržīgās dendrobijas (Dendrobium), miltonijas (Miltonia) ar dažādu krāsu ziedlapām un zvanveidīgās cimbīdijas (Cymbidium). Retāk sastopamas, bet ļoti krāšņas ir vandas – īstas orhideju karalienes, premium klases orhidejas, kas veikalā nonāk 6–7 gadu vecumā, koši zied un var lepoties ar izsmalcinātu augstas klases aromātu. Īsti orhideju mīļotāji novērtēs arī īrisiem vai narcisēm līdzīgās katlejas (Cattleya), kuplās oncīdijas (Oncidium), “kurpītes” (Paphiopedilum), neparastās, ieturēti elegantās zigopetāles (Zygopetalum), nelielās sīkziedu masdevālijas (Masdevallia) un ludīsijas (Ludisia), kas pat neizskatās pēc orhidejām.

“Ne vienmēr orhidejas izskatās pēc orhidejām klasiskajā izpratnē – piemēram, makodes (Macodes petola), kas atšķirībā no vairuma orhideju aug uz zemes. Tās ir ļoti maziņas, sasniedz tikai 5–10 cm izmēru, tām ir sīki ziediņi, kurus bieži nokniebj, lai augs netērētu tiem spēku, bet koncentrētos uz to, kā dēļ makodes audzē, – lapām, kam piemīt ļoti īpaša nokrāsa. Starp citu, orhideja ir arī vaniļas augs. Kad tā nozied, uz vaniļas pāksts nogatavošanos gan nākas gaidīt vismaz pusgadu, toties varēsiet lepoties ar pašu audzētu vaniļu!” saka Līna Spure. Viņa atklāj – arī Latvijas dabā ir sastopamas orhidejas. Ar to plūkšanu gan nevajadzētu aizrauties, jo 26 no 32 Latvijas orhideju sugām ir iekļautas Sarkanajā grāmatā. Visbiežāk sastopamā vietējā orhideja ir Platanthera bifolia jeb smaržīgā naktsvijole, bet sevišķa veiksme būs ieraudzīt reti sastopamo Cypripedium calceolus jeb dzelteno dzegužkurpīti vai Ophrys insectifera jeb mušu ofrīdu.

 

Mitrināt, bet ne mērcēt

Orhideju dabiskā vide ir tropi, tāpēc tām vajag daudz mitruma. Tomēr tas nenozīmē, ka tās būs sajūsmā visu laiku atrasties ūdenī. Vienīgais izņēmums ir cimbīdijas, kuras var audzēt arī ūdenī – pilnīgi atbrīvot no augsnes, likt ūdenī un nedaudz piebarot. Ja ir gana daudz gaismas, augs ziedēs un jutīsies labi.

“Nevienam augam nepatīk ilgstoši stāvēt ūdenī, orhidejas šajā ziņā ne ar ko neatšķiras, tāpēc puķupodā ierīkot purvu nevajadzētu. Jāseko, lai augsne būtu nedaudz mitra, bet ne slapja, un lieko ūdeni, kas iztek no podiņa, labāk izliet, lai saknes nesāktu pūt,” iesaka Līna Spure. Orhidejas jālaista apmēram reizi nedēļā, ziemā – reizi divās nedēļās, un pēc pāris stundām liekais šķidrums jānolej. Vasarā un rudenī orhidejas var mēslot, ziemā to darīt nav ieteicams, lai ļautu augam atpūsties.

Laistīšanas biežums atkarīgs arī no gaisa mitruma telpā. Orhidejai ideāli piemērota būs pietiekami gaiša vannas istaba vai cita mitra telpa (bet ne virtuve) ar logu. Labā ziņa – orhideja pati pasaka priekšā, kad pienācis laiks padzerties: kamēr gaisa saknes ir zaļas, orhideja jūtas labi, bet, ja metas pelēkas, tad gan augu vajadzētu aplaistīt.

 

Pārstādīšana – tikai tad, ja galēji nepieciešama

Gaisa saknes ir orhideju mulsinošākā daļa, un dažiem nepieredzējušākiem puķkopjiem pat var šķist, ka pārstādot tās noteikti jāiedabū podiņā. Tā būtu kļūda, un vispār orhidejas nevajag lieki kustināt, ja vien tās fiziski nekrīt ārā no puķu poda vai arī pods vai saknes nav bojātas, brīdina speciāliste. Un pat tad, ja orhideja krīt ārā no poda, labāk sagaidīt, kad tā nozied, un tad to pārstādīt miera periodā. Nebūtu ieteicams to darīt ziemā, jo ziemā ir maz gaismas un augam ir grūtāk ieaugt jaunajā podiņā.

“Vandas un falenopši dabā nereti dzīvo gaisā, tās stiprinās pie koka mizas, tāpēc nekādu īpašu augsni tām nevajag, tās labi aug uz mizām. Citas orhidejas gluži bez augsnes iztikt nevar. Orhideju augsnei jābūt vieglai, elpojošai, tomēr pietiekami skābai,” stāsta Līna Spure. Viņa atgādina – jebkura augsne pirms pārstādīšanas obligāti ir termiski jāapstrādā, sterilizējot vismaz 90 grādu karstā ūdenī vai uz 2–3 minūtēm ievietojot karstā cepeškrāsnī. Pretējā gadījumā vienā jaukā dienā no orhidejas podiņa var pacelties mazo mušiņu mākonis. Diemžēl veikalā šo “īrnieku” klātbūtni pamanīt nav iespējams.

Vismaz daļai gaisa sakņu pēc pārstādīšanas jāatrodas virs augsnes. Šīs saknītes var saaugt lekni un bagātīgi, pat apkārt visam podam. “No tā nav jābaidās un nav uzreiz jāmeklē liels puķupods. Jaunajam podam ir jābūt tikai nedaudz lielākam par veco. Ja augsne visu laiku ir mitra un augs nespēj uzsūkt visas vielas no tās, vairojas slimības un sākas puves. To, kas notiek pārāk mitrā puķupodā, var uzskatāmi redzēt slikti vēdinātā vannasistabā, kur visi stūrīši aizaug ar melnu pelējumu,” brīdina speciāliste.

 

Kas vēl jāzina par orhideju kaprīzēm?

  • Kopumā orhidejas ir viegli kopjami augi. Tāpat kā citiem telpaugiem tām nepatīk tieši saules stari, toties atšķirībā no citiem tās jūtas tīri apmierinātas arī pusēnā. Gluži ēnā orhidejas neziedēs, bet uz ziemu, kad augi nomet ziedus un grib atpūsties, tās uz brīdi var nolikt tālāk no loga.
  • Vēl viena orhideju īpatnība – tām patīk gaisa temperatūras izmaiņas pat desmit grādu ietvaros, dienā sildoties un naktī atpūšoties vēsumā. Tāpēc orhidejas labi jūtas kāpņu telpās, galvenais, lai ir daudz gaismas. Ja orhideja dzīvoklī apnikusi, to var iznest kāpņutelpā un nolikt uz palodzes kaimiņiem par prieku.
  • Un vēl – nereti ir dzirdēti strīdi par to, vai noziedējušie orhideju kāti būtu jāapgriež vai nē. Līna Spure iesaka jebko griezt nost tikai tad, kad tas ir nokaltis. Kad orhidejas nomet ziedus, tās no zaļajiem kātiem iesūc atpakaļ pāri palikušās barības vielas, tāpēc netraucējiet skaistuli – ļaujiet tai mierīgi pamieloties, justies kā brīvā dabā dzimtajos tropos un atkal un atkal priecēt jūs ar ziedu kaskādēm!
Iepriekšējais rakstsZVA: Neviena vakcinēta cilvēka nāve Latvijā līdz šim nav ticami saistīta ar potes saņemšanu
Nākamais rakstsCeturtdienas rīts diemžēl sācies ar skumju ziņu