Valsts drošības dienests pabeidzis izmeklēšanu esošajos kriminālprocesos par prettiesisku darbību Ukrainā, karojot Krievijas pusē. Prokuratūra tiesai nosūtījusi 6 lietas, bet vairākās apturētas, jo, piemēram, persona ir meklēšanā un nav iespējams uzrādīt apsūdzību, Viena no lietām, kas šī iemesla dēļ apturēta ir pret Ilijasu Mahamajevu. Par karošanu Krievijas pusē viņam plāno atņemt Latvijas pilsonību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, atsaucoties uz iekšlietu ministra Rihards Kozlovska teikto (JV). Kādreiz dēvēja par Jāni… Par karošanu Krievijas pusē plāno atņemt Latvijas pilsonību
Ilijasa Mahamajeva vārds savulaik Latvijas presē parādījās saistībā ar starptautiskas miesassargu skolas dibināšanu Madonā, bet hakeru apvienības “Anonymous” nopludinātajos materiālos bija aizdomās par viņa saistību ar teroristu grupas “Islāma valsts” kaujiniekiem.
Gados vecākie alsundznieki Ilijasu Mahamajevu atceras kā Jāni Podziņu – puišeli, kas rotaļājās kopā ar citiem. Runa ir par aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad Jānis ar māti, patēvu un pusmāsām dzīvoja Alsungā. Bijusī Alsungas vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Aina Verbele viņu nav redzējusi kopš skolas gadiem, un ne viņa, ne citi vietējie neatceras, ka toreiz, skolas laikā Jānim būtu bijusi interese par armijas lietām.
Pēc “de facto” rīcībā esošās informācijas vārdu viņš nomainījis vēl esot Latvijā. Skolotāja Aina Verbele neatceras, kurā gadā satikusi bijušo skolnieku. Tas varēja būt pirms aptuveni desmit vai vairāk gadiem. Bet atceras, ka viņš vēl kā pusaudzis meklējis savu bioloģisko tēvu, kas izrādījās čečens pēc tautības. Pēc viņa paša stāstītā intervijā agresorvalsts propagandistam un slavinātājam Aleksejam Stefanovam, “pareizie cilvēki no ielas paņēmuši un iedevuši pareizo audzināšanu”.
Mediji jau rakstījuši, ka viņš dienējis Latvijas bruņotajos spēkos, bet pēc patvaļīga dienesta pamešanas – atvaļināts. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis ārzemēs. 2015. gada nogalē viņš vērsās ar ideju Madonas pašvaldībā atvērt starptautisku miesassargu skolu. Apmācības programmā, kuru pašvaldība apstiprināja, cita starpā bija arī apsardzes nodrošināšana augsta riska darbības zonā, improvizēta spridzekļa atklāšana un dažāda līmeņa specializētā šaušana. Par to ziņoja arī mediji, lūk, fragments no “Latvijas Radio” ieraksta: “Šis cilvēks pats ir aktīvs šajā pozīcijā, viņš strādā par grupas vecāko cīņā pret Somālijas pirātiem, apsargā kuģus un strādājis par apsargu biznesmeņiem. (..) Dzirdēju, ka ir jau trīs no Dienvidāfrikas pieteikušies, un tāpēc vaicāju kā viņi te Madonā dzīvos.”
Madonas novada dome arī pieņēma lēmumu iznomāt zemi kādreizējā padomju armijas bāzes teritorijā Mārcienas pagastā. Bijušais domes priekšsēdētājs par šiem lēmumiem runāt daudz nevēlas, jo vairs neatceroties un pielīdzina to daudziem citiem maznozīmīgiem pašvaldības lēmumiem. “Nekas tālāk nenotika, tur bija komitejas lēmums, atbalstījām iesniegumu un viss,” tagad saka Andrejs Ceļapīters, kurš pašlaik ir Saeimas deputāts.
Dienvidāfrikas pilsoņi uz Madonu mācīties par miesassargiem tiešām neatbrauca. “de facto” zināms, ka Mahamajeva aktivitātes nobremzēja drošības dienests. Laikraksts “Sestdiena” 2016. gada janvārī, atsaucoties uz hakeru grupas “Anonymous” publiskotajiem dokumentiem rakstīja, ka Mahamajeva vārds iespējams atrodams teroristu grupas “Islāma valsts” kaujinieku sarakstā.
“Varam apstiprināt, ka minētā persona jau agrāk ir nonākusi dienesta uzmanības lokā par iespējamu saistību ar radikāli tendētiem musulmaņiem. Šobrīd persona ir izsludināta starptautiskajā meklēšanā,” raidījumam “de facto” norāda Valsts drošības dienests.
Jau pieminētajā intervijā agresorvalsts propagandistam un slavinātājam Mahamajevs atklāj, ka pirms aptuveni pieciem gadiem viņš uz īsu brīdi bija atbraucis uz Latviju. Nav skaidrs, kāpēc tādā gadījumā drošības dienesti viņu neaizturēja. Viņš pats lielās, ka dienesti aizturējuši tikai uz īsu brīdi, un tā kā bijusi biļete tikai vienā virzienā – uz Krieviju – tad atlaiduši. Okupantu rindās Doņeckas apgabalā pret Ukrainu viņš cīnoties kopš 2020.gada. “Jebkura mūsu virspavēlnieka vladimira vladimiriča putina pavēle tiks izpildīta. Tāds ir mūsu mērķis,” paziņojis Mahamajevs.
Intervija, kā arī publiskie vēstījumi Telegram kanālos bija pamats drošības dienestiem atkal pamanīt Mahamajevu. Pret viņu tika ierosināta krimināllieta par nelikumīgu piedalīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, par ko draud sods līdz desmit gadiem cietumā. Apsūdzība viņam nav uzrādīta, jo persona atrodas meklēšanā.
“Šādā veidā process tiek nopauzēts, kamēr viņu atradīs, vai arī viņa pati atnāks. Ja viņu atradīs, tad nogādās Latvijā un kriminālprocess turpinās savu gaitu. (..) Meklēšana nepārtraucas līdz brīdim, kamēr prokurors nepieņem lēmumu tad, kad kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta,” saka Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Salvis Skaistais.
Pēdējā pusotra gada laikā Mahamajevs sociālajos tīklos un agresoru slavinātāju kanālos nav vairs manīts. Līdz ar to nav informācijas, vai viņš vispār ir dzīvs. Ukrainai saistībā ar Latvijā uzsākto kriminālvajāšanu nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums, lai iegūtu papildus pierādījumus. Vislabāk atbildes var sniegt tieši paši ukraiņi, norāda prokurors.
Valsts Drošības dienests ir pabeidzis izmeklēšanu desmit kriminālprocesos par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, nododot materiālus prokuratūrai un rosinot pret 13 personām uzsākt kriminālvajāšanu. Jāpiebilst, ka tikai divi no kriminālprocesiem, pret divām personām, ir sākti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
“Patlaban VDD lietvedībā vairs nav kriminālprocesu par iespējamu prettiesisku dalību karadarbībā Ukrainā, jo iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos dienests izmeklēšanu ir pabeidzis,” norāda dienests.
Prokuratūras sniegtā informācija liecina, ka uz tiesu nosūtītas sešas krimināllietas, divas izbeigtas izmeklēšanas stadijā, bet vairākas apturētas.
“Un, ja mēs runājam par Ukrainas gadījumiem, tad ukraiņiem pašiem varētu būt jautājumi šīm personām, neskatoties uz Latvijas izvirzītām apsūdzībām,” saka Skaistais, norādot, ka “te varētu būt interesants tiesiskais regulējums, jo, kā saka, notvertu kādu no mūsu karotājiem, kuri devušies uz turieni, ko viņi primāri darītu, vai viņi to atgrieztu primāri Latvijai, vai viņi varbūt veiktu procesuālās darbības savas valsts likumdošanas ietvaros.”
Lietuva lēmusi, ka pilsoņiem, kas karo Krievijas pusē atņems Lietuvas pilsonību. Par migrāciju atbildīgā amatpersona komentējusi, ka starptautiskie tiesību akti aizliedz atņemt personai pilsonību, ja tā ir personas vienīgā pilsonība, taču paredz izņēmumus saistībā ar nelojalitāti pret valsti. Arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis “de facto” sacīja, ka Latvija varētu rīkoties līdzīgi. “Mums tikai vajag pierādījumus, ka šīs persona ir Krievijas pilsonis, tad lēmums drīz būs,” saka iekšlietu ministrs Kozlovskis.
Mahamajevs iepriekš propagandistiem lepojies, ka viņam ir Serbijas pilsonība un drīz viņš būs arī agresorvalsts Krievijas pilsonis. Jāuzsver, ka jebkāda sadarbība ar Krieviju krimināltiesiskajā jomā patlaban ir pārtraukta.
