Saule, bezrūpība un atpūta – vasaras sezona daudziem no mums ir gada gaidītākais un iemīļotākais laiks. Tomēr ne vienmēr viss izdodas kā cerēts – gluži negaidot, vasarā var piemeklēt spēku izsīkums, miegainība vai grūtības koncentrēties, pat ja šķiet, ka diena nav prasījusi fizisku vai psiholoģisku piepūli. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane norāda – aiz šī nespēka bieži slēpjas organismam nozīmīgi traucējumi un signāli, ko svarīgi neatstāt bez ievērības. Kad nekam vairs nav spēka: Kas var slēpties aiz vasaras noguruma?
„Pavasaris un vasara jau ierasti ir laiks, kad nespēka sajūta novērojama visbiežāk, taču tā iemesli katrā gadalaikā mēdz būt atšķirīgi. Pavasarī nespēka cēlonis lielākoties ir vispārējs organisma izsīkums pēc ziemas, savukārt vasarā galveno slodzi rada karstums, šķidruma trūkums un ārējie faktori, kas neļauj ķermenim pilnvērtīgi atjaunoties. Turklāt vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu laiks, taču nereti pienāk brīdis, kad ceļojumi un cita iecerētā atpūta netiek pienācīgi izbaudīta. Pēc mēnešiem ilgas fiziskās un emocionālās slodzes organisms ir iztukšots, un enerģijas vienkārši nav. Līdz ar atvaļinājuma sākumu, kad ķermenis sajūt atslābumu un režīma maiņu, nespēks kļūst vēl izteiktāks – mazinoties spriedzei, ķermenis vienkārši „sabrūk” nogurumā. Bieži vien tās ir sekas izsīkumam, kas nav kompensēts ziemā vai pavasarī. Ja šāds izsīkums paliek nepamanīts, tas var pāraugt ilgstošā, pat hroniskā nespēkā. Tāpēc nogurumu nevajadzētu atstāt bez ievērības – tas var būt signāls, ka ķermenim nepieciešama lielāka uzmanība,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Nespēka sajūtu vasarā var veicināt atšķirīgi faktori – kā ārējie apstākļi un organisma iekšējais stāvoklis, tā arī dažādu faktoru mijiedarbība.
Karstais laiks – slodze sirdij un asinsritei
Vasaras sezonā nespēka cēlonis nereti ir augstā gaisa temperatūra un sirds nespēja tai pielāgoties. Karstā laikā organisms pastiprināti svīst – tā ir dabiska termoregulācijas reakcija, kas palīdz atvēsināt sakarsušo ķermeni. Vienlaikus paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, un sirds sāk darboties intensīvāk, lai nodrošinātu pietiekamu asins cirkulāciju un dzesēšanu. Rezultātā pat pavisam vesels cilvēks karstumā var izjust vājumu, galvas reiboni, miegainību vai sliktu dūšu – īpaši ilgstoši uzturoties saulē bez galvassegas un atveldzēšanās ēnā. Karstums var būt vēl lielāks izaicinājums cilvēkiem ar jau esošām veselības problēmām, tostarp sirds mazspēju, stenokardiju vai sirds ritma traucējumiem.
Lai pasargātu sirds veselību karstumā, svarīgi ir dzert pietiekami daudz ūdens, izvairīties no fiziskas slodzes dienas vidū un valkāt viegla auduma, gaisīgu apģērbu. Ja parādās reibonis, slikta dūša vai redzes traucējumi, nekavējoties jāmeklē ēna, jāatvēsinās un jāuzņem šķidrums; ja stāvoklis neuzlabojas, nepieciešams meklēt medicīnisku palīdzību.
Ne tikai ūdens – ar sviedriem pazūd arī minerālvielas
Karstā laikā pastiprināta svīšana izraisa ne vien šķidruma zudumu, bet arī būtisku elektrolītu (nātrija, kālija, kalcija, magnija) izvadīšanu no organisma. Šie minerāli ir svarīgi sirds, muskuļu un nervu sistēmas darbībai, un to trūkums var izraisīt nespēku, galvas reiboņus, muskuļu krampjus un koncentrēšanās grūtības. Dehidratāciju karstumā pastiprina kā nepietiekama ūdens uzņemšana, tā arī kafijas, tējas un alkoholisko dzērienu lietošana, kas veicina šķidruma zudumu un nogurumu. Lai uzturētu līdzsvaru, ieteicams regulāri dzert ūdeni – glāzi katru stundu, dienas laikā kopumā uzņemot aptuveni 30–35 mililitrus uz katru ķermeņa masas kilogramu. Nopietnākas dehidratācijas gadījumā minerālvielu krājumus palīdzēs papildināt aptiekās pieejamie pulveri vai tabletes elektrolītu šķīduma pagatavošanai. Tie noder ne tikai karstā laikā, bet arī pēc caurejas vai vemšanas, kad organisms zaudējis ievērojamu daudzumu šķidruma un sāļu.
Turklāt svelmē bieži samazinās apetīte, un tā rezultātā organisms var saņemt mazāk uzturvielu un vitamīnu, kas vēl vairāk ietekmē pašsajūtu. Tāpēc, lai pasargātu sevi no vasaras nespēka, svarīgi ir ne tikai regulāri uzņemt šķidrumu, bet arī nodrošināt organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu.
Mosties noguris – kad nakts nesniedz atelpu
Tveicīgās naktis neļauj ķermenim pilnvērtīgi atjaunoties, līdz ar to cilvēks nereti jau pamostas noguris, pat tad, ja gulēts pietiekami ilgi. Miegu var ietekmēt arī sezonālas izmaiņas cirkadiānajā ritmā – garās dienas un ceļojumi izjauc dabisko miega un nomoda līdzsvaru, radot hronisku miegainību dienas laikā. Nereti, pienākot atvaļinājumam, kurā gribas „visu paspēt“, veidojas pārslodze. Fiziskas aktivitātes saulē, neatvēlot laiku pietiekamai atpūtai, kombinācijā ar saīsinātu naktsmieru noved pie enerģijas deficīta un iekšēja izsīkuma. Šādos apstākļos samazinās arī emocionālā noturība – var pieaugt aizkaitināmība, spriedze un nomāktība.
Lai veicinātu organisma atjaunošanos, ieteicams pēc iespējas atvēsināt telpu, kurā tiek gulēts, nodrošināt svaiga gaisa plūsmu un gādāt par pietiekamu tumsu – piemēram, izmantojot gaismu necaurlaidīgus aizkarus, lai agrā rīta saule netraucētu miegu. Labākam miegam var palīdzēt piparmētru, kumelīšu vai melisas tēja, bet, konsultējoties ar veselības speciālistu vai farmaceitu, īpašos gadījumos var papildus lietot arī melatonīnu jeb tā saukto „miega hormonu“, kas palīdz noregulēt dienas un nakts bioloģisko ritmu. Noderīga var būt arī īsa diendusa dienas vidū, kas palīdz atgūt daļu no trūkstošā miega un uzlabot pašsajūtu.
Alerģijas, stress, hroniskas kaites – slogs, ko vasara tikai pastiprina
Karstums vasarā var pastiprināt dažādu hronisku saslimšanu simptomus un līdz ar to – arī noguruma sajūtu. Cilvēkiem ar vairogdziedzera traucējumiem, cukura diabētu, elpceļu slimībām vai autoimūnām saslimšanām paaugstināta gaisa temperatūra rada papildu slodzi organismam. Tiek traucēta termoregulācija, pieaug dehidratācijas risks, un izsīkums var kļūt par pastāvīgu pavadoni ikdienā. Arī hronisku alerģiju, īpaši ziedputekšņu alerģijas, gadījumā imūnsistēma ilgstoši darbojas paaugstinātas iekaisuma aktivitātes režīmā. Tas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti, kognitīvās spējas un fizisko pašsajūtu, izraisot vājumu, nespēku un koncentrēšanās grūtības.
Lai mazinātu šos riskus, svarīgi pielāgot fizisko un emocionālo slodzi savam veselības stāvoklim un lietot ārsta nozīmētos medikamentus, kā norādīts. Ja parādās pastiprināts nogurums vai citi simptomi, ieteicams laikus konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
„Noguruma cēloņi var būt ļoti dažādi, tāpēc ieteicams izvērtēt gan ikdienas slodzi, gan organisma vispārējo stāvokli. Ja nespēks saglabājas, lietderīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, vai netrūkst būtisku vitamīnu un minerālvielu, piemēram, B grupas vitamīnu, folātu, dzelzs vai magnija. Vasarā, kad organisma vajadzības var mainīties, iespējams nepieciešams pielāgot arī uzņemto D vitamīna devu, taču lietošanu nevajadzētu pārtraukt pavisam – īpaši, ja iepriekš bijis noteikts tā deficīts,” skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.
