Grūtības aizmigt vakarā, noguruma sajūta pamostoties un nespēja koncentrēties dienas laikā – šīs ir tikai dažas no pazīmēm, kas liecina par miega traucējumiem, ar ko saskārušies daudzi no mums. Diemžēl ne vienmēr šiem simptomiem laikus tiek pievērsta gana liela vērība, kā rezultātā, miega traucējumiem ieilgstot, var rasties virkne dažādu nopietnu veselības problēmu. Par izplatītākajiem miega traucējumu cēloņiem un simptomiem, kā arī to ietekmi uz cilvēka veselību stāsta miega ārste – psihiatre Ija Cimdiņa.
Miega traucējumi – izplatīta problēma visā pasaulē
Mainoties laikiem, viennozīmīgi mainījušies arī cilvēku miega paradumi – mūsdienās cilvēki miega stāvoklī pavada ievērojami mazāk laika nekā mūsu senči. Turklāt būtiski samazinājies arī gulēto stundu skaits tieši gados jauniem cilvēkiem, kas saistāms ar vispārējo dzīves ritma maiņu, piemēram, daudz intensīvāko naktsdzīvi, strādāšanu vēlās vakara stundās utt.
Miega traucējumi ir ļoti izplatīta problēma visā pasaulē – aptuveni 95% pasaules iedzīvotāju ar miega traucējumiem ir saskārušies vismaz vienu reizi dzīves laikā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pašlaik no miega traucējumiem visā pasaulē cieš aptuveni trešdaļa cilvēku, bet pēc Latvijā veiktas aptaujas datiem – vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Simptomi un cēloņi
Par miega traucējumiem var liecināt vairākas pazīmes. Biežāk novēroto simptomu vidū ir gan grūtības aizmigt vakarā un bieža mošanās nakts laikā, pēc kā atkal ir grūtības aizmigt, gan pārāk agra mošanās no rīta. Tāpat par miega traucējumiem liecina arī slikta pašsajūta pamostoties, kā arī izteikta miegainība dienas laikā un grūtības koncentrēties. Nereti galvenais miega traucējumu izraisītājs ir tieši stress, nestabilitātes un drošības trūkuma sajūta, kā arī problēmas darbā un personīgajā dzīvē.
Miega traucējumu ietekme uz cilvēka veselību
Pat dažas naktī negulētas stundas var būtiski pasliktināt pašsajūtu nākamajā dienā, bet neizgulēšanās ilgā laika periodā var nelabvēlīgi ietekmēt visa organisma darbību. Īslaicīgi miega traucējumi var gan izraisīt nogurumu nākamajā dienā, gan pasliktināt kognitīvās funkcijas, tostarp izraisīt grūtības koncentrēties, iegaumēt un atcerēties. Savukārt ilgstoši miega traucējumi var izraisīt izmaiņas garastāvoklī, vājināt imūnsistēmu un nelabvēlīgi ietekmēt endokrīno sistēmu, kas ir nozīmīga organismā notiekošo procesu regulācijas sistēma un ko veido iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dziedzeraudu sakopojumi. Ja no šiem traucējumiem cilvēks cieš jau ļoti, ļoti ilgu laiku, tad tas var novest līdz pat cilvēka iznīcībai. Ne velti neļaušana aizmigt ir viens no senākajiem cilvēka mocīšanas veidiem.
Kur vērsties pēc palīdzības
Miega traucējumu gadījumā noteikti būtu ieteicams vērsties pie speciālista, kurš izvērtēs miega traucējumus un piemeklēs visatbilstošāko risinājumu, kā ar šo problēmu cīnīties. Pēc palīdzības vislabāk būtu vērsties ģimenes ārsta, neirologa vai psihiatra. Ja pie speciālista nav iespējams tikt gana ātri, tas, ko jau laikus var sākt darīt pats cilvēks, ir apzināt miega higiēnas pamatprincipus, meklēt iespējamos miega traucējumu cēloņus, kā arī censties šos cēloņus novērst.
Optimālais miega ilgums
Mainoties cilvēka vecumam, mainās arī viņam nepieciešamais miega ilgums. Piemēram, jaundzimušam bērnam diennaktī būtu ieteicams gulēt aptuveni 16 stundas, no sešu mēnešu vecuma – 14 līdz 15 stundas, viena līdz trīs gadu vecumā aptuveni 13 stundas, četru gadu vecumā – 12 stundas, piecu gadu vecumā – 11 stundas. Pusaudža vecumā būtu vēlams gulēt aptuveni deviņas stundas, bet pieaugušajiem diennaktī būtu ieteicams gulēt vismaz septiņas līdz astoņas stundas. Vecākiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kuriem vairs nav aktīvas darba gaitas, tās var būt arī sešas līdz septiņas stundas.
