Drēbes, apavus un citas lietas pirkt izpārdošanās, bet pārtikas veikalos lūkot pēc pēdējās dienas atlaidēm – tā rīkoties izvēlas arvien vairāk cilvēku, un ne tikai mazturīgie, bet arī pavisam pārtikuši. Un izrādās, šāda taupīšana ir jaunākā modes tendence, kurai pat ir nosaukums – skaļā taupīšana, vēsta “360TV ZIŅneši”. Kādi ir lielākie klupšanas akmeņi latviešu centienos ietaupīt?
Daira ir kārtošanas konsultante, viņai patīk dažādi eksperimenti un pērnā gadā pirmo reizi izmēģināja arī tā saucamo #lowspendmonth jeb tulkojumā – zemo patēriņu mēneša izaicinājumu: “Pirmajā mēnesī es tiešām centos ļoti ierobežot savu tēriņus, netērēt neko lieku un nepakļauties savām iegribām, un otro reizi, kas bija šajā februārī, es atkal pastiprināti pētīju, kur aiziet mana nauda.”
Pievienoties izaicinājumam Daira aicināja arī savus Instragram sekotājus, atsaucība bijusi, un izveidota pat sava Whatsapp grupa, kur joprojām pārdesmit sievietes reizi no reizes dalās ar dažādiem finansiāli izdevīgiem padomiem.
Vaicājot par terminu “skaļā taupīšana”, finanšu konsultanti uz to skatās diezgan skeptiski – tieši jautājumā par to, kur tad mēs kā sabiedrībā pašlaik esam. Lai arī pēdējos gados ir manāmi uzlabojumi finanšu pratībā, tomēr cik atklāti un patiesi latvieši runā par savām finanšu spējām un taupīšanu, grūti pateikt.
Finanšu konsultante Egija atklāj, ka skaļā taupīšana pēc būtības ir vēlme, spēja runāt skaļi par to, ka tiek veiktas izvēles par labu kaut kam citam: “Es izvēlos šo, nevis to – es izvēlos lētāko preci un es par to nekaunos, jo īstenībā tas man iedod dažādas iespējas, un es skaļi visiem par to pasaku.”
Kādi ir lielākie klupšanas akmeņi centienos ietaupīt, un kādi praktiski ieteikumi jāņem vērā, lai tas izdotos? Skaties video!
