Kalorijas dažādos vecuma posmos: Jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk kaloriju drīkstam uzņemt?

Tuvojoties 40 gadu slieksnim, pamani pāris liekus kilogramus, lai gan sporto un ēd tieši tāpat kā 20 gadu vecumā? Kas notiek? Organismam nepieciešamo kaloriju daudzums ar gadiem samazinās, kā rezultātā pie optimāla svara uzturēšanas nepieciešams piestrādāt, tomēr vajadzība pēc sabalansēta uztura nemainās. Kalorijas dažādos vecuma posmos: Jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk kaloriju drīkstam uzņemt?

Kam pievērst uzmanību, domājot par kaloriju uzņemšanu dažādos vecuma posmos, stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumiem (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

„Izmaiņas mūsu ķermenī turpinās visa mūža garumā – mainās vielmaiņas ātrums, pakāpeniski sāk palielināties tauku īpatsvars un samazināties muskuļu masa. Tā kā muskuļi sadedzina vairāk kaloriju nekā taukaudi, tad ar gadiem pie svara uzturēšanas jāsāk piestrādāt – ēst mazāk vai patērēt vairāk kaloriju. Šī tendence turpinās līdz pat mūža galam, turklāt tai pievienojas vēl otrs izaicinājums – kā, patērējot mazāk kaloriju, vienlaikus nodrošināt organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem. Turklāt tas jāspēj izdarīt ne vien tikpat pilnvērtīgā apjomā kā līdz šim, bet dažas uzturvielas, piemēram, olbaltumvielas un D vitamīnu, pat uzņemot vairāk. Tāpēc ir būtiski visa mūža garumā sekot līdzi uztura kvantitātes un kvalitātes sabalansēšanai, dodot priekšroku veselīgam uzturam, kvalitatīviem un sezonāliem produktiem un gatavošanai mājās, kā arī ieplānot laiku regulārām fiziskām aktivitātēm,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Kalorijas dažādos vecuma posmos: Jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk kaloriju drīkstam uzņemt?

Kā neatbilstošs uzņemto kaloriju daudzums var ietekmēt veselību? Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt un veikt ikdienas aktivitātes, tam ir nepieciešama enerģija, ko ik dienas uzņemam ar pārtikas produktiem, un to izsaka kilokalorijās (kcal). Dienā nepieciešamais enerģijas daudzums galvenokārt ir atkarīgs no cilvēka vecuma, dzimuma, ķermeņa masas un auguma, garuma, kā arī fiziskās aktivitātes. Pirmais solis, izvērtējot uzņemto kaloriju patēriņu, ir vadīšanās pēc vispārējām kaloriju normām, taču kopumā katra situācija ir jāizvērtē individuāli.

„Lai iegūtu personalizētas uztura rekomendācijas, vajadzīgi papildu dati, jo nepieciešamais enerģijas daudzums katram individuāli var atšķirties. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir ķermeņa kompozīcija jeb ķermeņa muskuļaudu, tauku, kaulu un ūdens procentuālā attiecība. To var noteikt, piemēram, ar bioimpedances metodi – īpašiem svariem, kas nereti pieejami uztura vai citu speciālistu kabinetos. Lai gan šādi veikti mērījumi nav absolūti precīzi, tomēr tie palīdz izstrādāt pielāgotas rekomendācijas un pēcāk iezīmēt dinamiku – atkārtotos mērījumos ir iespējams redzēt, vai ir progress un tiek zaudēti taukaudi, vai kaut kas tiek darīts neatbilstoši mērķim un vienlaikus zūd arī muskuļu masa,” skaidro sertificētā uztura speciāliste Laila Siliņa.

Savukārt, lai aprēķinātu kopējo nepieciešamās enerģijas daudzumu, iesākumā jāņem talkā Harisa-Benedikta formula:

• sievietēm: 655,1 + (9,56 x ķermeņa masa, kg) + (1,85 x auguma garums, cm) – (4,68 x vecums, gados);
• vīriešiem: 66,47 + (13,75 x ķermeņa masa, kg) + (5 x garums, cm) – (6,76 x vecums, gados).

Kad tā aprēķināta, rezultāts jr jāreizina ar fiziskās aktivitātes koeficientu, proti, 1,2 ir mazkustīgs, 1,4 mēreni aktīvam dzīvesveidam, 1,6 – 1,8  ļoti aktīvam dzīvesveidam ar regulāriem un intensīviem treniņiem.

Uzņemot pārmēru maz kaloriju, organismam var pietrūkt būtisku barības vielu, var palēnināties vielmaiņa, zust enerģija un ciest imūnsistēma. Uzņemot palielinātu enerģijas daudzumu, kas dienas gaitā netiek iztērēts, var veidoties liekā ķermeņa masa un attīstīties aptaukošanās, kas apvienojumā ar mazkustīgu dzīvesveidu sekmē dažādu hronisku saslimšanu attīstību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, otrā tipa cukura diabēta un onkoloģisko slimību attīstību. Tāpat veidojas papildu slodze skeleta un muskuļu sistēmai, veicinot iekaisumu, osteoartrītu, deformācijas un citas veselības problēmas.

Kalorijas dažādos vecuma posmos: Jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk kaloriju drīkstam uzņemt?

Cik daudz kaloriju nepieciešams uzņemt dažādos vecuma posmos?

Saskaņā ar Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām Latvijas iedzīvotājiem izstrādātas ieteicamās enerģijas devas, ņemot vērā fiziskās aktivitātes līmeni no zema līdz augstam*:

• 18–30 gadu vecumā: 1960–2510 kcal/dienā sievietēm; 2460–3150 kcal/dienā vīriešiem;
• 31–60 gadu vecumā: 1840–2360 kcal/dienā sievietēm; 2290–2960 kcal/dienā vīriešiem;
• Pēc 61 gada vecuma: 1700–2170 kcal/dienā sievietēm; 2030–2600 kcal/dienā vīriešiem.

Devas ir aprēķinātas vidējas miesasbūves cilvēkam ar kopumā labu veselību, un tās var atšķirties gadījumos, kad ir diagnosticēta slimība un nepieciešama diētas korekcija, kā arī palielinātas fiziskās slodzes, samazinātas vai palielinātas ķermeņa masas gadījumos vai sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā. 

“Rekomendētās devas var šķist patīkami lielas, tomēr jāņem vērā būtisks faktors – tās ir aprēķinātas fiziski veseliem cilvēkiem. Diemžēl, kā apliecina prakse, faktiskais kaloriju patēriņš dažādu faktoru ietekmē nereti ir mazāks, piemēram, kādu hronisku vai akūtu saslimšanu vai mazkustīga dzīvesveida dēļ. Tāpat vielmaiņu var iedragāt un palēnināt radikālas kampaņveida diētas un tievēšanas eksperimenti – pēc katras šādas diētas organisms bez kavēšanās metas atgūt zaudēto un arvien vairāk tiecas uzkrāt rezerves un darboties taupīgāk bažās par nākamo diētu cēlienu,” skaidro sertificētā uztura speciāliste Laila Siliņa.

Būtisks ne tikai kaloriju daudzums, bet arī uztura kvalitāte

Lai nodrošinātu organisma darbību, ar ikdienas uzturu nepieciešams uzņemt olbaltumvielas, ogļhidrātus, organismam noderīgās taukskābes, šķiedrvielas, minerālvielas un vitamīnus, kā arī dažādas bioloģiski aktīvās vielas, piemēram, antioksidantus. Šāds uzturs nodrošinās ne tikai enerģiju, bet arī sāta sajūtu, darbosies profilaktiski pret hroniskām slimībām, uzlabos pašsajūtu un veselību ilgtermiņā. Svarīgi uzturvielas uzņemt pareizās proporcijās atbilstoši vecumam, veselības stāvoklim un dzīvesveidam. Ikvienam ieteicams sekot līdzi savai veselībai, vismaz reizi gadā nodot paplašinātas asins analīzes un konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai citu veselības speciālistu.

• 18–30 gadu vecumā. Šajā laika posmā var būt īpaši aktīvs dzīvesveids, studijas, karjeras veidošana, negulētas naktis, un, maltītes atstājot novārtā, pieaug risks patērēt nepilnvērtīgu uzturu un uzņemt daudz tukšo kaloriju – pārtiku, kas sniedz enerģiju, taču nenodrošina uzturvielas. Tā kā šajā vecuma posmā daudziem ir aktīvs dzīvesveids un ātrāka vielmaiņa, arī kalorijas sadeg ātrāk, un tādējādi var uzņemt vairāk ēdiena. Tomēr jāpārliecinās, ka ir regulāra fiziskā slodze, proti, mērķtiecīgi treniņi, un tiek uzņemts pietiekams uzturvielu daudzums – regulāras, uzturvielām bagātas maltītes ir ieradums, nevis izņēmuma gadījums.

„Katrā ēdienreizē jāiekļauj dārzeņi, augļi vai ogas, kā arī jāsamazina pusfabrikātu, sāls un cukura, saldināto un enerģijas dzērienu patēriņš. Ja no ēdienkartes tiek izslēgta kāda pārtikas produktu grupa pārtikas nepanesības, dzīvesveida maiņas, piemēram, kļūstot par veģetārieti, vai citu iemeslu dēļ, uzreiz ir jādomā, ko liksim vietā, lai neiedzīvotos kādā uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu deficītā. Ja nav pārliecības par to, kā koriģēt ēdienkarti, vispirms labāk konsultēties ar sertificētu uztura speciālistu. Ja ir augstas intensitātes treniņu, aktīva mācību un darba slodze, jāizvērtē, vai nav nepieciešams uzņemt vitamīnus un minerālvielas organisma fizisko un kognitīvo spēju stiprināšanai,” piemetina Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

• 31–60 gadu vecumā. Paradumu pētījumu rezultāti liecina, ka nedaudz vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir palielināta ķermeņa masa**. Tā iemesls var būt nepareizi ēšanas paradumi, mazkustīgs un sēdošs dzīvesveids, miega un atpūtas trūkums, paaugstināts stress darbā vai ikdienā, bet retākos gadījumos – iedzimtība. Lai uzturētu sevi formā, šajā vecuma posmā arvien vairāk jāseko līdzi dienas laikā uzņemtās un patērētās enerģijas daudzumam. Ieteicams pēc iespējas mazāk izvēlēties pārstrādātus produktus un pusfabrikātus, kā arī ierobežot piesātināto tauku uzņemšanu, dodot priekšroku liesākai gaļai un piena produktiem ar zemu tauku saturu. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst par nepiesātināto taukskābju (labo tauku) uzņemšanu ar treknajām zivīm, avokado, riekstiem, sēklām, labas kvalitātes augu eļļām, piemēram, pirmā aukstā spieduma olīveļļu. Konsultējoties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu –, papildus var lietot D vitamīnu, omega-3 taukskābes saturošus preparātus sirds veselības profilaksei vai citus uztura bagātinātājus pēc nepieciešamības. Fizisko aktivitāšu klāstā ļoti ieteicams ieviest arī spēka treniņus, jo tie palīdz uzturēt muskuļu masu, kas nepieciešama ne tikai labākai vielmaiņai, bet arī stiprina kaulu blīvumu, kas, savukārt, lieti noder osteoporozes un citu saslimšanu profilaksei.

• Pēc 61 gada vecuma. Šajā vecuma posmā būtiski palēninās vielmaiņa, mazinās apetīte un kaloriju patēriņš. Vienlaikus īpaši jāseko līdzi, lai ar mazāku pārtikas patēriņu uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, jo šajā vecuma grupā nereti novērojama nepietiekama uztura daudzveidība, kā rezultātā organisms nesaņem vajadzīgās uzturvielas un tiek traucētas tā funkcijas. Veselīgs uzturs kopā ar regulāru fizisko aktivitāti ir būtisks, lai saglabātu veselību un dzīves kvalitāti, novērstu hronisku slimību progresēšanu un samazinātu risku saslimt ar aptaukošanos, sirds un asinsvadu, kaulu un locītavu slimībām.

„Augļi un dārzeņi joprojām ir neatņemama maltīšu sastāvdaļa, tāpat ir būtiski uzņemt olbaltumvielas, jo tās palīdz uzturēt muskuļu masu, kā arī stiprināt kaulus un imunitāti. Savukārt šķiedrvielas (kopā ar pietiekamu šķidruma daudzumu) veicina gremošanu, palīdz izvairīties no aizcietējumiem, samazina holesterīna daudzumu asinīs, izvada no organisma kaitīgās vielas. Var ēst biežāk (5–6 reizes dienā), bet mazākām porcijām, kā arī papildus uzņemt vitamīnus, minerālvielas vai citas vērtīgas vielas saturošus uztura bagātinātājus sava ikdienas uztura papildināšanai, piemēram, kalciju, B6 un D vitamīnus. Ar gadiem organismā samazinās ūdens daudzums, kā arī mazinās spēja sajust slāpes. Nevajag gaidīt, līdz parādās slāpju sajūta, šķidrums jālieto regulāri, un dienā būtu jāuzņem astoņas glāzes šķidruma,” piekodina Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Kalorijas dažādos vecuma posmos: Jo ilgāk dzīvojam, jo mazāk kaloriju drīkstam uzņemt?