Lai gan pirmie elektroauto Latvijā parādījās jau 2010. gadā, un laika gaitā tie ir kļuvuši par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu lielai daļai iedzīvotāju, vēl arvien sastopamies ar dažādiem mītiem par un ap elektroauto. Mūsdienās uz ceļiem redzamie elektroauto ir modernāki nekā tie, kas tirgū parādījās pirms vairākiem gadiem, tomēr, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, joprojām pastāv novecojuši uzskati par automobiļiem to veiktspēju un ietekmi uz dabu. Lai kliedētu bažas, “Eleport” eksperti ir apkopojuši četrus izplatītākos mītus par elektroauto. Kam ticēt un kam neticēt – četri mīti par elektroauto
Mīts: bateriju ražošanas dēļ, elektroauto ir dabai kaitīgāki nekā iekšdedzes dzinēja automobiļi
Ņemot vērā, ka litija jonu akumulatoru ražošana ir energoietilpīgs process, elektroauto ražošanā var tikt radīts lielāks emisiju daudzums. Taču, kas svarīgi – automobiļu ekspluatācijas laikā kopējās emisijas, kas saistītas ar elektroauto ražošanu, uzlādi un ikdienas izmantošanu, ir ievērojami zemākas nekā kopējās ar iekšdedzes dzinēju darbināma automobiļa radītās emisijas. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka elektroauto izplūdes gāzu emisijas ir nulle, tādējādi būtiski samazinot kopējo automobiļa ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēja automobiļa radīto piesārņojumu.
Tāpat jāņem vērā, ka, tehnoloģijām attīstoties, tiek uzlaboti elektroauto bateriju ražošanas procesi, meklēti veidi, kā nodrošināt to otrreizēju pārstrādi, kā arī strādāts pie tālākas attīstības elektroauto baterijām – jaudīgākiem, energoietilpīgākiem, lētākiem un ilgtspējīgākiem bateriju risinājumiem.
Mīts: ar elektroauto nevar veikt tālas distances
Ja salīdzinām šodienas elektroauto ar tiem, kas tika ražoti pirms 14 gadiem, tad to veicamā distance ir tikai augusi. Šobrīd jau vairākiem modeļiem ar vienu uzlādi ir iespējams veikt 600 līdz 700 km garas distances, un reti kurš spēkrats piedāvā mazāk nekā 400 km baterijas rezervi. Protams, spēkrati ar lielāku darbības diapazonu izmaksu ziņā būs dārgāki par tiem, kuriem šie veicamie attālumi ir mazāki. Taču neskatoties uz to, elektroauto piedāvājums – gan jaunu, gan lietotu spēkratu – tikai aug, kas nozīmē, ka ikvienam ir iespējams atrast savam maciņam un ikdienas braukšanas paradumiem piemērotāko automobili.
Mīts: elektroauto nav kur uzlādēt, un šis process aizņem pārāk daudz laika
Elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūra nepārtraukti attīstās, un tā tiek pilnveidota, lai spēkratu īpašniekiem nodrošinātu ērtu un ātru uzlādes procesu. Latvijā “Eleport” tīklā vien klientiem pieejamas vairāk nekā 130 pieslēgvietas gan Rīgā un Pierīgā, gan reģionos. “Eleport” uzstādītās stacijas primāri tiek izvietotas vietās, kur klientiem uzlādes procesu ir iespējams apvienot ar citām lietderīgām lietām, piemēram, iepirkšanos, kino apmeklējumu vai darba dienu birojā. Tāpat aplams ir uzskats, ka uzlādes process aizņem pārāk ilgu laiku, jo, izvēloties ultra ātro uzlādi līdz 300 kW, automobiļa bateriju līdz 80% ir iespējams uzlādēt vien 15 minūtēs.
Mīts: lai uzlādētu elektroauto, tiek izmantots fosilais kurināmais, kas rada papildu emisijas
Uzņēmumi, kas veido elektroauto uzlādes infrastruktūru, arvien biežāk saviem klientiem piedāvā zaļu un no atjaunīgiem resursiem iegūtu elektroenerģiju, tādējādi būtiski samazinot uzlādē izmantotās elektroenerģijas ietekmi uz vidi mums apkārt. Arī “Eleport” lepojas ar to, ka saviem klientiem uzlādes procesā var piedāvāt 100% lokāli un no atjaunīgiem resursiem ražotu elektroenerģiju.
Par Eleport:
2016. gadā dibinātais uzņēmums Eleport šobrīd Baltijā un Polijā veido elektroauto uzlādes tīklu un ar to saistīto programmatūru. Ar uzņēmumu Gren, Bolt, Scandium Energia un Skype līdzdibinātāju investīciju kompānijas Ambient Sound Investments atbalstu Eleport tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt 120 miljonus eiro esošā elektroauto uzlādes tīkla paplašināšanā Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Eleport lepojas ar to, ka ir viens no lielākajiem un visstraujāk augošajiem uzņēmumiem šajā jomā Baltijā un Polijā un nodrošina elektroenerģiju no atjaunīgiem, ES sertificētiem avotiem. Šobrīd Eleport tīklā Latvijā ir pieejamas vairāk nekā 130 pieslēgvietas Rīgā, Berģos, Jūrmalā, Siguldā, Salacgrīvā, Odzienā, Ogrē un Cēsu novada Melturos, savukārt visā Baltijā un Polijā kopumā – vairāk nekā 840 pieslēgvietas.
