Vai arī jums šķiet, ka bērnībā vasaras brīvlaiks bija gandrīz bezgalīgs, bet tagad trīs mēneši paiet nemanot? Lai gan pulkstenis un kalendārs, protams, darbojas tieši tāpat kā agrāk, mūsu laika izjūta gadu gaitā mainās. Tam ir vairāki interesanti iemesli, kas saistīti ar atmiņu, jaunumu daudzumu un to, kā smadzenes uztver ikdienu. Kāpēc bērnības vasaras šķita daudz garākas nekā vasaras pieaugušā vecumā?
Bērnībā gandrīz viss ir jauns
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir pieredzes daudzums. Bērnībā mēs nepārtraukti piedzīvojam kaut ko jaunu — pirmās peldes, garas dienas ārā, jaunus draugus, ceļojumus, spēles, vietas un iespaidus.
Smadzenes šādus notikumus bieži uztver kā nozīmīgus un saglabā vairāk detaļu par tiem. Tāpēc, atskatoties uz bērnības vasaru, var šķist, ka tajā ietilpa milzīgs notikumu daudzums.
Pieaugušā vecumā ikdiena biežāk kļūst paredzama. Darbs, mājas, iepirkšanās, pienākumi un ierastie maršruti atkārtojas, tāpēc smadzenēm nav nepieciešams tik daudz jaunas informācijas apstrādāt.
Jo vairāk atkārtojumu, jo “ātrāk” šķiet paiet laiks
Iedomājieties divas vasaras. Pirmajā jūs katru nedēļu darāt kaut ko pilnīgi jaunu. Otrajā lielākā daļa dienu izskatās līdzīgas.
Pirmajā vasarā, atskatoties atpakaļ, šķiet, ka laiks bijis daudz garāks, jo atmiņā saglabājušies daudzi atšķirīgi notikumi. Otrā vasara var šķist īsa, jo daudzas dienas saplūst vienā.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieaugušā dzīvē mēneši dažkārt šķiet pazūdam daudz ātrāk nekā bērnībā.
Pārsteidzoši svarīga ir arī atmiņa
Laika izjūta nav tikai tas, ko jūtam konkrētajā brīdī. Tā mainās arī tad, kad vēlāk atskatāmies uz pagājušo laiku.
Piemēram, diena, kas notikumu laikā šķita gara un nogurdinoša, pēc mēneša var šķist ļoti īsa. Savukārt periods, kurā bija daudz jaunu pieredžu, atmiņā var šķist daudz ilgāks.
Tāpēc bērnības vasaras, iespējams, šķiet garākas nevis tāpēc, ka tās toreiz objektīvi ilga ilgāk, bet tāpēc, ka mūsu atmiņās tās ir piepildītas ar daudz vairāk atšķirīgu notikumu.
Kāpēc pirmā vasara jaunā vietā šķiet īpaši gara?
Vai esat kādreiz devies uz vietu, kur iepriekš nekad neesat bijis, un pamanījis, ka pirmās dienas šķiet ļoti garas?
Tas pats princips darbojas arī šeit. Jauna vide liek smadzenēm pievērst uzmanību daudzām detaļām — kā izskatās ielas, kā smaržo gaiss, kur atrodas veikali, kādi ir cilvēki un kā izskatās apkārtne.
Pēc dažām dienām vide kļūst pazīstama, un smadzenes vairs neapstrādā katru detaļu tik intensīvi. Tāpēc laiks var sākt šķist ātrāks.
Pieaugušo dzīvē mēs biežāk dzīvojam pēc grafika
Bērna diena bieži ir daudz mazāk strukturēta. Vasaras brīvlaikā nav jādomā par darba sapulcēm, rēķiniem, termiņiem un desmitiem citu pieauguša cilvēka pienākumu.
Pieaugušajiem savukārt dienas mēdz būt cieši saplānotas. Kad viena līdzīga diena seko nākamajai, smadzenēm ir mazāk iemeslu katru no tām uztvert kā atsevišķu, unikālu notikumu.
Rezultātā nedēļas un mēneši var šķist aizlidojam.
Vai iespējams atgūt bērnības sajūtu par garu vasaru?
Pilnībā atgriezt bērnības laika izjūtu, protams, nav iespējams. Taču ir iespējams radīt vairāk jaunu atmiņu, kas laika izjūtu var padarīt “bagātāku”.
Tas nozīmē apzināti ieviest ikdienā jaunus iespaidus. Doties uz vietu, kur iepriekš neesat bijis, izmēģināt jaunu hobiju, mainīt ierasto maršrutu, sarīkot spontānu izbraucienu vai vienkārši pavadīt dienu citādi nekā parasti.
Jo vairāk atšķirīgu pieredžu, jo vairāk “enkuru” paliek atmiņā.
Mazāk rutīnas, vairāk īstu atmiņu
Tas nenozīmē, ka katra diena jāpārvērš piedzīvojumā. Pat nelielas izmaiņas var palīdzēt pārraut vienveidību.
Ja katru vasaras vakaru pavadāt vienādi, pēc dažiem mēnešiem daudzas dienas var saplūst viena ar otru. Taču, ja ik pa laikam apzināti izdarāt kaut ko neierastu, šīs dienas daudz vieglāk paliek atmiņā kā atsevišķi notikumi.
Varbūt vasaras nav kļuvušas īsākas — mēs vienkārši esam kļuvuši aizņemtāki
Bērnības vasaras šķita bezgalīgas nevis tāpēc, ka laiks toreiz ritēja lēnāk. Mūsu smadzenes vienkārši piedzīvoja daudz vairāk jauna, un šīs pieredzes vēlāk radīja sajūtu par garu, piepildītu periodu.
Tāpēc, ja šķiet, ka šī vasara atkal aizskrien pārāk ātri, varbūt nav nepieciešams meklēt veidu, kā “palēnināt laiku”.
Dažreiz pietiek ar vienu pavisam vienkāršu lietu — izdarīt kaut ko tādu, ko parasti nedarāt. Jo vairāk jaunu mirkļu izveidosiet, jo vairāk vasaras būs arī jūsu atmiņā.
Kāpēc bērnības vasaras šķita daudz garākas nekā vasaras pieaugušā vecumā?
