Dažus cilvēkus mēdz saukt par veiksminiekiem, it kā viņiem būtu slepens talismans kabatā. Parasti tur nav nekā mistiska. Viņi vienkārši biežāk izdara lietas, kas palielina iespējas, un retāk izdara lietas, kas tās nogriež. “Veicas” sāk izskatīties citādi, ja paskatās uz ikdienas lēmumiem, nevis uz skaļajiem iznākumiem. Kāpēc dažiem cilvēkiem “veicas” biežāk un ko viņi dara citādi
Kad izvēle kļūst par “veiksmes” testu
Dažiem “veicas” biežāk, jo viņi neļauj izvēlei pārvērsties par impulsu loteriju. Tas īpaši redzams tur, kur variantu ir pārāk daudz un katrs izskatās līdzīgs. Online kazino vide ir tieši tāda – vietņu ir daudz, un katra sola savu spēļu, maksājumu un pieredzes kombināciju. Ja lēmums tiek pieņemts steigā, parasti cieš tieši detaļas: noteikumi, ērtums, izmaksas, laiks.
Tāpēc noder skats no malas, kur viss ir salikts vienuviet. Šādā brīdī iederas Latvijas kazino saraksts – tas palīdz ātrāk saprast, kuri online kazino Latvijā šobrīd ir populārākie, kā tie atšķiras un kāpēc izvēle var šķist sarežģīta, ja skatās tikai uz reklāmas saukļiem. Tas nav “veiksmes” jautājums, bet orientēšanās jautājums. Kad informācija ir sakārtota, lēmums kļūst mierīgāks, un kļūdu ir mazāk.
Sagatavošanās, kas izskatās garlaicīga, bet strādā
Veiksminieki reti sāk ar lielu motivācijas uzplūdu. Viņi sāk ar mazu soli, kuru var atkārtot. Sagatavošanās nozīmē nevis “izdomāt”, bet uzlikt sev sliedes, pa kurām vieglāk braukt arī tad, kad nav noskaņojuma.
To var redzēt darba ikdienā. Cilvēks, kuram sapulces bieži sanāk gludi, parasti vakarā sagatavo trīs punktus, nevis cer uz iedvesmu no rīta. Cilvēks, kurš reti kavē, bieži pārbauda maršrutu, nevis paļaujas, ka “kaut kā jau būs”. Tas izklausās vienkārši, bet tieši šie sīkumi uzkrājas.
Ieradumi, kas uzkrāj iespējas kā krājkonts
Ieradums nav liela disciplīna. Tas ir viens un tas pats mazais gājiens, ko dara automātiski. Un te ir interesantā daļa. Ieradumi parasti neskan vareni, bet tie dod rezultātu, jo darbojas katru dienu.
Noder pārbaudīt vienu lietu. Kas notiek pirms svarīga lēmuma. Vai tiek paņemta pauze, vai arī tiek spiests “apstiprināt” pirmais variants, kas pagadās. Cilvēki, kuriem “veicas”, bieži ieliek starp emociju un darbību īsu atstarpi. Ar to pietiek, lai smadzenes paspētu pieslēgt loģiku.
Pirms saraksta ir vērts paturēt prātā vienu detaļu. Šie ieradumi nav domāti perfekcijai. Tie ir domāti tam, lai ikdienā būtu mazāk muļķīgu zaudējumu:
- Pirms pirkuma vai reģistrācijas uzlikt 10 minūšu pauzi un tikai tad lemt.
- Saglabāt vienu drošu avotu ar noteikumiem un salīdzinājumiem, lai nav jāmeklē haosā.
- Pierakstīt robežu budžetam vai laikam, pirms vispār sākas izklaide vai darījums.
- Pārbaudīt nosacījumus ar svaigu galvu, nevis pēc smagas dienas vai ballītes.
Pēc šāda saraksta parasti kļūst skaidrs, ka “veiksme” bieži sākas ar apzinātu bremzi, nevis ar drosmi.
Loģika pret intuīciju, kad likme ir augsta
Intuīcija labi strādā tur, kur ir pieredze un skaidrs fons. Pavārs pēc smaržas saprot, vai ēdiens ir gatavs. Autovadītājs jūt, ka ceļš ir slidens, vēl pirms redz ledus spīdumu. Bet tur, kur ir daudz mainīgo un maz zināšanu, intuīcija bieži ir vienkārši garastāvoklis.
Tāpēc veiksminieki biežāk balstās faktos. Viņi pārbauda, kas ir rakstīts noteikumos. Viņi apskata, kādas ir maksājumu metodes un termiņi. Viņi pajautā sev, vai šis lēmums būtu tas pats, ja nebūtu steigas.
Impulsu kļūdas maksā dārgi, jo nāk komplektā
Impulsīvs lēmums reti ir viens. Tas pavelk līdzi nākamo. Ja tiek nopirkts kaut kas emocijā, pēc tam jādomā, kā to attaisnot. Ja tiek izvēlēts pakalpojums nepārbaudot, pēc tam jātērē laiks, lai saprastu detaļas. Šī ķēde ir īstais cenu zīmogs, nevis pati pirmā darbība.
Tāpēc noder vienkāršs jautājums pirms jebkuras izvēles. Vai šis lēmums ir mierīgs vai sakarsis. Cilvēki, kuri apstājas un padomā, biežāk iznāk uz plusa, pat ja sākumā tas izskatās lēnāk.
“Veicas” biežāk tiem, kas apstājas īstajā brīdī
Viss iepriekšējais labi sasēžas vienā idejā. Veiksme nav tikai nejaušība. Tā ir sagatavošanās, ieradumi un izvēles, kas nepamet cilvēku stresa brīdī. Tieši par to labi runā ieradumi un lēmumu pieņemšanas loģika, kur uzsvars ir uz apstāšanos, nevis uz skrējienu.
Ja jāizvēlas viena praktiska doma, tad tā skan vienkārši. Impulsīvi lēmumi parasti izmaksā vairāk nekā stratēģiski. Un tie, kuriem “veicas”, šo cenu ir iemācījušies nepārmaksāt.
Kāpēc dažiem cilvēkiem “veicas” biežāk un ko viņi dara citādi
