Lielbritānijas karaliene Elizabete II 8. septembrī, nomira savā īpašumā Balmoralā, līdzās viņai atrodoties pašiem tuvākajiem cilvēkiem – diviem no viņas četriem bērniem, vēsta britu mediji.
Valsts visilgāk valdījušais monarhs ceturtdienas pēcpusdienā nomira 96 gadu vecumā savā privātajā karaliskajā rezidencē Skotijas augstienē, vienā no viņas iecienītākajām vietām. Karaliskās ģimenes locekļi devās uz Balmoralu, jo kļuva skaidrs, ka viņa atvadās no dzīves.
Tiek uzskatīts, ka tikai viņas vecākais dēls Čārlzs, viņa sieva Kamilla un karalienes meita princese Anna, kuri jau atradās Skotijā, ir paspējuši būt viņai līdzās nāves brīdī, jo princis Viljams, princis Endrjū, princis Edvards un Veseksas grāfiene Sofija mēroja ceļu uz Balmoralu.
Ceturtdien plkst.18:30 (20:30 pēc Latvijas laika) Bekingemas pils paziņojumā teikts: “Karaliene mierīgi nomira Balmoralā šopēcpusdien. Karalis un viņa sieva paliks Balmoralā šovakar un rīt atgriezīsies Londonā.”
The Queen died peacefully at Balmoral this afternoon.
The King and The Queen Consort will remain at Balmoral this evening and will return to London tomorrow. pic.twitter.com/VfxpXro22W
— The Royal Family (@RoyalFamily) September 8, 2022
Princis Čārlzs nu ir kļuvis par karali Čārlzu III, kāpjot tronī tūlīt pēc mātes nāves, un Kamilla tagad ir “Queen Consort” – karaļa laulātā.
Apvienotajā Karalistē ir sācies nacionālo sēru periods pēc mīļotās karalienes nāves, kura savu dzīvi veltīja karaliskajiem pienākumiem un lielākajai daļai britu ir vienīgais viņu jebkad zināmais/piedzīvotais monarhs, un pagājušajā naktī pie Bekingemas pils Londonas centrā pulcējās pūļi.
Savā pirmajā paziņojumā Čārlzs sacīja: “Manas mīļotās mātes, Viņas Majestātes karalienes nāve ir vislielāko skumju brīdis man un visiem manas ģimenes locekļiem. Mēs dziļi sērojam par lolotās vadītājas un ļoti mīlētās mātes aiziešanu. Es zinu, ka viņas zaudējumus dziļi izjutīs visā valstī, valstībās un Sadraudzības valstīs, kā arī neskaitāmi cilvēki visā pasaulē. Šajā sēru un pārmaiņu periodā mani un manu ģimeni mierinās un atbalstīs mūsu apziņa par cieņu un dziļu pieķeršanos, kādā karaliene tika tik turēta.”
Iepriekš ceturtdien pils izplatīja retu ziņojumu sakot, ka ārsti ir nobažījušies par valsts galvas veselību. Paziņojumā tūlīt pēc pulksten 12:30 (14:30 pēc Latvijas laika) teikts: “Pēc sekojošajiem izmeklējumiem šorīt karalienes ārsti ir nobažījušies par Viņas Majestātes veselību un ir ieteikuši viņai palikt medicīniskā uzraudzībā. Karaliene joprojām jūtas ērti un atrodas Balmoralā.”
RAF lidmašīna Aberdīnā nolaidās ap pulksten 16:00 (18:00 pēc Latvijas laika) ar Kembridžas hercogu, Jorkas hercogu un Veseksas grāfu un grāfieni. Prinča Viljama vadītā automašīnā četrotne ieradās Balmoralā drīz pēc pulksten 17:00 (19:00 pēc Latvijas laika).
Princis Harijs, kurš šobrīd atrodas Apvienotajā Karalistē kopā ar sievu Meganu Mārklu, ceļoja atsevišķi un ieradās Balmorālā ap pulksten 20:00 (22:00 pēc Latvijas laika) pēc tam, kad ceturtdienas vakarā atcēla uzstāšanos labdarības pasākumā Londonā. Pāra pārstāvis sākotnēji sacīja, ka Saseksas hercogiene pievienosies savam vīram, taču vēlāk tika apstiprināts, ka viņš uz Balmoralu devies viens.
Tikmēr Kembridžas hercogiene Keita Midltone palika Vindzorā kopā ar princi Džordžu, princesi Šarloti un princi Luisu, kuriem bija pirmā pilnā diena jaunajā skolā.
Šobrīd tiek īstenoti ilgstošie “London Bridge” (Londonas tilts) plāni par karalienes nāvi, paredzot nākamās 11 dienas saskaņā ar stingru grafiku, kurā tiks iekļauta arī karalienes zārka atrašanās publiskiem cieņas apliecinājumiem pirms bērēm.
Pagājušajā naktī pie Bekingemas pils pulcējās sērojoši pūļi. Cilvēki raudādami dziedāja valsts himnu, kad amatpersonas aiznesa uz vārtiem paziņojumu, kas apstiprināja karalienes nāvi, un karogs tika nolaists pusmastā.
Ziedu veltes un sveces atstātas pie Londonas karaliskās rezidences, kā arī pie Vindzoras pils un Balmoralā.
Bažas par karalienes veselību bija saasinājušās pagājušajā gadā, bet vakar pēc pils paziņojuma saasinājās. Viņa cieta no pastāvīgām kustību problēmām un pēdējos mēnešos reti devās uz pasākumiem ārpus savas karaliskās rezidences. Bekingemas pils bija atteikusies sniegt papildu komentārus par monarha veselību.
Karaliene izskatījās moža, bet vāja, kad otrdien Balmoralā iecēla Elizabeti Trasu par premjerministri. Šī bija saspringta diena valsts vadītājai, kura arī pieņēma Borisa Džonsona atkāpšanos savā rezidencē Aberdīnšīrā, kur viņa pavadīja ikgadējo vasaras atvaļinājumu. Karaliene trešdien pārcēla virtuālo Privātās padomes sēdi pēc tam, kad karaliskie ārsti viņai ieteica atpūsties.
Trasa sacīja, ka monarha nāve bija “milzīgs šoks tautai un pasaulei”, vakar vakarā viņa teica uzrunā, ko viņa noslēdza ar vārdiem: “Dievs, sargā karali”.
Pēc šī paziņojuma no visas pasaules izskanēja cieņas apliecinājumi monarham. Bijušais premjerministrs Džonsons sacīja, ka Lielbritānija pārdzīvo savu “skumjāko dienu” pēc “Elizabetes Lielās” nāves. Viņš bija viens no sešiem šobrīd dzīvajiem bijušajiem premjerministriem, kuri to piedzīvoja.
Kenterberijas arhibīskaps sacīja, ka viņa “lūgšanas ir kopā ar karalieni un karalisko ģimeni”, apraudot karalienes nāvi, kuras “nelokāmā lojalitāte, kalpošana un pazemība ir palīdzējusi mums saprast, kas mēs esam”.
Leiboristu līderis sers Kīrs Stārmers sacīja: “Virs politikas sadursmēm viņa iestājās nevis par to, par ko nācija cīnījās, bet gan par to, par ko tā vienojās. Tā kā Lielbritānija ap viņu strauji mainījās, šī centība kļuva par mūsu pagrieziena pasaules nekustīgo punktu. Tāpēc tagad, kad mūsu lieliskais Elizabetes laikmets tuvojas beigām, mēs godināsim mirušās karalienes piemiņu, uzturot dzīvas valsts dienesta vērtības, kuras viņa iemiesoja.”
Prinča Endrjū bijusī sieva Sāra Fērgusone sacīja, ka karaliene viņai ir “visneticamākā vīramāte un draudzene” un viņai viņas pietrūks “vairāk, nekā vārdos iespējams izteikt.”
ASV prezidents Džo Baidens un pirmā lēdija Džila Baidena sacīja, ka karaliene ir “vairāk nekā monarhs” un ka viņa “nosaka laikmetu”, savukārt Francijas līderis Emanuels Makrons sacīja, ka viņa ir “Francijas draugs”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tviterī ierakstījis: “Esam dziļās skumjās uzzinot par Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II nāvi. Tautas vārdā izsakām patiesu līdzjūtību karaliskajai ģimenei, visai Apvienotajai Karalistei un Sadraudzības valstīm par šo neiedomājamo zaudējums. Mūsu domas un lūgšanas ir ar jums.”
Pāvests Francisks sacīja: “Es labprāt pievienojos visiem, kuri sēro par viņas zaudējumu, lūgšanā par nelaiķes karalienes mūžīgo atpūtu un godinot viņas dzīvi, neatlaidīgi kalpojot tautas un Sadraudzības labā.”
Citu valstu vadītāji, kuru karaliene ir valsts vadītāja, tostarp Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda, arī izrādīja cieņu.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka visa pasaule sēro pēc monarha nāves. Pat Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda cieņu, sakot, ka karaliene “pamatoti baudīja savu pavalstnieku mīlestību un cieņu, kā arī autoritāti uz pasaules skatuves”.
Ziņa par karalienes nāvi šodien arī Lielbritānijas laikrakstu pirmajās lappusēs tiek atspoguļota, un tiek pausta cieņa viņai.
Karaliene šogad nosvinēja savu vēsturisko 70 gadu Platīna jubileju. Jūnija svinību laikā viņa tikai divas reizes devās uz Bekingemas pili, lai atrastos uz balkona un parādītos savai tautai. Kopš Covid pandēmijas 2020. gada martā, karaliene galvenokārt atradās Vindzoras pilī. Pagājušā gada oktobrī viņa pavadīja nakti slimnīcā, lai veiktu pārbaudes, un pēc tam, kad ārsti lika viņai atpūsties, viņa izlaida vairākas svarīgas karaliskās tikšanās. Viņa saslima ar Covid februārī, taču tika ziņots, ka viņa piedzīvoja vieglus saaukstēšanās simptomus, vēlāk atklājot, ka vīruss lika viņai justies “ļoti nogurušai un izsmeltai”.
Karaliene ir vienīgais Lielbritānijas monarhs, kurš ir nosvinējis Platīna jubileju ar savu valdīšanas laiku no pēckara gadiem līdz 21. gadsimtam. Viņa izmantoja savu jubilejas posmu, lai sakārtotu savas lietas, tostarp atbalstot Kamillu, lai viņa oficiāli iemantotu titulu “Queen Consort” pēc tam, kad Čārlzs būs kļuvis par karali.
Tomēr pēdējos gados viņai nācās piedzīvot arī dažādas “karaliskās nepatikšanas”, tostarp Megksitu (Harija un Meganas aiziešanu no karaliskās ģimenes) un skandālu par princi Endrjū.
Un 2021. gada aprīlī nomira karalienes mīļotais vīrs princis Filips, ar kuru viņa bija precējusies 73 gadus un kurš tika raksturota kā viņas “spēks un atbalsts”.
Karaliene bija valsts dzīves stabilitāte, valsts, bruņoto spēku, Sadraudzības un Anglijas baznīcas vadītāja. Viņa redzēja, kā 15 premjerministri viens pēc otra nomainās viņas septiņās desmitgadēs tronī.
Viņa bija viena no slavenākajām sievietēm pasaulē, kura pazīstama ar saviem krāsainajiem tērpiem un karalisko rokas mājienu, kā arī savu mīlestību pret zirgu skriešanās sacīkstēm un korgijiem.
Paralēli saviem karaliskajiem pienākumiem viņa bija arī četru bērnu māte, astoņu mazbērnu vecmāmiņa un 12 mazmazbērnu vecvecmāmiņa.
1926. gadā dzimusī Jorkas princese Elizabete Aleksandra Marija, kura sākotnēji nebija iedomāta par karalieni, taču viņas tēvocis Edvards VIII atteicās no troņa 1936. gadā, atstājot viņas tēvu Džordžu VI par karali. Savā 21. dzimšanas dienā viņa radio raidījumā solīja, ka “visa mana dzīve, vienalga, gara vai īsa, būs veltīta tam, lai kalpotu jums”. Princesei bija tikai 25 gadi, kad viņa kļuva par karalieni 1952. gadā. Viņa noslēdza četras dienas ilgās jubilejas svinības šī gada sākumā ar vēstījumu, kas atjaunoja viņas apņemšanos kalpot par monarhu “cik labi vien iespējams, ar savas ģimenes atbalst”.
Jaunais karalis piektdien rīkos savu pirmo pieņemšanu pie premjerministres, bet vakarā uzrunās tautu televīzijā. Sestdien vēsturiskajā Pievienošanās padomē Čārlzs tiks oficiāli pasludināts par karali. Troņmantnieks Viljams un viņa sieva Keita tagad tiek dēvēti par Kornvolas un Kembridžas hercogu un hercogieni.
Karaliskās ģimenes tīmekļa vietnē sākotnēji bija redzams melns fons ar karalienes attēlu, kas uzņemts viņas kronēšanas dienā 1953. gadā. Lapā bija redzams arī balts karaliskās ģerbonis un monarha dzimšanas un nāves gads — no 1926. līdz 2022. gadam. Šobrīd mājas lapa jau ir atjaunota ar informāciju par karalieni, kā arī jauno karali un viņa sievu. Princis Čārlzs nu uzrunājums kā Viņa Majestāte karalis Čārlzs III.
