Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti – netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem. Kartupeļi veicina aptaukošanos un trīs citi mīti par tupeņiem
1.mīts. Kartupeļi veicina aptaukošanos.
Atbilde uz šo mītu vienā teikumā ir ļoti lakoniska – protams, paši par sevi kartupeļi nekādu aptaukošanos neveicina. 100 gramos svaigu kartupeļu ir tikai 75 – 80 kilokalorijas. Tas ir maz, jo tādā pašā daudzumā vārītas vistas filejas ir ap 150 kcal, maizes – ap 250, bet populāri šokolādes batoniņi satur 450 – 500 kcal. Taču ar kartupeļiem ir viens liels “BET”, kas uztur šo mītu – kartupeļi ļoti labi uzsūc taukus, tāpēc lielā taukvielu daudzumā pagatavotu kartupeļu enerģētiskā vērtība strauji pieaug. 100 g klasisku frī kartupeļu satur 250 – 300 kcal, bet kartupeļu čipsi – pat 500 – 600 kcal. Te arī tas mīts rodas, taču īstenībā pie aptaukošanās jāvaino nevis paši kartupeļi, bet to pagatavošanas veids un pārmērīga neveselīgi pagatavotu kartupeļu ēšana.
Vārīti, tvaicēti, krāsnī vai uz ugunskura (piemēram, folijā) cepti kartupeļi ir lielisks ogļhidrātu avots, kas turklāt nodrošina patīkamu sāta sajūtu. Kartupeļi uzturā ir pat ļoti ieteicami. Ja rūpējaties par figūru un veselību – vienkārši regulējiet kartupeļiem pievienoto tauku daudzumu. Cepot kartupeļus krāsnī, tikai nedaudz apslakiet tos ar eļļu, bet fritēšanai izmantojiet karstā gaisa friteri, un kartupeļus varēsiet baudīt bez bēdu!
- mīts. Kartupelis ir nakteņu dzimtas augs, un tādēļ ir indīgs.
Atbilstoši bioloģiskajai klasifikācijai, kartupeļi, tāpat kā tomāti, paprika un baklažāni, pieder pie nakteņu dzimtas. Un nakteņu dzimtas augos tiešām ir augu glikozīds solanīns, kas var būt indīgs. Tieši tāpat kā jebkuros citos augos un pat gaisā, ko elpojam, ir vielas, kas ļoti lielā koncentrācijā var būt kaitīgas. Kartupeļu bumbuļos esošais solanīna daudzums ir tik niecīgs, ka ar to saindēties nevar. Izņēmums iespējams vienīgi tad, ja kartupeļus turēsiet dienas gaismā un vienā reizē apēdīsiet vismaz puskilogramu sazaļojušu kartupeļu. Sazaļojušos kartupeļos solanīna līmenis paaugstinās, un ļoti lielās devās tas var būt bīstams. Bet ikdienā – ja vien mazohistisku tieksmju vadīts neesat nolēmis saēsties kartupeļu asnus, lakstus, tomātiem līdzīgos virszemes auglīšus vai kaudzi ar zaļojušiem kartupeļiem, esiet bez bažu – kartupeļi NAV indīgi!
- mīts. Kartupeļos nav vērtīgu uzturvielu.
Šī mīta izcelsme nav skaidra un, iespējams, to atkal ietekmējis kartupeļu pagatavošanas veids. Jā, nomizotos, eļļā fritētos vai ilgi ceptos kartupeļos tiešām vērtīgo uzturvielu nebūs daudz, taču pareizi pagatavoti kartupeļi ir patiesi vērtīgi. Kartupeļi ir lielisks kālija avots, satur kalciju, magniju, mangānu un B6 vitamīnu. Tāpat kartupeļi satur C vitamīnu. Tā kā C vitamīns noārdās augstās temperatūrās un šķīst ūdeni, ilgstoši vārot vai fritējot, tā daudzums saruks, bet viens krāsnī cepts vidēja izmēra kartupelis ar mizu var nodrošināt 1/5 daļu no pieaugušam cilvēkam nepieciešamās C vitamīna dienas devas.
Kartupeļus neuzskata par šķiedrvielu avotu, taču ar mizu gatavotos kartupeļos ir arī šķiedrvielas, turklāt kartupeļi satur rezistento cieti, kas organismā iedarbojas līdzīgi šķiedrvielām. Tā ir nepieciešama veselai zarnu mikroflorai un palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. Interesanti, ka vairāk rezistentās cietes ir tieši atdzesētos un atkārtoti pagatavotos kartupeļos.
- mīts. Kartupeļus nedrīkst ēst kopā ar gaļu.
Šis mīts, iespējams, ir radies no “dalītā uztura” popularitātes laikiem. Tā piekritēji olbaltumvielas saturošus produktus iesaka ēst atsevišķi no ogļhidrātus saturošiem produktiem. Kartupelis ir ogļhidrātu avots un, vadoties pēc šīs filosofijas, automātiski nokļūst to produktu kategorijā, ko nedrīkst ēst kopā ar gaļu. Lai šo mītu apgāztu, pirmkārt, ir jāsaprot, ka uzturzinātne ir pierādījusi – lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu, produktu grupas droši drīkst un vajag kombinēt kopā ar ļoti retiem izņēmumiem (kartupeļi ar gaļu nav starp tiem).
Tieši pretēji – kartupeļus ir ieteicams ēst kopā ar olbaltumvielas saturošiem ēdieniem (gaļu, zivīm, piena produktiem, olām), jo šādā kombinācijā kartupeļos esošā ciete uzsūcas lēnāk un nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, turklāt maltīte ir pilnvērtīgāka, un papildinot visu ar kādu dārzeni, jūs iegūsiet patiesi sabalansētu ēdienu. Jā, arī šeit, protams, jāatceras par ēdiena pagatavošanas veidu, jo frī kartupeļus ar karbonādi, ko rotā siera un majonēzes “restīte”, protams, par veselīgu nenosauksim, bet vārīti kartupeļi ar siļķi un biezpienu, kartupeļu biezputra ar sautētu vistiņu vai krāsnī cepti kartupeļi ar cūkgaļas fileju būs lieliska izvēle pilnvērtīgai un veselīgai maltītei.
Kā redzams, kartupeļi veselīgā uztura cienītāju nežēlastībā visdrīzāk krituši nevis tāpēc, ka tie būtu slikti un nevērtīgi, bet tāpēc, ka to pagatavošanas veidi var šos lieliskos dārzeņus patiesi sabojāt. Kartupeļus var un vajag ēst – cept krāsnī, iemest piknika ugunskurā, gatavot sacepumos, vārīt vai fritēt šobrīd tik populārajās karstā gaisa krāsnīs. Ja vien mēs paši tos nesabojājam ar pārmērīgu eļļas daudzumu, majonēzes smēriņiem un eļļas “mētelīšiem”, kartupeļi ir un paliek veselīgi un vērtīgi dārzeņi. Pēc statistikas datiem mēs esam Eiropas Savienības līderi kartupeļu patēriņa ziņā, tāpēc droši var teikt, ka latviešiem kartupeļi ir otrā maize, un tajā nav nekā slikta. Ja no lauku vecmāmiņas apciemojuma virtuves skapītī stāv kartupeļu maiss, neejiet tam ar līkumu un nešaustiet sevi par mēģinājumiem “noresnēt”, bet uzdāviniet sev un saviem mīļajiem veselīgas, sātīgas un pilnvērtīgas maltītes. Ar kartupeļiem, tāpat kā ar dzīvi, ir iespējams viss, taču izvēli bieži vien izdarām mēs paši!