Sparģeļi jau gadsimtiem tiek uzskatīti par vienu no izsmalcinātākajiem pavasara dārzeņiem, taču uztura speciālisti uzsver – tie ir ne tikai gardi, bet arī īpaši vērtīgi veselībai. Turklāt šis dārzenis var palīdzēt gan gremošanas sistēmai, gan sirdij, gan imunitātei. Kas patiesībā notiek ar organismu, ja regulāri ēdat sparģeļus?
Ilgu laiku sparģeļi tika uzskatīti par greznu delikatesi. To īsā sezona un darbietilpīgā novākšana padarīja tos par produktu, kas biežāk sastopams restorānu ēdienkartēs nekā ikdienas virtuvē.
Tomēr tā nav bijis vienmēr. Otrā pasaules kara laikā sparģeļi plaši tika audzēti piemājas dārzos Lielbritānijā kā daļa no valsts pārtikas pašnodrošinājuma kampaņas Dig for Victory, kas mudināja iedzīvotājus pašiem audzēt pārtiku laikā, kad valdīja pārtikas trūkums un normēšana.
Mūsdienās sparģeļi piedzīvojuši īstu popularitātes uzplaukumu. Tos pievieno svaigiem salātiem, viegliem makaronu ēdieniem, cep uz grila vai pasniedz kā elegantu piedevu pie gaļas un zivīm.
To iecienījuši arī slaveni pavāri, piemēram, Džeimijs Olivers un Naidžels Sleiters, kuri sparģeļus regulāri izmanto sezonālajās receptēs.
Vai sparģeļi patiešām ir tik veselīgi?
Sertificēta uztura speciāliste un grāmatu autore Nikola Ladlama-Reina uzsver, ka lielākajai daļai cilvēku sparģeļus uzturā vajadzētu iekļaut biežāk.
“Sparģeļi satur maz kaloriju, toties ir bagāti ar šķiedrvielām, folijskābi, K vitamīnu un antioksidantiem. Tie var palīdzēt uzlabot gremošanas sistēmas darbību un palielināt dārzeņu daudzumu ikdienas uzturā. Folijskābe ir īpaši svarīga arī grūtniecības laikā,” skaidro speciāliste.
Kāpēc sparģeļi ir tik īpaši?
To popularitāti nosaka ne tikai īsā pavasara sezona, bet arī iespaidīgais uzturvielu sastāvs.
100 grami svaigu sparģeļu satur aptuveni:
- tikai 25 kalorijas;
- gandrīz 3 gramus olbaltumvielu;
- ap 2 gramiem šķiedrvielu;
- 2 gramus ogļhidrātu;
- tikai 0,6 gramus tauku.
Sparģeļi ir lielisks K vitamīna, folijskābes un antioksidantu avots. Tie satur arī inulīnu – dabisku prebiotiku, kas baro labvēlīgās zarnu baktērijas un veicina veselīgu gremošanu.
Aptuveni 100 gramu porcija nodrošina apmēram divus gramus šķiedrvielu, kas palīdz sasniegt speciālistu ieteiktos 30 gramus šķiedrvielu dienā.
Kā sparģeļus vislabāk pagatavot?
Speciālisti iesaka sparģeļus ēst svaigus vai tvaicētus.
Šādas pagatavošanas metodes ļauj saglabāt vairāk ūdenī šķīstošo vitamīnu un citu vērtīgo uzturvielu.
Savukārt sviesta vai olīveļļas pievienošana padara ēdienu sātīgāku un garšīgāku, taču vienlaikus palielina kaloriju daudzumu.
Pētījumi liecina, ka gan sparģeļu galotnes, gan kāti satur nozīmīgu daudzumu minerālvielu un dabisko prebiotiku.
Eksperimenti ar dzīvniekiem arī liecina, ka sparģeļi var veicināt zarnu darbību un palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no hroniskiem aizcietējumiem.
Citos pētījumos novērots, ka sparģeļi varētu palīdzēt samazināt holesterīna līmeni, asinsspiedienu un ķermeņa svaru, taču šie rezultāti vēl jāpierāda cilvēku pētījumos.
Zaļie, baltie vai violetie sparģeļi – kuri ir veselīgākie?
Veikalos visbiežāk sastopami zaļie sparģeļi, tomēr pieejamas arī baltās un violetās šķirnes.
Par uzturvērtības ziņā vērtīgākajiem tiek uzskatīti violetie sparģeļi. To krāsu nodrošina antocianīni – spēcīgi antioksidanti, kas sastopami arī mellenēs, kazenēs un sarkanajos kāpostos.
Violetie sparģeļi satur arī vairāk C vitamīna nekā zaļie.
Baltie sparģeļi, kurus nereti dēvē par “balto zeltu”, tiek audzēti zem zemes, nepakļaujot tos saules gaismai. Tāpēc tajos neveidojas hlorofils, kas zaļajiem sparģeļiem piešķir raksturīgo krāsu.
Lai gan baltajos sparģeļos ir mazāk A un E vitamīna, tie var saturēt vairāk C vitamīna un šķiedrvielu.
Savukārt Lielbritānijā audzētā “Jubilee” šķirne uzturvērtības ziņā ir līdzīga zaļajiem sparģeļiem un ir bagāta ar K vitamīnu, folijskābi un prebiotiskajām šķiedrvielām.
Kas patiesībā notiek ar organismu, ja regulāri ēdat sparģeļus?
