Naktī uz piektdienu Latvijā laika apstākļus noteica aktīvs ciklons, kura centrs atrodas virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem. Latviju šķērsoja ar to saistīta aktīva aukstā atmosfēras fronte – veidojās gubu-lietus (Cumulonimbus) mākoņi, kas nesa ne vien nokrišņus (sniegu, slapju sniegu), bet arī pērkona negaisu. Turklāt zem gubu-lietus mākoņiem pastiprinājās arī vējš, vietām brāzmās sasniedzot pat 25 m/s, redzamība snigšanas laikā īslaicīgi pasliktinājās pat līdz 100-500 m, un daudzviet rietumu un centrālajos rajonos atkal izveidojās neliela sniega sega, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Pērkona negaiss ziemas sezonā Latvijā tiek novērots gandrīz katru gadu, tomēr tā nav bieža laika parādība, un arī negaisa intensitāte nav liela. Vasarā vienā dienā Latvijā ir tikušas novērotas pat vairāk nekā 35 000 zibens izlāžu, februārī vidēji 13 zibens izlādes, šodien no rīta daži desmiti. Turklāt rīta stundās, kad vēl bija tumšs, zibens izlāžu radītā gaismas bija saskatāma tālu.
Pērkona negaisu veidošanos šorīt veicināja tas, ka līdz ar auksto atmosfēras fronti ieplūstošā gaisa masa bija ar zemu temperatūru, bet ūdens Baltijas jūrā ir +3…+4 grādus silts, Rīgas līcī +1…+2 grādus silts. Tas aukstajā gaisa masā veicināja ūdens iztvaikošanu un strauju gubu-lietus mākoņu veidošanos. Ūdens tvaiks strauji sasala, veidojot ne vien sniega pārslas, bet, iespējams, arī sniega graudus, kas veicina to, ka mākonī notiek elektriskā izlāde.
Ir iespējams apgalvot, ka šādas situācijas veidošanos ir veicinājušas klimata pārmaiņas, jo stabilas ziemas apstākļos ūdens temperatūra Baltijas jūrā būtu zemāka, savukārt Rīgas līci ļoti iespējams klātu ledus sega, un tas ierobežotu ūdens iztvaikošanu un gubu-lietus mākoņu veidošanos.
