Uzdarbojoties telefonkrāpniekiem, kuri ļaudis padarījuši tramīgus par katru zvanu no nepazīstama numura, arvien grūtāk klājas dažādu socioloģisko aptauju veicējiem. Viņiem jāiegūst informācija dažādiem pētījumiem, bet cilvēki kļuvuši piesardzīgi un, drošības labad, ar svešiniekiem vispār nerunā. Pat Centrālā statistikas pārvalde ir spiesta mierināt tautu ar īpašu paziņojumu medijos, ka viņiem nav vajadzīgi jūsu bankas dati. Lai gan – kādi ir jūsu mēneša ienākumi un cik daudz pelnāt – tas gan viņus interesē, un šī informācija ir ārkārtīgi svarīga sociālekonomiskajiem pētījumiem, vēsta “360TV ZIŅneši”. Latviešu bailes no svešiem numuriem un krāpniekiem sarežģī kādas iestādes darbu
Ir divi jautājumi, kas respondentus satrauc – etniskā piederība un materiālā labklājība, lai gan viņiem neprasa atskaitīties par ikmēneša ienākumiem līdz pēdējam centam. Centrālā statistikas pārvalde neprasa bankas datus, kas ir būtiska atšķirība no krāpniekiem, kuri mēģina izvilināt no iedzīvotājiem informāciju par viņu bankas kontiem un maksājumu kartēm.
Statistiku par iedzīvotāju labklājību un nabadzības rādītājiem valsts un pašvaldību iestādes ik gadu iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas. Tamdēļ par ienākumiem reizi gadā tai jājautā.
Šogad Centrālā statistikas pārvalde veic četras ikgadējās iedzīvotāju aptaujas – par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, kā arī atpūtas un darījumu braucieniem, kurās aptaujās aptuveni 64 tūkstošus iedzīvotāju.
Pirms tam aptaujā izvēlētās personas saņem Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Ja tomēr rodas šaubas, vai ir neskaidrība par aptaujas norisi, iedzīvotāji var zvanīt uz pārvaldes bezmaksas konsultatīvo tālruni, vai rakstīt uz e-pastu.
