Lai arī Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka par veselību ir atbildīgi paši, tomēr „Grindeks” un „GfK Baltic” veiktais pētījums atklāj, ka ikdienā rūpes par sevi viņi atliek malā, jo svarīgāk šķiet gādāt par citiem un veikt steidzamus darbus. Tāpēc „Grindeks” sāk kampaņu „Parūpējies par sevi”, lai atgādinātu, ka rūpes par sevi ir ne vien cilvēka labsajūtas, bet visas veselības pamats.
„Lai noskaidrotu sabiedrības veselīga dzīvesveida paradumus un izpratni par rūpēm par sevi, veicām īpašu pētījumu. Tā rezultāti nav iepriecinoši. Lai arī cilvēki labi zina principu „vispirms skābekļa maska sev, tad palīdzība citiem”, ikdienā viņi to nepraktizē un domā, ka rūpes par sevi un savas pašsajūtas nostādīšana pirmajā vietā ir egoisms,” stāsta Laila Kļaviņa, AS “Grindeks” Komunikācijas departamenta vadītāja. „Aktīvs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, regulāras veselības pārbaudes, laika veltīšana atpūtai un miegam ir daži no piemēriem, kā cilvēkam par sevi jārūpējas ikdienā.”
Likumsakarīgi – aptaujātie atklāj, ka ģimeni un draugus mīl vairāk nekā sevi, kā nākamie pēc pašiem mīlestības skalā ierindojas mājdzīvnieki un mājoklis. „Puse atzīst, ka viņiem ir svarīgi parūpēties par tuvajiem cilvēkiem un tikai pēc tam pievēršas sev, lai arī tam vairs bieži laika neatliek. Turklāt 14% pauž, ka rūpes par sevi ir egoisms un, gādājot par sevi, jūt vainas apziņu. Rezultātā ikdienas steigā nereti sev pievēršamies novēloti – katrs trešais sāk ārstēties tikai tad, kad saslimšana vairs neļauj veikt ikdienas pienākumus vai pēc apkārtējo spiediena,” atklāj Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas „GfK Baltic” vadītāja.
Gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns iesaka: „Mūsdienās bieži smagas saslimšanas tiek diagnosticētas vēlu, jo cilvēks pie ārsta ir vērsies novēloti. Tāpat daudzas kaites rodas pārdegšanas un sevis nesaudzēšanas dēļ. Tiklīdz parādās kādas sūdzības, ir jāvēršas pie speciālista. Tāpat nedrīkst baidīties no ārsta – pacients ir aktīvs ārstēšanās procesa dalībnieks, kas atklāti runā un droši uzdod jautājumus, kā arī ikdienā rūpējas par sabalansētu uzturu un aktīvu dzīvesveidu.”
Pusei aptaujāto ir liekais svars vai aptaukošanās, katrs ceturtais ēd pārāk daudz neveselīgu našķu, katrs piektais pārēdas vairākas reizes nedēļā, aptuveni tikpat smēķē vismaz reizi dienā. Dr. Egils Einārs Jurševics, AS „Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos, skaidro: „Cilvēki ļoti labi apzinās, par ko viņu organisms būtu pateicīgs. Katrs ceturtais vēlas mainīt ēšanas paradums vai veidot aktīvāku dzīvesveidu, katrs piektais – atmest smēķēšanu, vēl citi – uzlabot miega ieradumus, nelietot alkoholu, vairāk atpūsties. Atgādinu, ka ikviena paraduma maiņai ir svarīgi vairāki soļi: apzināties problēmu, rast motivāciju un sev piemērotāko risinājumu, turklāt tādu, kas pašam patīk, jo tas palīdzēs nepadoties un mainīt dzīvesveidu ilgtermiņā.”
Kā komentē Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers: „Lai gan mums ir pareizi tālejoši mērķi un attieksme pret veselību, bieži iekrītam dažādos īstermiņa vilinājumu slazdos – rūpes par kādu citu ir svarīgākas, kāds darbs steidzamāks un, galu galā, vienkārši slinkums. Mums katram ikdienā jāiemācās noturēt balansu, jo gan rūpes par sevi, gan citiem ir ieguldījums nākotnē.”
„GfK Baltic” veica Latvijas interneta lietotāju pētījumu 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
