Būdams vien 18 mēnešus vecs zēns, princis Filips bija spiests bēgt no Grieķijas. Viņu izveda no valsts paslēptu apelsīnu grozā. Vēl gadus vēlāk viņa māte tika nosūtīta ārstēties sanatorijā.
Princis Filips, kurš piektdien nomira 99 gadu vecumā, sāka dzīvi visneglaimojošākajā karaliskajā manierē, kāda vien iedomājama.
Dzimis sestais Grieķijas troņa rindā 1921. gada 10. jūnijā, Filips – toreiz pazīstams kā Grieķijas un Dānijas princis Filiposs – pēc militāras sacelšanās pret tēvoci karali Konstantīnu I 18 mēnešu vecumā bija spiests pamest savu dzimteni.
Viņa turpmākajā dzīves ceļā netika iekļauta ne mazākā daļa no tādas greznības, kādu viņš vēlāk varēja baudīt kā Edinburgas hercogs. Lai izvairītos no antimonarhistiem, kuri vajāja Filipa tēvu, Grieķijas princi Endrjū, mazais princis tika ievietots apelsīnu grozā un kā kontrabanda tika aizvests no skaistās Korfu salas ar Lielbritānijas karakuģi “HMS Calypso”.
“Tobrīd galvā bija vien jautājums vai mēs nonāksim galā, vai mums pārgriezīs rīkles?” Filipa māsīca lēdija Pamela Hiksa 2020. gada aprīļa podkāstā atklāja ģimenes domas šīs bēgšanas laikā, kurā piedalījās arī Filipa vecāki un viņa vecākās māsas Margarita, Teodora, Sesilija un Sofija.
Trimdas karaliskā ģimene galu galā apmetās Parīzē, kur jaunais princis iestājās novatoriskā amerikāņu skolā pilsētas nomalē, kas pazīstama kā “The Elms”. Taču Parīze nebūt nenodrošināja to patvērumu, uz ko viņi bija cerējuši.
1928. gadā Filipa māte, Batenbergas princese Alise, kļuva dziļi reliģiska un pārgāja kalpošanā grieķu pareizticīgo baznīcā. Vēlāk viņa sāka apgalvot, ka saņem dievišķus personiskus vēstījumus gan no Jēzus, gan Budas, un viņai ir dota dziedinoša vara. Kādā 1930. gada vēlā pēcpusdienā Filips ar ģimeni atgriezās no izbraukuma un uzzināja, ka viņu māte pēc nervu sabrukuma ir ievietota sanatorijā Šveicē.
Alisei, kura 1885. gadā karalienes Viktorijas klātbūtnē nedzirdīga piedzima Vindzoras pilī, vēlāk tika diagnosticēta paranoju izraisoša šizofrēnija, un viņu ārstēja psihologs Zigmunds Freids. “Viņa atrada Kristu,” Podkāstā teica Pamela Hiksa. “Reliģiskā mānija bija daļa no sabrukuma,” viņa turpināja. Pamelas meita Indija Hiksa teica: “Tas bija vai nu pilnīgs sabrukums, vai arī cilvēki nevarēja saprast un iedomāties, ka viņa patiešām ir tik aizrāvusies, jo viņa ir atradusi reliģiju tik spēcīgā veidā.”
Tā kā viņa māte atradās sanatorijā, ko Pamela Hika raksturoja kā “burvīgu ģimenes māju”, un viņa tēvs lielākoties neatradās Francijas dienvidos, Filipu faktiski izaudzināja vecākās māsas. 1933. gadā 12 gadu vecumā viņš devās uz “Schule Schloss Salem” internātskolu Bādenē-Virtembergā, Vācijā. Tajā laikā nacisti kontrolēja vācu sabiedrību, un Filipa laikabiedri stāstīja par to, kā skolā bija Hitlera jauniešu formas tērpi un militārās mācības. “Viņš, protams, bija pārāk jauns, lai viņam būtu daudz viedokļu par nacistu politiku, taču, acīmredzot, viņu uzjautrināja viņu smieklīgā soļošana, un mums tiek stāstīts, ka viņš smējās, kad vien redzēja nacistu gājienus,” raksta biogrāfs Filips Īds.
Pēc gada Vācijā Filips tika nodots tēvoča Džordža Mountbatena, Milfordhāvenas otrā marķīza, aprūpē un iestājās Skotijas Gordonstounas internātskolā (vēlāk to apmeklēja arī Filipa dēls princis Čārlzs). Tas izrādījās pagrieziena punkts. Filips izcēlās ar kriketa un hokeja spēlēm un 14 gadu vecumā pirmo reizi ieraudzīja toreiz 8 gadus veco princesi Elizabeti. Pēc absolvēšanas viņš iestājās Dartmutas Karaliskajā jūras spēku koledžā, 1940. gadā absolvējot to kā labākais savā kursā.
Princese Alise palika Šveices sanatorijā līdz 30. gadu vidum un sazinājās ar savu ģimeni tikai 1937. gadā – ar vīru princi Endrjū 1938. gadā tikās aci pret aci tikai pēc Filipa māsas Sesilijas nāves lidmašīnas avārijā.
Pēc tam Alise atgriezās Atēnās, lai strādātu ar nabadzīgajiem, un turpināja šo sabiedrisko darbu visa Otrā pasaules kara laikā, kā laikā viņa arī drosmīgi slēpa kādu ebreju atraitni un divus bērnus no gestapo, savā mazajā divistabu dzīvokli. “Man ir aizdomas, ka viņai nekad nav ienācis prātā, ka viņas rīcība būtu kaut kādā veidā īpaša,” Filips sacīja par savu māti 1994. gada vizītē Jeruzalemes holokausta memoriālā Jad Vašemā. “Viņa bija cilvēks ar dziļu reliģisku ticību, un viņa ko tādu vienmēr uzskatījusi par pilnīgi dabisku cilvēka reakciju uz nelaimē nonākušiem līdzcilvēkiem,” stāstīja Filips.
Pēc tam, 1949. gadā, Alise Atēnās nodibināja grieķu pareizticīgo mūķeņu ordeni un palika Grieķijas galvaspilsētā līdz 1967. gadam, kad viņa pārcēlās uz Bekingemas pili drošības apsvērumu dēļ – brīdis, kas iemūžināts arī “The Crown” 3. sezonā. Viņa nomira Bekingemas pilī 1969. gadā, atstājot mantojumā nelielus īpašumus.
