Piektdien miris pazīstamais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš, informē LZA.
Jānis Stradiņš (dzimis 1933. gada 10. decembrī Rīgā)[1] ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1998—2004), Valsts pētījumu programmas “Letonika” vadītājs. Daudzu Latvijas un ārzemju profesionālo organizāciju goda biedrs.
Dzimis ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību ieguva Rīgas 5. vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko absolvēja 1956. gadā. Pēc studijām uzsācis darboties Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, 1961. gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam. No 1972. līdz 1976. gadam bija docētājs Latvijas Universitātē, 1974. gadā kļuva par profesoru.
1988. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Jāņa Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gadā — arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.
Laikā no 1996. līdz 1998. gadam J. Stradiņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, no 1998. līdz 2004. gadam — prezidents. 2004. gadā kļuva par Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāju. Kopš 1987. gada ir Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents, kopš 1990. gada Stradiņš vada Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, kopš 2006. gada — valsts pētījumu programmu “Letonika”. No 1990. līdz 2007. gadam bija Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis.
1989. gadā saņēmis Latvijas Universitātes, 1999. gadā — Latvijas Lauksaimniecības universitātes un 2007. gadā — Rīgas Stradiņa universitātes goda doktora nosaukumu. Viņš ir saņēmis dažādus Latvijas apbalvojumus, tai skaitā 1983. gadā viņš saņēma Paula Stradiņa balvu, 1988. gadā — Paula Valdena prēmiju, 1990. gadā — Solomona Hillera medaļu. 1993. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par “izciliem darbiem organiskajā ķīmijā un Latvijas zinātnes vēsturē”, 1994. gadā saņēma Teodora Grothusa prēmiju un Gustava Vanaga balvu.
1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2008. gadā – ar I šķiras Atzinības krustu. Tāpat ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus, tai skaitā 2001. gadā saņēmis Francijas Goda leģiona ordeni, 2004. gadā — Igaunijas Māras zemes krustu.
1995.gadā Stradiņš atteicās no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības piedāvājuma izvirzīt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
