Lai arī uzkrājumu veidošana saistās ar bažīgu atziņu, ka no daudz kā būs jāatsakās un sevi pamatīgi jāiegrožo, tomēr ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča ar piemēriem atklāj, kā šo procesu vienkāršot un arī ilgtermiņā padarīt interesantu ar dažādu spēles elementu ieviešanu ikdienā.

 

365 dienu, 30 dienu vai 52 nedēļu metode

“Neatkarīgi no tā, vai veidojam savu drošības spilvenu, krājam īsākam laikam, piemēram, kādas preces iegādei vai ceļojumam, vai arī jau domājam par tālāku nākotni, uz savu budžeta plānošanu un krāšanu nav jāraugās kā uz smagu nastu,” norāda eksperte.

 

Tādā gadījumā talkā var nākt 365 dienu vai 52 nedēļu metode. Piemēram, pirmajā gada dienā atliekot vienu centu, otrajā – divus, un tā katru dienu audzējot iekrāto summu atkarībā no dienas secības. Šādā vienkāršā veidā varēsiet uzkrāt 668 eiro. Savukārt 52 nedēļu metode nozīmē, ka pirmajā gada nedēļā tiek atlikts viens eiro, otrajā divi, pakāpeniski palielinot atliktos līdzekļus. Tas ļaus iekrāt vairāk nekā 1300 eiro. Lai arī gada beigās noguldītās summas ir krietni lielākas nekā sākotnēji, jau laicīgi var mēģināt ieplānot savu budžetu tā, lai pielāgotos summas palielinājumam nedēļu griezumā – piemēram, patiesībā atliekot nedaudz vairāk jau sākumā vai “rezervējot” vajadzīgos līdzekļus.

 

Ja ir vēlme sākt ar īsāku termiņu, tad var izmēģināt arī 30 dienu krāšanas “maratonu”, kad pirmajās piecās dienās tiek atlikts katrā pa vienam eiro, tad nākamajās piecās – 2 eiro, tad attiecīgi 3 un 4 eiro. Savukārt pēdējās 10 dienās tiek atlikti 5 eiro. Šādā veidā īsā laikā var iekrāt 100 eiro.

 

Tēriņu “diēta”

Ikdienā mēs nereti tērējam naudu pirkumiem, kas mums patiesībā nav vajadzīgi. Tāpēc ir vērtīgi ieviest budžeta plānošanu un pārskatu, lai sekotu līdzi saviem izdevumiem un arī novērotu, kur aiziet kādi neplānoti tēriņi. Tāpat viens no variantiem ir kādu konkrētu laika periodu – piemēram, nedēļu vai mēnesi – tērēt naudu tikai nepieciešamākajām lietām, tajā laikā neļaujot sev iegādāties neko lieku. Tas ir veids, kā sākt sekot līdzi saviem izdevumiem un izvairīties no liekiem pirkumiem.

 

Tāpat eksperte iesaka arī pārskatīt dažādus pakalpojumus un abonementus, par kuriem tiek maksāts, bet kuri, iespējams, nemaz netiek izmantoti un vairs nav vajadzīgi – mūzikas lietotnes, kino un seriālu straumēšanas vietnes u.tml. – , kā arī pārskatīt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai sev nodrošinātu zemāku cenu. Savukārt ietaupītos līdzekļus var uzreiz novirzīt savu iekrājumu veidošanai. Tāpat, negaidīti iegādājoties preces ar atlaidi, neplānoto starpību var atlikt iekrājumam.

 

Laika ziņu krāšanas metode

Viena no interesantākajām ir “laika ziņu” metode, kad katru nedēļu vai mēnesi tiek atlikta summa, kas ir atbilst augstākajai fiksētajai temperatūrai. Lai arī mūsu aukstajā klimatā ne vienmēr tās būs pārlieku augstas summas, ko atlikt iekrājumā, tas ir labs papildinājums citām krāšanas aktivitātēm. Ziemas mēnešos ikviens var izvēlēties, vai atlikt aukstāko fiksēto temperatūru vai gluži pretēji – maksimāli siltāko. Turklāt atlikto naudu var novirzīt savā krājkontā vai citos instrumentos, piemēram, termiņnoguldījumā. Tāpat tādā veidā var sākt atlikt savam drošības spilvenam – krājot mazas summas, bet regulāri, tās pēc tam varēs novirzīt konkrētām vajadzībām, bet šāda “drošības” nauda būs pa rokai negaidītu izdevumu gadījumā.

 

Ilgāku mērķu laika grafiks un apbalvojumi

Gadījumā, ja ir ieplānots lielāks pirkums, tad var izveidot detalizētu uzkrājumu veikšanas grafiku, kurā var arī ietvert iepriekš minētās metodes. Piemēram, nosakiet konkrētu summu un gala termiņu, līdz kuram jāiekrāj vajadzīgie līdzekļi, ka arī dažādus “atskaites punktus”. Ja līdz tiem esat iekrājuši vairāk, nekā sākotnēji ieplānojāt, palutiniet sevi ar nelielu balvu par lieki neiztērēto naudu. Nosakot šādus mērķus, var mēģināt arī atteikties no kādu papildu izdevumu veikšanas, kas varbūt ikdienā paslīd nepamanīti – piemēram, kafijas iegāde ārpus mājas vai smalkmaizītes, ko mēdzam nopirkt rīta skrējienā.

 

Šādas metodes var būt interesantas un arī efektīvas, jo ļauj paraudzīties uz krāšanu ne tik ikdienišķā veidā. Tomēr ieteicams arī neaizmirst par tādu vienkāršu veidu kā automātiskais maksājums uz savu krājkontu vai kāds no krājrīkiem. Tie arvien ir labi instrumenti drošības spilvena veidošanai, turklāt tie var arī palīdzēt disciplinēt sevi, jo dažos no tiem ir laicīgi jāpiesaka līdzekļu izņemšana.

Iepriekšējais rakstsKrāpnieki aktīvāk sākuši izmantot “WhatsApp” un shēmās iesaista kurjerus
Nākamais rakstsVirtuves ugunsgrēkā Jelgavas pusē viens cietušais