Ja mēneša beigās bieži rodas jautājums, kur palikusi nauda, iespējams, problēma nav viens liels pirkums, bet gan desmitiem mazu tēriņu, kuri katrs atsevišķi šķiet nenozīmīgi. Tieši neplānoti ikdienas pirkumi var nemanāmi sakrāties ievērojamā summā, tāpēc finanšu eksperti iesaka vispirms pievērst uzmanību šim ieradumam. Naudas paradums, no kura eksperti iesaka atteikties jau šomēnes — tas nemanāmi iztukšo maku
Viena kafija pa ceļam, uzkoda veikalā, kāds “izdevīgs” piedāvājums, spontāns pirkums internetā vai neliels pasūtījums ar piegādi — katrs no tiem var šķist pārāk mazs, lai par to būtu vērts uztraukties.
Taču, saskaitot šos tēriņus mēneša beigās, aina var būt pavisam cita.
ASV Patērētāju finanšu aizsardzības birojs (CFPB) norāda, ka cilvēki par mazākiem pirkumiem bieži domā mazāk nekā par lieliem izdevumiem, tādēļ var nepamanīt, cik ātri šādi tēriņi kopumā palielinās.
Ieradums, no kura vērts atteikties: “Tas taču maksā tikai dažus eiro”
Tieši šāda domāšana var kļūt par vienu no nemanāmākajiem naudas izšķērdēšanas paradumiem.
Pieci eiro šķiet maz. Arī septiņi eiro nešķiet nekas dramatisks. Taču, ja šāds pirkums tiek veikts vairākas reizes nedēļā, mēneša laikā summa jau var kļūt ievērojama.
Turklāt mazie pirkumi bieži vien netiek uztverti kā daļa no kopējiem izdevumiem.
CFPB iesaka vismaz nedēļu vai mēnesi sekot līdzi visiem tēriņiem, lai redzētu, kur patiesībā aizplūst nauda. Īpaši vērtīgi ir atzīmēt pirkumus, kas sākotnēji šķita pārāk mazi, lai tos vispār ņemtu vērā.
Kāpēc mazie pirkumi ir tik viltīgi?
Liels pirkums par 200 eiro parasti liek cilvēkam padomāt. Taču 3 vai 5 eiro iztērēšana neprasa tik daudz pārdomu.
Tieši tāpēc mazie tēriņi var palikt ārpus cilvēka uzmanības loka.
Pētījumā, ko apkopojis CFPB, norādīts, ka cilvēki nelieliem pirkumiem mēdz pievērst mazāk uzmanības un ne vienmēr apzinās, cik ātri tie laika gaitā summējas.
Īpaši viegli to pamanīt ar ikdienas kafiju, uzkodām, nelieliem pirkumiem aptiekā vai veikalā, kā arī spontāniem pirkumiem internetā.
Vēl viens slazds — “izdevīgs piedāvājums”
Arī atlaide pati par sevi nenozīmē ietaupījumu.
Ja cilvēks nopērk kaut ko tikai tāpēc, ka precei ir atlaide, bet viņam tā nemaz nebija nepieciešama, nauda tik un tā ir iztērēta.
CFPB pētījumos norādīts, ka cilvēki mēdz vairāk iepirkties arī vietās, kur preces šķiet lētas vai izdevīgas, jo zemā cena var mazināt piesardzību un veicināt neplānotus pirkumus.
Tāpēc pirms pirkuma vērts sev pajautāt nevis tikai “Cik daudz es ietaupīšu?”, bet arī “Vai es šo vispār pirktu, ja tam nebūtu atlaides?”
Izmēģini vienkāršu eksperimentu jau šomēnes
Nav nepieciešams uzreiz atteikties no visiem mazajiem priekiem. Daudz lietderīgāk ir vispirms saprast, cik daudz tie patiesībā maksā.
Vienu mēnesi pieraksti katru neplānoto pirkumu, pat ja tas maksā tikai pāris eiro.
Mēneša beigās saskaiti rezultātu.
Iespējams, atklāsies, ka lielākā problēma nav viena konkrēta lieta, bet atkārtots paradums — piemēram, ikdienas kafija, ēdiena pasūtīšana, spontāni pirkumi veikalā vai nelieli pirkumi internetā.
Ko darīt tā vietā?
Finanšu eksperti iesaka ne tikai “tērēt mazāk”, bet padarīt tēriņus pārskatāmākus. CFPB iesaka izsekot izdevumiem, izveidot reālistisku budžetu un noteikt konkrētu limitu mazajiem pirkumiem.
Vari izmēģināt trīs vienkāršus principus:
- Pirms katra neplānota pirkuma nogaidi 24 stundas, ja tas nav nepieciešams.
- Nosaki konkrētu summu mazajiem priekiem nedēļā, lai tos nebūtu jāaizliedz pilnībā.
- Reizi nedēļā pārbaudi bankas konta izrakstu, nevis tikai mēneša beigās.
Svarīgākais ir nevis kļūt pārlieku taupīgam, bet panākt, lai nauda netiktu iztērēta automātiski.
Ja vēlies jau šomēnes pamanīt vienu paradumu, kas varētu būtiski mainīt tavu budžetu, sāc ar mazajiem pirkumiem. Tieši tie bieži vien ir tik nemanāmi, ka cilvēks tos sāk uztvert kā “nekādu naudu” — līdz brīdim, kad visi šie daži eiro mēneša beigās tiek saskaitīti kopā.
Naudas paradums, no kura eksperti iesaka atteikties jau šomēnes — tas nemanāmi iztukšo maku
