Jau šobrīd virs Latvijas atmosfēras spiediens ir ļoti augsts, taču turpmākajās dienās tas turpinās paaugstināties. Šīs nedēļas nogalē visaugstākais gaisa spiediens Latvijā gaidāms piektdienas vakarā, valsts ziemeļaustrumos tas sasniegs 1052 hPa jeb 789 dzīvsudraba stabiņa milimetrus jūras līmenī, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas izskaņā Latvijā gaidāms ļoti augsts atmosfēras spiediens; var ietekmēt arī veselību
Laika novērojumiem, to starp arī atmosfēras spiediena vērtībām, var sekot līdzi: https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte.
Pēdējo reiz atmosfēras spiediens virs 1050 hPa (787,6 mmHg) Latvijā fiksēts 2015.gadā, kad Alūksnē, 16.-17.martā barometra rādītāji sasniedza 1051,4 hPa atzīmi jeb 788,6 mmHg, tomēr tas nav bijis pats augstākais rādītājs.
2008. gadā (4. janvārī) Alūksnes novērojumu stacijā atmosfēras spiediens paaugstinājās līdz 1054,6 hPa jeb 791 mmHg. Savukārt jebkad augstākais novērotais atmosfēras spiediens Latvijā (kopš 1941. gada) ir 1057,1 hPa jeb 792,9 mmHg, kas reģistrēts 1946. gada 12. decembrī, arī Alūksnē.
Novērojumu dati liecina, ka augstākais atmosfēras spiediens bieži vien tiek reģistrēts Latvijas austrumos, kas ir raksturojams ar Āzijas maksimumu – tā saukto Sibīrijas anticiklonu. Tā ir augsta spiediena zona Āzijas vidienē, kas periodiski izplešas un nosaka laika apstākļus arī mūsu reģionā. Ja šāds anticiklons pieturas vairākas dienas, ziemā parasti novērojam stiprs sals, bet bargs aukstums šoziem līdz mums nav nokļuvis.
Dabā augsta spiediena ietekme izpaužas arī pazeminātā ūdens līmenī (kā arī pretēji – ja atmosfēras spiediens ir zems, ūdens līmenis var palikt nedaudz augstāks). Ir pieņemts, ka atmosfēras spiediena paaugstināšanās par 1hPa izraisa ūdens līmeņa pazemināšanos par 1 cm. Šajā nedēļas nogalē ūdens līmeņa pazemināšanos ietekmēs arī dienvidaustrumu, austrumu vējš, jo īpaši Rīgas līča piekrastē. Ūdens līmeņa izmaiņām var sekot līdzi šeit: https://marine.meteo.lv/.
Izdzirdot par īpaši augstām vai zemām atmosfēras spiediena vērtībām, domājam arī par ietekmi uz cilvēku veselību. Tā sauktā meteopātija – jutība pret laikapstākļiem, visbiežāk ir novērota cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pieaugušiem cilvēkiem var būt tādi simptomi kā galvassāpes, troksnis ausīs un galvā, asinsspiediena izmaiņas, sirdssāpes vai miega traucējumi. Neierasti augstam vai zemam atmosfēras spiedienam pieturoties vairākas dienas, cilvēka organisms adaptējas un pašsajūta pakāpeniski uzlabojas.
