Pārim, kurš nogalināja savu 10 mēnešus veco dēlu, pakļaujot viņu vardarbībai, vairākas nedēļas pēc tam, kad, apmānot sociālā dienesta darbiniekus, bija atguvuši viņu savā aprūpē, piespriests mūža ieslodzījums, vēsta britu mediji.
Narkomāni Stīvens Bodens (30) un Šenona Mārsdena (22) pirms mazā puisēna Finlija Bodena nāves 2020. gada Ziemassvētkos radīja viņam vairāk nekā 130 ievainojumus, tostarp apdegumus un lauztus kaulus.
Bodenu ģimenē jau ir bijusi vardarbība, un Finlijs tika nodots aprūpē drīz pēc viņa piedzimšanas, un Derbišīras apgabala padome brīdināja par “nopietnu kaitējumu risku”, ja viņš paliks kopā ar pāri.
Brīdī, kad ieradās neatliekamās palīdzības mediķi, viņš Finlijs bija “nekopts un netīrs”, un viņa drēbes tika raksturotas kā “netīras un notraipītas”.
Finlijam bija atslēgas kaulu un augšstilbu lūzumi, savukārt viņa iegurnis bija lauzts divās vietās, iespējams, no ilgstošas “spārdīšanas vai sišanas”, zēnam tika konstatēti ievainojumi, kas pielīdzināti kritienam no vairāku stāvu augstuma.
Viņam tika konstatēti arī divi kreisās rokas apdegumi – viens “no karstas, līdzenas virsmas”, otrs, iespējams, “no šķiltavu liesmas”.
Prokurore Mērija Priora atklāja zvērinātajiem: “Pēc tam, kad viņam tika lauztas ribas, bez medicīniskās palīdzības vai jebkādas citas palīdzības Finlija ķermenis mēģināja tikt galā ar visiem viņa lauztajiem kauliem, sāpēm un pietūkumu. Lielā ribu lūzumu skaita dēļ Finlijam bija grūti elpot. Viņam bija krūškurvja infekcija, kas izplatījās pa viņa ķermeni. Infekcija pieņēmās spēkā. Viņam attīstījās pneimonija, tika inficēta arī viņa sirds. Viņam attīstījās endokardīts, kas ir dzīvībai bīstams sirds kambaru un vārstuļu iekšējais iekaisums. Līdz brīdim, kad viņš nomira, viņam bija attīstījusies sepse.”
Notiesājot pāri, tiesnese Tipplesa sacīja, ka Finlija pēdējās dienas bijušas “milzīgu sāpju, mocību un ciešanu pilnas”. Piešķirot viņiem mūža ieslodzījumu, viņa sacīja, ka pāris ir “pārliecinoši un pieredzējuši meļi”, kuri savam dēlam nodarīja “neiedomājamu nežēlību”.
Tiesnese turpināja: “Visu Finlija ķermeņa lūzumu sekas bija tādas, ka līdz 16. decembrim jums abiem bija skaidrs, ka Finlijs ir ļoti nopietni ievainots, un viņš bija pilnīgi nožēlojamā stāvoklī. Finlijs vairs nevarēja sēdēt un spēlēties ar savām rotaļlietām. Viņš vairs nespēja paēst. Ikdienas darbības, piemēram, autiņbiksīšu maiņa, roku pacelšana, āra apģērba uzvilkšana vai iesēdināšana ratiņos, viņam radīja stipras sāpes. Sāpes viņa iegurņa lūzumā un augšstilba kaulā varēja mazināt tikai ar morfiju un viņa ķermeņa imobilizāciju. Jūs arī zinājāt, ka Finlijs neēd savu ēdienu. Tā vietā, lai pieņemtos svarā, viņš zaudēja svaru. Ēšana viņam izraisīja sāpes, un viņš to nespēja. Turklāt viņa ķermenis cīnījās ar infekcijām, kas viņam bija attīstījušās. Līdz 23. decembra vakaram viņš acīmredzami lēni devās nāvē. Te vispār nebija nekā attaisnojama. Un tas viss bija pilnīgi skaidrs jums abiem.”
Viņa sacīja, ka, ja zīdainis būtu saņēmis medicīnisko palīdzību un antibiotikas, lai ārstētu infekcijas, kas galu galā izraisīja viņa nāvi, viņš būtu “pilnīgi atveseļojies”, piebilstot: “Viņš šodien būtu dzīvs.”
Gan Bodenam, gan Marsdenam tika piespriests mūža ieslodzījums ar minimālo iespējamo soda izciešanas laiku labošanās gadījumā attiecīgi 29 un 27 gadi, tiesnesei sakot: “Neviens no jums nav izrādījis nekādu nožēlu par to, ko esat izdarījuši.”
Priora sacīja, ka Finlijs cieta no “ilgstošiem un nežēlīgiem uzbrukumiem”, kuru dēļ viņš nevarēja ēst, viņš cieta arī no “nevērības fona” un dzīvošanas “nedrošos un nehigiēniskos dzīves apstākļos”. Viņa sacīja, ka pāris nespēj “sniegt nekādu atskaiti par to, ko viņi izdarīja ar Finliju vai kāpēc viņi to izdarīja”, kas nozīmē, ka viņu ģimenes nekad neuzzinās Finlija slepkavības iemeslu. Priora piebilda: “Apsūdzētie kopīgi plānoja nodrošināt, lai sociālā aprūpe netiktu informēta par nopietnu slimību, nāca klajā ar plānu, kas liktu domāt, ka Finlijam ir Covid…, un vienojās par notikumu vēsturi, lai izskaidrotu, kā Finlijam klājas un kā viņi to atklājuši un pamanījuši puisēna nāves dienā.”
Paziņojumā par cietušo viens no Finlija radiniekiem sacīja, ka viņš ir cietis no “visbriesmīgākās vardarbības” un nodēvēja viņa vecākus par “briesmoņiem”.
Radinieks teica: “Es domāju, ka viņi abi ir mainījušies. Es acīmredzami kļūdījos, un viņi mums parādīja tikai to, ko gribēja, lai mēs redzam. Viņi rīkojās kopā, lai nodarītu viņam visus ievainojumus un pēc tam paslēptu un ļautu viņam nomirt tik šausmīgā veidā. Neviens no jums nav izrādījis nekādu nožēlu. Mēs kā ģimene esam sērojuši, bet jums tas nav bijis vajadzīgs, jo jūs abi esat atbildīgi par viņa nāvi. Mēs nekad neaizmirsīsim un nepiedosim jums abiem, un mēs nekad neaizmirsīsim Finliju. Es varu jūs abus raksturot tikai kā briesmoņus par to, ko esat izdarījuši.”
Zvērinātajiem parādītajos attēlos bija redzama māja, pilna ar zālītes smēķēšanai paredzētiem piederumiem, blakus zīdaiņu maisījumiem un Finlija apģērba gabaliem, kas klāti ar viņa asinīm, siekalām un fekālijām.
Tiesas publiskotie dokumenti liecina, ka tiesas sēdē 2020. gada oktobrī miertiesnešiem tika parādīti sakoptas mājas attēli, un viņi dzirdēja no vecākiem, ka viņi “ir ļoti smagi strādājuši, lai veiktu izmaiņas”.
Tiesa noteica, ka viņš ir jāatdod viņiem astoņu nedēļu laikā, un nelika veikt papildu narkotiku pārbaudes, lai gan Dērbišīras grāfistes padome pauda “zināmas bažas” par viņu audzināšanas spējām un lūdza četru mēnešu pāreju.
Lielbritānijas “Nacionālās biedrības cietsirdības pret bērniem novēršanai pārstāvis sacīja: “Finlijam nodarītā cietsirdība un vardarbība, kas noveda pie viņa traģiskās nāves, bija šausminoša un sirdi plosoša. Bērna nāve šādos nežēlīgos apstākļos liek daudziem no mums uzdot jautājumus, un mēs gaidām Bērnu aizsardzības prakses pārskatu, lai noskaidrotu, kas tieši noticis, un jebkādus veidus, kā Finliju varēja labāk aizsargāt, lai palīdzētu novērst turpmākas traģēdijas. Mēs zinām, ka zīdaiņi un mūsu jaunākie bērni ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību un ir pilnībā atkarīgi no apkārtējo pieaugušo aprūpes un aizsardzības. Valsts līmenī valdībai ir jāturpina veikt izmaiņas, ko ieteikuši iepriekšējie pārskati un eksperti, lai pārveidotu bērnu aizsardzības sistēmu un nodrošinātu, ka dažādas iesaistītās aģentūras spēj efektīvi sadarboties, lai koncentrētos uz tādiem bērniem un mazuļiem kā Finlijs. Ir arī svarīgi, lai ikviens darītu visu iespējamo, lai novērstu vardarbību pret bērniem. Ikvienam, kam ir bažas par bērna drošību, jāsazinās ar vietējām varas iestādēm.”
