Ieilgstot Covid-19 izplatībai un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi, ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās veselības sarežģījumiem, tai skaitā depresijai, kam ne vienmēr tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Tādēļ par to, kā atpazīt depresiju un pandēmijas apstākļos rūpēties par mentālo labsajūtu, stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

 

Depresija nav nolaidība

Attiecībā uz mentālo veselību Latvijā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi, tai skaitā nereti depresija tiek uztverta kā nolaidība ar tekstu, ka “vienkārši vajag saņemt sevi rokās un strādāt”, lai gan patiesībā depresija ir ļoti nopietna slimība, uzsver S. Pūce. Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvo jeb izziņas funkciju, uzvedību un ķermeņa fiziskās funkcijas. Tā ir slimība, kurai lielāko dienas daļu ir raksturīgs nomākts garastāvoklis bez noteikta iemesla un nespēja izjust prieku, kas ilgst vismaz divas nedēļas. Saskaņā ar SPKC speciālistu izstrādātajām depresijas atpazīšanas un ārstēšanas vadlīnijām, uz depresiju norāda vairākas pazīmes, piemēram, pēdējā mēneša laikā cilvēks ir juties grūtsirdīgs, nomākts vai bezcerīgs un ar samazinātu interesi par lietām un darbībām, kas agrāk sagādāja gandarījumu. Depresijas pazīmes var būt arī nespēks, nogurums, svara zudums bez medicīniska iemesla, miega traucējumi, ilgstoša miega līdzekļu vai bezodiazepīnu (trankvilizatoru) lietošana. Tāpat depresijas pacientiem var būt sūdzības par atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtības, trauksmes simptomi (iekšēja spriedze, nemiers, sirdsklauves, reiboņi, smakšanas sajūta, “kamols kaklā”, panikas lēkmes) un citas  medicīniski neizskaidrojamas somatiskas sūdzības, kam nav skaidru cēloņu vai diagnozes. Savukārt kā depresijas riska faktori ir vientulība, vardarbība, sociālekonomiskās problēmas, nabadzība, kā arī smēķēšana, narkotisko vielu un alkohola lietošana.

 

Pandēmijas efekts

Covid-19 pandēmija ir saasinājusi mentālās veselības riskus, ko rada ne vien iespējamā saslimšana un ierobežojumi, bet arī tuvinieku zaudēšana, izolācija, potenciālā ienākumu samazināšanās un citi aspekti. Tāpat saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmijas laikā pieaug arī alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas riski, kā arī palielinās bezmiegs un trauksme. S. Pūce skaidro, ka, lai arī liela daļa cilvēku ir piemērojušies pandēmijas apstākļiem, joprojām ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām klājas sliktāk, piemēram, jaunieši, kuriem šajā vecumā ir jāiegūst zināšanas, dzīves pieredze un socializēšanās prasmes, kā arī jāveido attiecības, draudzība un jāiepazīst mīlestība. Turklāt šobrīd jauniešiem ir ierobežotas iespējas nodarboties ar saviem iecienītajiem sporta veidiem un hobijiem, kā arī pārmērīgi liels laiks tiek pavadīts virtuālajā, nevis reālajā vidē. Attiecībā uz jauniešu depresiju eksperte norāda, ka būtisks faktors ir mikroklimats ģimenē, jo nelabvēlīga agrīnās bērnības pieredze (vardarbība, psihotraumējošas situācijas, mātes zaudējums pirms 11 gadu vecuma) paaugstina indivīda jūtību pret stresu dzīves laikā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 22,9% pieaugušo garastāvokļa traucējumu un 31% trauksmes traucējumu ir saistīti ar nelabvēlīgu dzīves pieredzi bērnībā. Piemēram, bieža iebiedēšana bērnībā var gandrīz 40 gadus vēlāk veicināt paaugstinātu pašnāvību risku, depresiju, trauksmi un alkohola atkarību, skaidro S. Pūce.

 

Mentālās veselības sarežģījumu ārstēšana

Nogurumu, astēniju un izdegšanu var ārstēt ar psihoterapiju, atpūtu, miega normalizēšanu un visa veida labo sajūtu veicināšanu. S. Pūce aicina nekautrēties par mentālās veselības sarežģījumiem runāt ar speciālistu (ģimenes ārstu, psihologu, neirologu, psihoterapeitu, psihiatru), kas izvērtēs stāvokli un palīdzēs rast labāko ārstēšanas risinājumu. Depresijas ārstēšanā tiek izmantotas bioloģiskās ārstēšanas metodes – medikamenti, gaismas terapija, miega deprivācija, kā arī psiholoģiskā ārstēšana ar psihoterapiju – atbalsta, ģimenes, psihodinamisko, kognitīvi biheiviorālo terapiju, kā arī starpdisciplināru komandu iesaisti. S. Pūce uzsver, ka vislabākais terapijas efekts panākams, apvienojot vairākas ārstēšanas metodes, kā arī ir svarīgi, ka pacients atrodas ģimenes ārsta un speciālista uzraudzībā. Vienlaikus depresijas ārstēšanas metodes ir atkarīgas no depresijas smaguma pakāpes, piemēram, vieglas depresijas gadījumā varētu pietikt ar ārsta konsultācijām regulārai pacienta psihiskās pašsajūtas izvērtēšanai, dzīvesveida izmaiņām un psihoterapiju. Viena no smagas depresijas pazīmēm ir pašnāvības riski, tādēļ šajos gadījumos tiek apsvērta stacionārās ārstēšanas nepieciešamība, kur pacients saņemtu medikamentu terapiju, kā arī psiholoģisko un psihoterapeitisko ārstēšanu ar starpdisciplināras komandas iesaisti, kur var būt gan mākslas un kustību terapeits, mūzikas un deju terapeits, drāmas terapeits, psihologs, psihoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits un citi profesionāļi. Lielākajai daļai pacientu kombinētā terapija ir efektīvāka nekā tikai psihoterapija vai antidepresanti, piebilst S. Pūce.

 

Ieteikumi mentālās veselības stiprināšanai

Psihisko veselību lielā mērā ietekmē cilvēka emocionālā labsajūta, par kuru bieži vien tiek aizmirsts līdz brīdim, kad tā ir ievērojami pasliktinājusies. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka ir svarīgi nodarboties ar sev patīkamām lietām. Fiziskā aktivitāte, izrunāšanās vai ieraksts dienasgrāmatā var būt palīdzošs veids. Tāpat nevajadzētu baidīties grūtos brīžos lūgt palīdzību apkārtējiem, dalīties ar savām emocijām un pārdzīvojumiem gan priekos, gan bēdās. Lai arī cik grūta būtu apkārtējā situācija, ir jāspēj saglabāt gaišums un pozitīvas domas, kā arī jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no dienas garumā krātajām raizēm. Jāatceras, ka gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai ļoti svarīgs ir dienas ritms – miegs, atpūta, fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, pozitīvi cilvēki un ticība rītdienai.

Sabiedrība

Nopietnas veselības likstas piemeklējušas dziedātāju Marku Rivu

Dziedātājs Markus Riva izdevumam “Privātā Dzīve” atklājis, ka pēdējā laikā jutis izteiktāku sagurumu un sāpes...

Policija Rīgā sastop bērnu un piedzērušos vecākus; sākas negaidīts jandāliņš

  Otrdien, 9. augustā, neilgi pēc pulksten 21.30, patrulējot Čiekurkalna apkaimē, Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes...

Ar emocionālu ziņu klajā nākusi dziedātāja Aija Andrejeva

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 6. augustā, Ogres novada Lielvārdes parkā – blakus vēsturiskajām pilsdrupām Daugavas krastā...

Tikšanās ar bijušo Magonei neizvēršas gluži kā plānots – VIDEO

  STV šova "Slavenības. Bez filtra"zvaigzne Magone kopā ar dēlu Raimondu ieradusies pie Venta Vītola, lai...

Sēru vēsts: Mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis

  2022. gada 9. augustā pēc cīņas ar smagu slimību mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks...

Zināms, kur ceturtdien par baltu velti varēs apmeklēt leģendārās grupas EOLIKA koncertu

  Augusta turpinājumā rīdziniekiem un pilsētas viesiem sarūpētas bezmaksas kultūras norises dažādās apkaimēs, prieka mirkļu parkos...

Horoskopi un Testi

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 11. augusts

Šī nudien būs saspringta diena. Attiecībās šajā dienā kļūs dziļākas, stabilākas un nopietnākas. Jutīsi enerģijas...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 10. augusts

Šī diena būs piepildīta ar dažādiem negaidītiem notikumiem. Iespējams, viss attīstīsies pretēji tam, kā biji...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 9. augusts

Laba diena, lai izvēlētos sabiedrotos. Šodien tev būs paaugstinātas analītiskās spējas un intuīcija būs īpaši...
pixabay.com

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 8. augusts

  Labs laiks problēmu risināšanai un lēmumu pieņemšanai, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Centieni un darbības...

Tavs horoskops veiksmīgai nedēļai: 8.-14. augusts

  Augusts sācies pilnā sparā, arī jauna darba nedēļa klāt - aplūko, ko šonedēļ gaidīt, bet...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 7. augusts

  Šodien ievērojami palielināsies tava intuīcija. Tava iekšējā balss šodien būs skaļāka un precīzāka nekā pēdējā...

Mājai un Dārzam

Foto:Flickr.com/Jani Halinen/CC

Brīdina par laiku šorīt Rīgā

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs otrdienas rītā izplatījis brīdinājumu par stipru lietu Rīgā. 09.08.2022. no...

Sinoptiķim Bricim ir ziņa kārtīgas vasaras faniem – pavisam jauna prognoze šai nedēļai

  Eiropas rietumos daudzviet ilgstoši valda karstums, Francijā un Lielbritānijā ierobežo ūdens izmantošanu, izsīkst upes un...

Parādās pilnīgi jaunas ziņas par laiku šonedēļ

Nedēļas nogalē Latviju no rietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kas atnesa nokrišņus un aukstāku gaisu....