Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. No Lietuvas iebraukušā automašīnā muitnieki uziet milzīgu pārsteigumu; viens no braucējiem nāk klajā ar paziņojumu
2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.
Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”.
O.Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan paredzot grozījumus normatīvajos aktos, turpinot uzlabot skaidras naudas plūsmas caurskatāmību”.
Transportlīdzeklī atradās Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis un Moldovas Republikas pilsonis, kuri nebija deklarējuši skaidras naudas līdzekļus, nevarēja paskaidrot un uzrādīt naudas izcelsmes dokumentus. Veicot muitas kontroli, personām tika jautāts, vai ir deklarējama skaidra nauda, uz ko abas personas atbildēja noraidoši. Ņemot vērā, ka uz vietas nebija iespējams veikt padziļināto kontroli, tika nolemts to veikt Rīgas Brīvostas muitas kontroles punktā Rīgā, piedaloties VID Muitas pārvaldes kinologam ar skaidras naudas meklēšanas darba suni. Pēc šī paziņojuma Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis paziņoja, ka transportlīdzeklī atrodas skaidra nauda apmēram 400 000 eiro, kurus viņš vēlas deklarēt.
Atrastā nedeklarētā skaidrā nauda tika izņemta un personas tika aizturētas. Visa izņemtā nauda ir ieskaitīta glabāšanā Valsts kases kontā. Personas tika atbrīvotas un tām piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.
Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem par iespējamu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.
Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, turpinot procesuālās darbības, tika veiktas piecas sankcionētas kratīšanas (četras no tām Rīgā, viena – Mārupes novadā), un to laikā tika izņemti papildu skaidras naudas līdzekļi – 102 240 eiro, 45 466 ASV dolāru, kā arī banknotes citās valūtās.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kad uz robežas jādeklarē skaidra nauda?
Šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu (gan iebraucot, gan izbraucot) vietās, kur tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, jebkurai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, kuras summa ir 10 000 eiro vai vairāk. Fiziskajai personai rakstveidā jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu un, šķērsojot valsts ārējo robežu, tā jāiesniedz muitas amatpersonai. Vairāk informācijas par skaidras naudas deklarēšanu – VID tīmekļvietnes sadaļā “Skaidras naudas deklarēšana ceļojot”.
Ceļojot starp Eiropas Savienības valstīm, piemēram, dodoties uz vai atgriežoties no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas u.c., skaidru naudu tāpat kā līdz šim Latvijā var ievest un izvest bez ierobežojumiem. Šādā gadījumā summa 10 000 eiro vai vairāk ir jādeklarē tikai pēc VID amatpersonu pieprasījuma, t.i., gadījumā, ja uz ES iekšējās robežas notiek skaidras naudas pārbaude un amatpersona aicina aizpildīt skaidras naudas deklarāciju.
Atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu
Par skaidras naudas nedeklarēšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, ja naudas summa, ko ir pienākums deklarēt, nepārsniedz piecdesmit valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2024.gadā – 35 000 eiro). Par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu līdz divdesmit procentu apmēram no summas, kuru ir pienākums deklarēt.
Par skaidras naudas nedeklarēšanu lielos apmēros – sākot no piecdesmit noteikto minimālo mēnešalgu kopsummas – ir paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar Krimināllikuma 195.² panta 2.¹ daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195.² panta 2. daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju
Atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju[1] un Baltkrieviju[2] ir aizliegts izvest uz minētajām valstīm jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valūtā denominētas banknotes. Aizliegumu nepiemēro, ja skaidra nauda samērīgā apmērā tiek izvesta tikai personīgo ceļojuma vajadzību nodrošināšanai vai diplomātisku vajadzību nodrošināšanai. Izmantošanai komerciālos nolūkos vai nodošanai citām personām Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valūtu banknotes izvest ir aizliegts.
[1] Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 5.i pants,
[2] Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, 1.za pants.
