Mājokļu appludināšana, kas notiek savu laiku nokalpojušu stāvvadu, plīsušu cauruļu, sadzīves tehnikas bojājumu, kā arī visvienkāršākās aizmāršības dēļ, ik gadu ir biežākais nekustamā īpašuma apdrošināšanas gadījumu iemesls. Tradicionāli vismaz 50% no visām atlīdzībām mājokļu apdrošināšanā tiek pieteiktas tieši par appludināšanu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Pērn par dažādās ūdensvada avārijās nopludinātiem īpašumiem ERGO atlīdzībās izmaksāja vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Šogad līdz septembra sākumam ERGO saņemti jau 358 atlīdzību pieteikumi par īpašuma appludināšanu ūdensvada avārijās. Tās galvenokārt notikušas privātīpašumos, veidojot  47% no visām šajā gadā pieteiktajām privātīpašuma apdrošināšanas atlīdzībām.

“Ūdensvada avārijas, kas nozīmē gan plīsušas caurules, gan appludināšanu kaimiņu neuzmanības dēļ, ir aktuālas visa gada garumā un visbiežāk notiek vecajās daudzīvokļu ēkās, kas būvētas pirms vairākiem desmitiem gadu. Taču nupat redzam tendenci, ka arī mājas, kas celtas pirms 20 gadiem, sāk novecot, tādēļ inženiertehnisko komunikāciju stāvoklim jāseko līdzi arī jaunākos īpašumos, jo jebkurai caurulei ir savs lietošanas ilgums,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

“Ja vecākos īpašumos nav veikta, piemēram, stāvvadu maiņa, iedzīvotājiem jārēķinās, ka pastāv lielāks avārijas situāciju risks. Jautājums ir nevis, vai notiks caurules plīsums, bet gan, kad tas notiks. Tādēļ vēl viens atgādinājums daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem: ir jāsaglabā, jānodrošina apsaimniekotājam piekļuve koplietošanas komunikācijām, tostarp stāvvadiem, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu salabot vai nomainīt. Tas nozīmē, ka stāvvadu nišu noslēpšanai jāpieiet radoši un, veicot dzīvokļa remontu, tos nedrīkst aizmūrēt ciet,” uzsver Raitis Čaklis.

Ja mājoklis nav apdrošināts, jāņem vērā, ka pēc dzīvokļa applūšanas tā remontam vidēji nākas veltīt 1500-2000 eiro – tāda pērn bijusi ERGO vidējā atlīdzības summa par šādiem īpašuma bojājumiem. Savukārt komercīpašumos applūdināšanas radītās izmaksas ir augstākas – 4080 eiro. Lielākā daļa jeb 77% no ūdensvada avāriju atlīdzībām pagājušogad izmaksātas par bojājumiem privātīpašumos, bet 23% – komercīpašumos.

Vienlaikus ir avārijas situācijas, kuru sekas mēdz būt krietni lielākas par dažiem tūkstošiem eiro. Šogad apjomīgākie zaudējumi privātīpašuma sektorā appludināšanas dēļ notikuši privātmājās, piemēram, pēc ūdensvada plīsuma privātmājas bēniņos īpašumā bojāti griesti, sienas un grīdas 16 000 eiro apmērā. Arī otra lielākā ERGO atlīdzība – 15 400 eiro – šogad izmaksāta pēc tam, kad kādā privātmājā plīsis ūdensvads. Tā rezultātā nokritis griestu segums un apmetums, uzburbusi grīda, bojāta sienu krāsa, nokritušas griestu lampas, bojātas durvis, mēbeles, darba instrumenti un sadzīves priekšmeti.

“Daudzdzīvokļu mājās īpašumi bieži tiek applūdināti ne vien no plīsušiem stāvvadiem vai caurulēm, bet arī ūdens noplūdes dēļ no bojātas santehnikas, piemēram, klozetpoda skalojamās kastes, veļas vai trauku mazgājamās mašīnas un to pievadu bojājumiem. Savu lomu mēdz nospēlēt arī aizmāršība – kaut vai tik vienkārša lieta kā mazgāšanas laikā līdz galam neaizvērtas veļas mašīnas durvis, kā dēļ var tikt appludināts gan paša, gan kaimiņu īpašums. No apdrošināšanas viedokļa jāatceras, ka šajās situācijās ir nozīme arī dzīvokļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kas pasargās no zaudējumiem gadījumā, ja esat vainīgā puse. Savukārt nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē ir vērts iekļaut iedzīves apdrošināšanu, kas segs zaudējumus, ja applūdināšanas dēļ tiks bojāta manta, kas atrodas īpašumā,” norāda Raitis Čaklis

 

Lai neappludinātu īpašumu

“Pirmais, kam noteikti jāseko līdzi: kādā stāvoklī ir ūdensvads un kanalizācija dzīvokļa īpašumā,” norāda SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns. “Iekšējo komunikāciju stāvoklis dzīvokļos ir viens no biežākajiem to appludināšanas iemesliem, otrs – mājas kopējās komunikācijas. Optimālākais risinājums būtu veikt mājas atjaunošanu, vienā reizē sakārtojot visus problemātiskos mezglus, novēršot situācijas, kad notiek komunikāciju avārijas. Vairums māju īpašnieki izvēlas salīdzinoši lēnu līdzekļu uzkrāšanu nepieciešamajiem remontdarbiem. Apstākļos, kad jāremontē jumts, stāvvadi, guļvadi un jāveic citi neatliekami darbi, visiem remontdarbiem parasti līdzekļu nepietiek un darbi, atbilstoši vairāku gadu plānam, tiek veikti prioritārā secībā, ēkā saglabājoties augstam avāriju riskam.”

 

Būtiskākais – sekot līdzi tam, kādā stāvoklī ir lokanie savienojumi, kas tiek izmantoti pievados gan izlietnēm, gan sadzīves tehnikas iekārtām. Ja dodaties prom no mājas, it sevišķi uz ilgāku laiku, ieteicams aizvērt noslēgarmatūru, kas pilnībā noslēdz ūdens padevi dzīvoklī. Aizgriežot šo krānu, nav jāsatraucas, ka plīstot kādam ūdensvada sistēmas elementam radīsies noplūde. Esot prom no mājām ilgstoši vai atrodoties tālu, šāds risinājums ir īpaši būtisks.

 

Dodoties prom no mājām, izslēgt jebkāda veida sadzīves tehniku – gan veļas mašīnu, gan trauku mazgājamo mašīnu, neatstājot tās darbošanās režīmā.

 

Pārliecināties, ka noteksistēma, kam pieslēgta sadzīves tehnikas izvades sistēma, nav pilna ar svešķermeņiem, kas traucē normālu ūdens plūsmu. Turklāt jāņem vērā, ka daļa no mājas kopējām komunikācijām atrodas dzīvokļos. Ja tiek fiksēts, ka kopējās komunikācijas ir sliktā stāvoklī, par to noteikti jāinformē mājas pārvaldnieks.

 

Rīcība avārijas brīdī

  • Dariet visu iespējamo, lai samazinātu potenciālos zaudējumus.
  • Sazinieties ar apsaimniekotāju, kurš noslēgs ūdens padevi un ziņos avārijas dienestam.
  • Noslēdziet ūdens padevi dzīvoklī, ja varat to izdarīt pats; pārvietojiet sadzīves priekšmetus, lai tie netiktu sabojāti.
  • Apsaimniekotāja pārstāvis fiksēs radušos bojājumus, to apjomu, kā arī to, vai un kādi zaudējumi nodarīti kaimiņiem. Tiks sastādīs akts par nodarītajiem bojājumiem, kuros jābūt minētam arī notikuma iemeslam.
  • Lai arī ūdens avārijas sekas pavisam skaidri aplēšamas tikai pēc dažām dienām, nofotografējiet telpas un piefiksējiet bojājumus, appludināšanas apmērus.
  • Apdrošināšanas atlīdzību varat pieteikt uzreiz pēc negadījuma. Ja apdrošinātāja pārstāvis trīs dienu laikā no zaudējuma pieteikuma dienas vēl nav sazinājies, pieteicējs var sākt bojātā īpašuma sakārtošanu, saglabājot remonta maksājumu čekus.
Iepriekšējais rakstsImantā nežēlīgi nogalina vīrieti; policija lūdz sabiedrības palīdzību
Nākamais rakstsVisbiežāk pieļautās kļūdas attiecībā uz naudu: kā no tām izvairīties?