Lieldienu laikā gandrīz ikviens no mums palielina olu patēriņu uzturā, taču liela daļa vēlāk izjūt gandrīz vai sirdsapziņas pārmetumus, jo bažījas, ka nodarījuši pāri savai veselībai! Bet kā ir patiesībā?
Olas ir daudzu iecienīts produkts, ne tikai Lieldienu laikā, bet arī ikdienā, taču par to uzturvērtību un ietekmi uz mūsu veselību klīst dažādi mīti. Mēs izpētījām šo jautājumu un atklājām patiešām pārsteidzošus faktus par šī produkta labvēlīgo iedarbību!
Olu uzturvērtība:
- Olbaltumvielas (ovalbumīns, globulīns, lizozīms, avidīns). Viena ola satur 6 gramus augstas kvalitātes proteīna jeb olbaltumvielu;
- Neliels daudzums ogļhidrātu;
- Tauki: piesātinātie (palielina holesterīna līmeni asinīs), mononepiesātinātie (maz ietekmē holesterīna līmeni asinīs), polinepiesātinātie (samazina holesterīna daudzumu asinīs) – noderīgi veselībai. Viena ola satur aptuveni 5 g tauku, no kuriem piesatinātie ir tikai 1,5 g;
- Minerālvielas un mikroelementi: nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors, magnijs dzelzs, cinks, jods, hlors, sērs un selēns;
- Vitamīni: A, D, E, B1 – tiamīns, B2 – riboflavīns, B3 – niacīns, B5 – pantotēnskābe, B6, B9 – folskābe, B12, holīns. Olas ir viens no retajiem produktiem, kas satur dabisku D vitamīnu;
- Karatinoīdi: luteīns un zeaksantīns;
- Olas satur visas neaizstājamās aminoskābes: fenilalanīnu, histidīnu, leicīnu, izoleicīnu, lizīnu, metionīnu, treonīnu triptofānu un valīnu;
- Lecitīns.
Olās esošo vielu labvēlīgā ietekme uz veselību
Acu veselība: zinātnisko pētījumu rezultāti pierāda, ka vismaz vienas olas notiesāšana dienā var pasargāt no mākulas deģenerācijas (izmaiņas tīklenes cetrālajā punktā, redzes zudums). To nodrošina olās esošie karatinoīdi – luteīns un zeaksantīns – uzturvielas, kas veido mākulas jeb acs tīklenes centra aizsargfiltru, aizturot saules gaismu. Zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kuri ik dienu lieto uzturā olas, pazeminās arī kataraktas (acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās) attīstīšanās risks.
Artēriju veselība: olas ir ieteicams uzturlīdzeklis ateroskrelozes profilaksei.
Sirds slimību profilakse: Hārvardas sabiedrības veselības skolas pētījumos atklāts, ka nepastāv būtiska saikne starp olu patēriņu un sirds slimībām. Noskaidrots, ka regulāra olu lietošana uzturā var palīdzēt novērst trombu veidošanos un sirdslēkmes iespējamību.
Smadzeņu un nervu sistēmas regulācija: viens olas dzeltenums satur 300 mikrogramus B grupas vitamīna – holīna, kas ir būtiska barības vielas nervu sistēmai, smadzenēm, kā arī iepriekšējā punktā minētajai sirds un asinsvadu sistēmai.
Lipīdu profila korekcijas: jaunākie pētījumi liecina, ka pretēji iepriekšējām pārliecībām, mērens olu patēriņš negatīvi neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Atklāts, ka regulārs – divu olu patēriņš ik dienas neietekmē cilvēka lipīdu profilu taču var to pat uzlabot. Ar šo profilu nosaka cilvēka risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībam. Turklāt, olās esošais lecitīns spēj uztvert un izšķīdināt taukus, kas veicina lieka holesterīna izvadīšanu no aknam un asinsvadiem.
Būtisku organisma procesu regulācija: jau minētais lecitīns – tauki – netiek izmantoti kā enerģijas avots, bet gan būtisku uzdevumu veikšanai šūnu membrānās, īpaši nervu audos. Tāpat tas paaugstina organisma pretestību pret toksiskām vielām, stimulē žults izdali, veicina taukskābju uzsūkšanos, kā arī – stimulē eritrocītu un hemoglobīna veidošanos un normālu dzimumdziederu darbību.
Krūts vēža riska samazināšana: zinātniskajos petījumos ir pierādīts, ka sievietes, kas ik nedēļu apēd vismaz 6 olas samazina risku saslimt ar krūts vēzi par 44%.
Olas arī skaistumam: tajās esošais plašais vitamīnu, mikroelementu un sēra saturs veicina skaistu un veselīgu matu un nagu izskatu.
Olas ietekmē vai neietekmē holesterīna līmeni asinīs?
Olās ir liels daudzums holesterīna, taču tas nav iemesls, lai pārtrauktu tās lietot uzturā, jo liekais svars, fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī iedzimtība ietekmē tā līmeni daudz vairāk! Jaunākajos pētījumos nav pierādīta saistība starp holesterīna līmeni, olu patēriņu un sirds un asinsvadu slimību riska palielināšanos. Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūras (Food Standards Agency) pārstāvji paziņojuši, ka nav noteikts limits, cik daudz olu cilvēks drīkst apēst nedēļas laikā. Norādot, ka ievērojot sabalansētu diētu, samazināt olu skaita patēriņu vajadzētu tikai tad, ja to ir ieteicis ārsta. Ja jākorģē holesterīna līmenis asinīs, vispirms jāsamazina ar uzturu uzņemto piesātināto tauku daudzums.
Interesants fakts: tu domā, ka mēs, latvieši, ar savām Lieldienu svinēšanas tradīcijām esam tauta, kas apēd vislielāko skaitu olu gadā? Kļūdies! Izrādās, ka pirmo vietu olu patēriņā uz vienu cilvēku ieņem Meksika, jo katrs valsts iedzīvotājs gadā apēd 21,9 kg olu!
PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA (PVD) speciālistu ieteikums iegādādājoties olas: „Patērētājam būtu jāpievērš uzmanība marķējumam gan uz olu iepakojuma, gan pašas olas. Uz iepakojuma atrodama informācija par olu derīguma termiņu, iepakošanas centra kodu, olas kvalitātes šķiru, svara šķiru, uzglabāšanas nosacījumiem, dējējvistu turēšanas metodi. Patērētājam ir tiesības atvērt iepakojumu un pārliecināties, vai olas nav ieplēstas. Savukārt, cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu (0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos), bet burti norāda valsts kodu, kurā olas ražotas (Latvijai tas būs LV). Tāpat uz olas redzams PVD piešķirtais identifikācijas numurs (piemēram, 1234) un papildus zīmes, kas identificē dējējvistu ganāmpulka mītni (piemēram, 1).”
Lietot uzturā olas gan šajā – Lieldienu laikā, gan ikdienā, jo, kā redzi, to sastāvā ir mūsu organismam būtiskas uzturvielas!
