Vētra ar ekstremāli stipru vēju un lietavām, ko šajās dienās piedzīvojusi Rīga, Jūrmala, Jelgava un daļa citu Latvijas reģionu, nesusi līdzi virkni nepatikšanu – nolauzti koki, pārrauti elektrības vadi, applūdušas mājas un ielas, pamatīgi apgrūtināta privātā un sabiedriskā transporta kustība. Galvenais plūdu iemesls spēcīgu lietavu gadījumā ir lietus ūdens kanalizācijas sistēmu nespēja īsā laikā uztvert tik lielu ūdens daudzumu. Ko darīt, lai pasargātu pilsētu un savu īpašumu no posta? Pa ielām ar gondolām jeb kā cīnīties ar plūdiem?
Ekstrēmi dabas apstākļi un plūdi – retums vai nākotne?
Mainoties klimatam, tādi ekstremāli laikapstākļi kā ilgstošs karstums, sausums, stihiskas vētras un intensīvas lietusgāzes vairs nav retums arī mūsu platuma grādos. Kaut arī nav pierādīts, ka spēcīgi cikloni mūsu reģionā arvien biežāk veidojas klimata pārmaiņu dēļ, pastāv liela varbūtība, ka tieši tāds ir iemesls – klimats mainās, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā nokrišņu daudzums un intensitāte pieaug, un tendence, visticamāk, saglabāsies arī nākotnē, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta pētnieks Jurijs Kondratenko.
“Līdz ar spēcīgo lietu Latvijā aizvadītajās dienās esam piedzīvojuši bezprecedenta nokrišņu daudzumu. Vienlaikus jāsaka – mums paveicās, jo lija daudz, bet ūdens daudzums vienmērīgi sadalījās pa vairākām stundām. Uzskata, ka galvaspilsētā cītīgi strādā, lai novērstu plūdu iespējamību un ar šādu nokrišņu apjomu lietus kanalizācijas sistēmas Rīgas mikrorajonos puslīdz tiek galā. Lielāka problēma tā ir Rīgas centrā,” skaidro Jurijs Kondratenko.
Tiesa, ne visās pašvaldībās Latvijā lietusūdeņu apsaimniekošana veicas vienlīdz raiti. Pat visjaudīgākajām lietus kanalizācijas sistēmām ir sava ūdens uzņemšanas spēju robeža, kas dažādās pilsētās mēdz būt visai atšķirīga. Pazemes komunikācijas bieži vien ir savu laiku nokalpojušas un nereti tiek atvēlēti nepietiekami daudz līdzekļu, lai tās koptu, tīrītu un uzturētu labā tehniskā kārtībā. Tas ir politisks jautājums, skaidro pētnieks, un iedzīvotāji, lai gan nevēlas applūst, maksāt par sistēmu apkopi no sava maka nesteidz. Finanšu trūkumu gan varētu nākotnē risināt, ņemot piemēru no citām Baltijas jūras reģiona valstīm, kur no iedzīvotājiem tiek ieturēta maksa vai tarifs par lietus kanalizācijas sistēmu uzturēšanu, uzskata J. Kondratenko.
Atbilde uz izaicinājumu pilsētvidē – zaļie risinājumi
Sagatavoties un pilnvērtīgi cīnīties ar globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu radītajām sekām ir grūti, taču ne neiespējami. Piemēram, ļoti veiksmīgi spēcīgu lietavu gadījumā sevi pierādījušas ievalkas – lietusūdens apsaimniekošanas risinājums, kas ilgtspējīgi novērš teritoriju applūšanu. Jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” Inženieru nodaļas vadītājs Krišs Maļinovskis skaidro: spēcīgu lietavu laikā situāciju bieži vien apgrūtina pilsētu blīvā apbūve un cieto, nefiltrējošo segumu lielās platības, jo tajās ūdenim nav, kur uzsūkties. Tādēļ ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas paņēmieni, kas nerada slodzi uz pilsētu inženiertīklu infrastruktūru, reizēm ir vienīgais racionāli iespējamais risinājums. Piemēram, ievalkas – mākslīgi veidoti, ar stādījumiem apaudzēti kanāli vai ieplakas, kas paredzēti lietusūdens savākšanai, attīrīšanai un uzsūkšanai.
To, kādu ievalku ierīkot konkrētajā zemesgabalā, nosaka dažādi faktori: teritorijas platība, reljefs, grunts sastāvs un gruntsūdens līmenis, kā arī apkārtējās vides konteksts. Ievalku augšējo slāni parasti veido augsnes substrāts: tas sastāv no melnzemes, kas sajaukta ar smilti vai granti. Zem augsnes kārtas tiek izvietots ģeotekstils, savukārt tam apakšā iestrādāts drenējošs smilts slānis. Atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams palielināt uzkrājamā ūdens tilpumu, bet nav iespējams padarīt platāku pašu ievalku, starp augsni un smilti papildus ierīko ģeotekstilā ietītu oļu slāni, kas spēj uzkrāt daudz ūdens – pat 40% no pašu oļu tilpuma. Visefektīvāk ievalkas pilda savu funkciju, ja tiek ierīkotas vismaz metru virs gruntsūdens līmeņa. Kā stāsta K. Maļinovskis, ievalku risinājumi nereti tiek kombinēti ar citiem lietusūdens apsaimniekošanas paņēmieniem – pārplūdes akām, drenāžas sistēmām, infiltrācijas kasetēm, teknēm un filtru akām.
Katrā gadījumā – savs risinājums
Arī “Bonava Latvija” eksperti, spītējot lietavām, devās uz jaunajiem projektiem visā Rīgā, lai novērtētu plūdu un vētras radītās sekas. K. Maļinovskis stāsta, ka, lai gan dažviet rotaļu laukumi vai puķu dobes patiesi bijušas zem ūdens, paglābts pats svarīgākais – gājēju celiņi, autostāvvietas un mājas. “Redzējām, ka ievalkas lieliski pilda savu funkciju, piemēram, vienā no mūsu jau pabeigtajiem jaunajiem projektiem Turaidas ielā, kam vispār nav pieslēguma pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, tātad visam ūdenim ir jāpaliek dzīvojamā kompleksa teritorijā. Turaidas ielā ir salīdzinoši veiksmīgi grunts apstākļi – smilšaina augsne un dziļi gruntsūdeņi, tāpēc ūdens var iesūkties zemē. Būvējot kompleksu, zaļās teritorijas plānojums veidots tā, lai ūdens kontrolēti notecētu ievalkās, kur tas attīrās un pamazām iesūcas gruntī.
Arī projektā “Krasta kvartāls” nepatīkami pārsteigumi nav sagaidījuši. Šajā teritorijā ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis un, otrkārt, te ir pieslēgums pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, tāpēc šajā gadījumā ievalku uzdevums ir ūdeņus sakrāt, attīrīt un aizturēt līdz brīdim, kad sūkņu stacija tos palēnām novada kopējā sistēmā,” skaidro Krišs Maļinovskis, kurš piebilst, ka parasti iekārtu jaudas kapacitātes aprēķinos tiek ņemti vērā galējie robežlielumi, izmantojot datus par pēdējo 50 gadu laikā fiksēto nokrišņu apjomu. Tas nozīmē, ka būtībā ievalkas tiek projektētas tā, lai izturētu pat visstihiskākās lietusgāzes. Projektā šajā vētrā applūdušas tikai atsevišķas atpūtas zonas, taču ne āra galdiem, ne krāsliem ūdens nav kaitējis, jo tie ar nodomu veidoti no betona, nevis koka. Līdzīgus praksi piemēro arī citviet, lai labiekārtojumam un vides elementiem piešķirtu vairāks funcijas – dažkārt tie ir nelieli “amfiteātri”, skvēri vai betona skeitparki (rampas). Šo inženierbūvju pamata funkcija ir lietus uzkrāšana un tikai pēc tam – vides vai labiekārtojuma elementa funkcija.
Jaunas tehnoloģijas vai plūdu sekas –
Kondratenko secina, ka šādas vētras un lietavas lieliski atgādina pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem, cik svarīgi uzturēt labā kārtībā lietus ūdens kanalizāciju un notekas, lai mājas, ielas un citas teritorijas neapplūstu. Tikai pēc tam, kad izdarīts viss iespējamais, veicot šos uzturēšanas un apkopes darbus, vērts lūkoties jaunāko tehnoloģiju virzienā un domāt, kā sistēmas atslogot. “Rīga piedalās vairākos projektos, kur arī mēs, Rīgas Tehniskā universitāte, palīdzam izstrādāt risinājumus un paņēmienus, kā uzlabot ūdens novades sistēmas. Domāju, ka arī citām pašvaldībām jāņem piemērs un jāsāk rīkoties nevis rīt, bet jau šodien, lai no plūdiem nākotnē nebūtu jābaidās. Līdz šim brīdim esam strādājuši arī ar Valmieru, Cēsīm, Liepāju un Jūrmalu.” Viņam piekrīt arī “Bonava Latvija” eksperts K. Maļinosvkis, piebilstot, ka aizvadītās lietavas ir pierādījums, ka dabā piepildās pat visbiedējošākās prognozes, un tad postījumi var ļoti dārgi izmaksāt. Gudrāk un taupīgāk ir laikus novērst iespēju šādiem postījumiem vispār rasties.”
