Lai gan Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) un tās priekšteces Amerikas Basketbola asociācijas (BAA) vēsture stiepjas 75 gadu garumā, nav nemaz tik daudz latviešu basketbolistu, kuri kaut uz brīdi būtu nokļuvuši basketbola Mekā un devušies laukumā kā NBA spēlētāji. Vai tu varētu nosaukt visus? Latvijas oficiālais NBA sporta likmju partneris “OlyBet” piedāvā ielūkoties latviešu spēlētāju sniegumā NBA laukumos!
Lai gan PSRS laikā izauga tādi izcili Latvijas basketbolisti kā Valdis Valters, Maigonis Valdmanis, Cēzars Ozers, Jānis Krūmiņš un daudzi citi, saprotamu iemeslu dēļ viņi ārpus padomju valsts tā arī neuzspēlēja, par NBA nemaz nerunājot. Pēc neatkarības atgūšanas gan nebija ilgi jāgaida, līdz 1992./1993. gada sezonā tolaik 25 gadus vecais Gundars Vētra kļuva par pirmo latvieti, kurš spēlējis NBA. Viņš Minesotas “Timberwolves” komandā aizvadīja kopumā 13 mačus, rezultatīvākajā no tiem gūstot pat 17 punktus. Īsajā NBA karjerā Vētra vidēji mačā iemeta 3,5 punktus, turklāt nekļūdījās nevienā no trim tālmetieniem. Pēc tam Vētra uz divām sezonām atgriezās Latvijā, bet karjeras turpinājums viņu aizveda uz Krieviju, Turciju un Itāliju.
Līdz nākamajam basketbolistam pasaules spēcīgākajā līgā bija jāgaida vesela desmitgade, kad 2004. gada NBA draftā ar augsto 11. numuru Goldensteitas “Warriors” izvēlējās 2,13 metrus slaido latviešu centru Andri Biedriņu. Rīgas “Skonto” sastāvā sevi spoži pieteikušas basketbolists 18 gadu vecumā devas pāri okeānam, kur pirmajās divās sezonās spēlēja salīdzinoši maz, bet trešajā jau demonstrēja teicamu sniegumu, izkarojot stabilu vietu Oklendas komandas starta pieciniekā. To sekmēja vidēji mačā gūtie 9.5 punkti un 9.3 atlēkušās bumbas zem groziem, turklāt izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā “Warriors” apstādināja vareno Dalasas “Mavericks” un Dirku Novicki. Play-off gan Andra loma nedaudz mazinājās, tomēr viņš aizvien bija stabils aizsardzības balsts un melnā darba darītājs ar savām iespējām arī uzbrukumā. Nākošās divas sezonas Andrim kļuva par individuāli sekmīgākajām karjerā (10.5 punkti + 9.8 bumbas, 11.9 punkti + 11.2 bumbas), turklāt Biedriņš tika pie desmitiem miljonu dolāru vērta sešu gadu līguma. Nākošajās sezonās gan viņa loma komandā un statistika (soda metieni kļuva par viņa izteikti vājo vietu) ievērojami saruka, līdz 2013. gada jūlijā latvietis tika aizmainīts uz Jūtas “Jazz”. Andris savā pēdējā sezonā laukumā tika vien epizodiski, pēcāk tiekot ievietots neaizsargāto spēlētāju sarakstā. NBA karjeru Biedriņš noslēdza ar 516 regulārā turnīra spēlēm, kurā gūti 6.3 punkti un izcīnītas 7 atlēkušās bumbas, turklāt metieni no spēles realizēti ar 59,4% precizitāti. Šobrīd 35 gadus vecais Andris basketbola laukumā vairs tā arī nav atgriezies.
Šoreiz līdz nākamajam latviešu NBA spēlētājam vairs nebija jāgaida desmitgade. Par to parūpējās gan 2011. gadā ar 42. numuru draftētais tālmetienu specialists Dāvis Bertāns, gan nu jau superzvaigznes statusu ieguvušais Kristaps Porziņģis, kuru 2015. gada draftā ar ļoti augsto 4. kārtas numuru izvēlējās Ņujorkas “Knicks”.
Kristaps līgā debitēja 2015./2016. gada sezonā, saceļot īstu vētru Ņujorkā. Jau pirmajā sezonā viņa kontā bija 14.3 punkti, 7.3 bumbas un teju 2 bloki vidēji mačā, tomēr sezonas beigas pabojāja savainojumi. Kā izrādījās vēlāk, tie caurvija visu līdzšinējo šobrīd sešas sezonas ilgo Kristapa karjeru. Statistika salīdzinoši vājajā Ņujorkas komandā latvietim turpināja augt (otrajā sezonā jau 18.1 p+7.2 atl.+2 bloki, trešajā pat 22.7 p+6.6 atl.+2.4 bloki), tomēr arī savainojumi par sevi atgādināja regulāri, līdz trešās sezonas vidū Kristaps sarāva ceļgala krusteniskās saites. Vēlāk samilza konflikts ar klubu, turklāt latvietis pat iekļuva izvarošanas skandālā – tas viss noveda pie tā, ka 2019. gada janvāra beigās viņš kopā ar vēl vairākiem komandas biedriem iespaidīgā maiņas darījumā nokļuva Dalasas “Mavericks” komandā.
Atkopies pēc smagā savainojumā, latvietis duetā ar slovēņu zvaigzni Luku Dončiču jau pirmajā sezonā ieveda Dalasu atpakaļ izslēgšanas spēlēs, pats 57 mačos atzīmējoties ar pieklājīgu statistiku (20.4 p+9.5 atl.+2 bloki). Lielāku lomu Kristaps ieguva Dončiča prombūtnē savainojuma dēļ, turklāt sevi teicami parādīja arī play-off “burbulī”, tomēr kārtējais Porziņģa savainojums liedza Dalasas komandai parādīt patieso potenciālu. Starpsezona izrādījās par īsu, lai veselību savestu kārtībā pilnībā, un šo sezonu Porziņģis uzsāka vēlāk. Arī tās gaitā daļu maču nācies izlaist nelielu trauma dēļ, tāpat latvietim regulāri tiek dota atpūta, ja jāspēlē divas dienas pēc kārtas. Par spīti visiem apstākļiem Kristapa statistika aizvien ir līmenī (20.3 p, 9 atl., 1.6 bloki), turklāt komanda reāli cīnās par labāko sešinieku Rietumos. Tikmēr aizvien skaļākas kļūst runas par Kristapa aizmainīšanu uz “Warriors” – sezonas laikā nekas tāds nenotika, bet nav izslēgts, ka notiks pēc tās. Neliels šķērslis gan var būt 25 gadus vecā latvieša alga, kas katrā no turpmākajām trim sezonām pārsniegs 30 miljonus dolāru.
Snaiperis Dāvis Bertāns profesionālās karjeras sākumā Eiropā atguvās pat no diviem krustenisko saišu plīsumiem, NBA debitējot Grega Popoviča vadītajā Sanantonio “Spurs” vienībā 2016./2017. gada sezonā. Viņa spēles laiks un rezultativitāte turpināja augt no sezonas uz sezonu (debijā vidēji 12 minūtes un 4.5 punkti spēlē, trešajā sezonā jau 21.5 minūte un 8 punkti), bet 2019. gada 6. Jūlijā izskanēja negaidīti jaunumi – latvietis aizmainīts uz Vašingtonas “Wizards”. Noprotams, ka iemesls bija algu budžeta atbrīvošana kādas zvaigznes parakstīšanai, taču tas neizdevās. Par Bertāna aizmainīšanu negatīvi izteicās arī treneris Popovičs, kura vadībā “latviešu lāzers” uzplauka un ieguva arvien lielāku lomu, savā pēdējā sezonā Sanantonio trīspunktniekus izpildot ar teju 43% precizitāti.
Izrādījās, ka nokļūšana Vašingtonā parādīja Bertāna īsto potenciālu. Savā ceturtajā sezonā viņš 54 mačos vidēji 29.3 minūšu laikā guva vidēji 15.4 punktus, tālmetienus realizējot ar 43,4% precizitāti, tāpat latvieša kontā 4,5 atlēkušās un 1.7 piespēle. Visi statistikas rādītāji bija labākie karjerā un nāca tieši laikā, lai novembrī pirms jaunās sezonas noslēgtu iespaidīgu 5 gadu līgumu par 80 miljoniem dolāru. Covid-19 situācija, karantīna, savainojumi, vēlā ierašanās ASV un citas nebūšanas gan ievērojami iedragājušas Dāvja otro sezonu “štatu” galvaspilsētā, tomēr 38 mačos viņam 24,4 minūšu laikā 11,3 punkti, no tālmetienu līnija metot ar 39,5% precizitāti. Jācer, ka vismaz savu statistiku 28 gadus vecais latvietis sezonas atlikušajās pārdesmit spēlēs vēl uzlabos, bet “Wizards” komandai gan lielu iespēju pacīnīties par izslēgšanas mačiem nav.
Šobrīd NBA pieraksts ir vēl vienam latvietim – Rodions Kurucs, kurš trešo karjeras sezonu līgā sāka vēl kā Bruklinas “Nets” spēlētājs, vispirms nonāca Hjūstonas “Rockets”, bet pēc tam vēl viens maiņas darījums viņu aizveda uz vienu no favorītiem – Milvoki “Bucks”. Šī sezona Rodionam ir pārliecinoši neveiksmīgākā līdz šim, 16 mačos gūstot vidēji vienu punktu. Pagaidām nav skaidrības arī par to, vai un kā “Bucks” komanda latvieti plāno izmantot. Lai nu kā, savu potenciālu tolaik vien 20 gadus vecais Kurucs demonstrēja debijas sezonā, kad savainojumu mocītās “Nets” sastāvā devas laukumā 63 spēlēs (46 no tām starta pieciniekā!) un vidēji guva 8.5 punktus, kā arī savāca teju 4 bumbas zem groziem. Jācer, ka šobrīd 22 gadus vecais Rodions savu pēdējo vārdu NBA vēl nav teicis un aģents viņam spēs atrasts piemērotu vietu, kur nobāzēties uz ilgāku laiku.
Vēl šīs sezonas sākumā Vašingtonas komandā kopā ar Dāvi spēlēja vēl viens latvietis – jau pērn vietu komandā izkarojušais centrs Anžejs Pasečņiks. Ja pērn Anžejs caur Attīstības līgu ielaužoties NBA un izmantojot Vašingtonas garo spēlētāju savainojumus, spēja aizvadīt pat 27 spēles, vidēji gūstot 5.8 punktus un tiekot pie 4 bumbām zem groziem, tad šosezon viņš konkurenci vairs neizturēja – tikai viena spēle. Vašingtona no viņa atteicās pat par spīti sastāva problēmām, kas šķietami apliecināja, ka viņi ar latvieti vairs pilnībā nerēķinājās. Pagaidām pie jauna darba Anžejs šosezon nav ticis ne aiz okeāna, ne Eiropā, tomēr 28 spēļu ilgais NBA ieraksts viņa CV var šim procesam krietni palīdzēt nākotnē.
Visbeidzot, vēl viens latvietis, kurš negaidītā veidā izkaroja ceļu uz savu sapni, NBA aizvadot 12 spēles, ir Dāvja Bertāna vecākais brālis Dairis. 2018./2019. gada sezonā Dairis bija precīzākais tālmetienu izpildītājs Eirolīgā, un pavasarī pēc ļoti neveiksmīga mača ar izlasi saņēma negaidītu piedāvājumu – pārcelties uz Ņūorleānas “Pelicans”. Tādu iespēju reti kurš laistu garām, un arī Dairis to nedarīja. Lai gan NBA fiziskajā basketbolā iejusties nebija viegli un trenera uzticība bija neliela (12 mačos vidēji 14 minūtēs 2.8 punkti, turklāt tālmetienu precizitāte nesasniedza pat 30%), NBA ieraksts Dairim nu ir. Pēc sezonas viņš atgriezās Eiropā, kur aizvadījis vēl divas sezonas Eirolīgas komandā “Himki”, no kuras nupat algu nemaksāšanas dēļ aizgājis. Redzēsim, kurp nepilnus 32 gadus veco Dairi karjeras līkloči vedīs tālāk.
NBA kreklu mugurā pavisam vilkuši septiņi latviešu basketbolisti, bet ir vēl vairāki, kuri tam bijušai salīdzinoši tuvu vai šādu iespēju iegūs tuvākajos gados. Vai NBA kādreiz spēlēs “Barcelona” basketbolists Rolands Šmits? Vai līdz savam sapnim aizsniegsies Artūrs Žagars? Vai brāļa pēdās sekos Artūrs Kurucs? Sekosim latviešu basketbolistiem kopā ar “OlyBet”!
