Otrdien pēc daudzas stundas ilgušās Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes apvienotās sēdes valdības pārstāvji paziņoja par nolemto Covid-19 straujās izplatības ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka pēdējo piecu dienu laikā reģistrēti 935 inficēšanās gadījumi un miruši 14 cilvēki, bet slimnīcās atrodas jau 171 cilvēks.
Premjers Krišjānis Kariņš atklāja, ka valsts šobrīd atrodas 3. riska kategorijā. Valdība lēmusi, ka 7.-12. klases attālināti mācīsies vismaz līdz 15. novembrim. Līdz šim datumam turpināsies arī ierobežojumi interešu izglītībai.
Ilze Viņķele: Striktāki ierobežojumi, kas ieviesti no šīs pirmdienas, kā arī attālinātās mācības ļauj cerēt, ka varētu izdoties stabilizēt inficēšanās līkni un divu trīs nedēļu laikā novērot kritumu. Ja nē, tad valdībai būs jālemj par ārkārtējo situāciju.
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 27, 2020
Tāpat lemts līdz nedēļas beigām paplašināt testēšanas kapacitāti līdz 8000 testiem dienā. Tāpat lemts piešķirt mediķiem piemaksas par darbu Covid-19 apkarošanā.
❗️ Līdz šīs nedēļas beigām nolemts celt Covid-19 veikto testu kapacitāti par aptuveni 60% – šīs nedēļas beigās līdz 8000 testiem diennaktī. Testēšanas kapacitāte tiks celta arī turpmāk, pēc valdības sēdes sacīja premjers @krisjaniskarins. pic.twitter.com/G7YEegWc5r
— LTV Panorama (@ltvpanorama) October 27, 2020
Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība šodien, 27. oktobrī, pieņēma lēmumu, ka no piektdienas, 30. oktobra, būs stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. Tāpat pagarināts laiks, līdz kuram notiek attālinātas mācības bērniem no 7. klases, kā arī attālinātas studijas augstskolās. Ierobežojumi pagarināti arī interešu izglītībā un amatiermākslā. Valdība izskatīja arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu.
Veselības ministrija uzsver, ka šobrīd galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Savukārt ilgtermiņā ir jāpanāk, lai cilvēku skaits, kas saslimst ar Covid-19 samazinās un nonākam situācijā, kad ir iespējams mazināt noteiktos ierobežojumus. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt pieejamu veselības aprūpi, tai skaitā plānveida pakalpojumus, jānodrošina ekonomisko aktivitāti un kā arī to, lai bērni var apmeklēt izglītības iestādes klātienē.
Lai būtu iespējams šos mērķus sasniegt, valdība lēma no piektdienas, 30. oktobra, ieviest stingrākus pulcēšanās ierobežojumus. Attiecīgi privātos pasākumos, gan iekštelpās gan ārpus telpām, drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska.
Valdība arī lēma par divām nedēļām, līdz 13. novembrim, pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.
Lai iezīmētu turpmāko stratēģiju, ja Covid-19 izplatība Latvijā pieaugtu vai samazinātos, Veselības ministrija šodien Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdē prezentēja atjaunotu turpmāko rīcības stratēģiju. Analizējot citu valstu pieredzi, ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, epidemioloģiskos riskus un citus aspektus, ir izveidoti indikatori un attīstības scenāriji, pie dažādām situācijām, piemēram, sasniedzot ļoti augstu Covid-19 izplatības risku Latvijā. Šos principus ierobežojumiem valdība var izmantot, lai plānoto tālākas izmaiņas ar tiem saistītajās nozarēs, tai skaitā, lai izvērtētu nepieciešamos kompensācijas mehānismus u.tml. Speciālisti norāda, ka visus rekomendētos pasākumus nav jāievieš vienlaicīgi, bet pakāpeniski, mērķtiecīgi, vadoties pēc konkrētās epidemioloģiskās situācijas konkrētajās jomās.
Šobrīd Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu.
