Sarunās par naudu ir daudz dažādu teicienu, kas sabiedrībā bieži vien tiek izmantoti un arī jau iesakņojušies mūsu prātos. Teju katrs ir dzirdējis, piemēram, tādus izteicienus kā “parāds nav brālis” vai “centu pie centa nekrāsi, pie eiro netiksi”. Kas no izmantotajiem teicieniem ir tikai mīti, bet kas var sniegt vērtīgas finanšu gudrības, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča. “Parāds nav brālis” un “centu pie centa nekrāsi, pie eiro netiksi”. Finanšu eksperts skaidro, vai teicieni atbilst patiesībai!
Lai nopelnītu, ir jātērē
Šis teiciens iekļauj investīciju pasaules pamatus, proti, jebkurš uzkrājuma veids, kas ilgtermiņā nodrošina lielāku vai mazāku ienesīgumu un ļauj jūsu naudai “pelnīt”, ir labs veids, kā vairot savu finansiālo labklājību. Naudas krāšana “zeķē” un lieko finanšu līdzekļu neieguldīšana pakļauj jūs riskam inflācijas ietekmē zaudēt iekrātās naudas vērtību.
Piemēram, plānojot savas vecumdienas un veidojot pensijas uzkrājumu, šis teiciens var kalpot kā atgādinājums tam, ka liekos naudas līdzekļus svarīgi ir ieguldīt peļņu nesošos instrumentos – krājrīkā, pensiju 3. līmenī, akcijās, obligācijās vai ieguldījumu, indeksa vai biržā tirgotos fondos (ETF).
Vairāk naudas, vairāk problēmu
Nenoliedzami, jo vairāk naudas uzkrājam, jo lielāka kļūst mūsu atbildība – rūpīgi jāizvērtē dažādi finanšu riski, jāpieņem apdomīgi investīciju lēmumu un pārdomāti jāpārvalda savas finanses. Tomēr, ja nauda tiek pārvaldīta gudri, tā sniedz drošības sajūtu un jaunas iespējas. No naudas nav jābaidās un jāizvairās, tieši pretēji – ir jāmācās, kā ar to efektīvi rīkoties un kur to vislabāk ieguldīt, lai tās vērtība augtu.
Kas viegli nāk, viegli iet
Cilvēki, kuri ātri iegūst bagātību – pateicoties veiksmei, mantojumam vai negaidītiem ienākumiem –, bieži vien to tikpat ātri arī zaudē. Tas izskaidrojams ar to, ka bez finanšu disciplīnas arī lielas naudas summas ātri vien var tikt iztērētas. Tāpēc, lai ilgtermiņā saglabātu finansiālo stabilitāti un neapdomīgu darbību rezultātā nezaudētu iegūto, svarīgi ir izprast, kā saglabāt un vairot savus finanšu līdzekļus.
Tāpat, lai rūpētos par savu finansiālo labklājību, viens no svarīgiem priekšnoteikumiem ir iekrājumu veidošana. Ja negaidot tiek saņemtas lielas naudas summas, daļu iespējams novirzīt “drošības spilvena” izveidei. Vidējais ieteiktais naudas rezervju apjoms neparedzētiem gadījumiem ir aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām. Savukārt tad, kad drošības spilvens jau uzkrāts un jūties finansiāli ērti, naudu var “sadalīt” un ieguldīt citos finanšu instrumentos, piemēram, termiņdepozītā vai investēt, tādā veidā diversificējot savu portfeli.
Laiks ir nauda
Laiks ir vērtīgs finanšu aktīvs – jo ātrāk tiek ieguldīts vai uzsākts veidot uzkrājumu, jo lielāku labumu iespējams gūt. Piemēram, 25 gadu vecumā uzsākot iemaksu veikšanu pensiju 3. līmenī un sākotnēji mēnesi ieguldot 50 eiro, līdz pensijas vecuma sasniegšanai iespējams uzkrāt 155 434 eiro. Savukārt, ja iemaksas tiek veiktas sākot no 40 gadu vecuma, uzkrātais apjoms samazinās par 72%.* Tāpat jau savlaicīgi iespējams sākt veidot uzkrājumu savām atvasēm, atverot bērna kontu un paralēli palīdzot uzkrāt.
* Aprēķinā izmantots pieņēmums, ka pensiju plāna ienesīgums ir 8% gadā.
