Daudzi no mums gadiem ilgi uzskata, ka daži ikdienas paradumi ir kaitīgi. Taču zinātnieki atzīst – ne viss, kas šķiet “slikts”, patiešām tāds ir. Mērenībā daži šķietami neveselīgi ieradumi var pozitīvi ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo veselību. Paradumi, kurus daudzi uzskata par neveselīgiem, bet patiesībā tie var nākt par labu veselībai
Kafijas dzeršana
Kafijai nereti tiek piedēvēta slikta slava, tomēr daudzi pētījumi liecina par pretējo.
Kafija satur antioksidantus un var samazināt Parkinsona slimības, 2. tipa cukura diabēta un dažu vēža veidu attīstības risku.
2017. gadā žurnālā British Medical Journal publicētā analīzē, kurā izvērtēti 200 pētījumi, secināts, ka 3–4 kafijas tases dienā lielākajai daļai cilvēku ir drošas un pat var būt saistītas ar ilgāku dzīves ilgumu. Izņēmums ir grūtnieces, kurām kofeīna lietošana jāierobežo.
Garlaikošanās
Garlaicība ne vienmēr ir slikta.
Tieši brīžos, kad prāts nav aizņemts, rodas jaunas idejas, attīstās radošums un smadzenes iegūst iespēju atpūsties.
Arī Mayo klīnikas speciālisti norāda, ka neliela garlaicība gan bērniem, gan pieaugušajiem veicina radošumu un palīdz risināt problēmas.
Kartupeļu ēšana
Kartupeļi bieži tiek nepelnīti kritizēti.
Patiesībā tie ir vērtīgs dārzenis, kas satur vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas, īpaši tad, ja tos ēd ar visu mizu.
Par neveselīgiem kartupeļi kļūst galvenokārt tad, ja tos cep lielā tauku daudzumā. Savukārt vārīti, tvaicēti vai cepeškrāsnī gatavoti kartupeļi ir pilnvērtīga uztura sastāvdaļa.
Ilgāka gulēšana
Lai arī bieži dzirdēts teiciens, ka agrais putniņš noķer tārpu, tas nenozīmē, ka visiem obligāti jāceļas ļoti agri.
Miega speciālisti uzskata, ka reizēm papildu stunda vai divas miega, īpaši brīvdienās, organismam var nākt tikai par labu.
Nemierīga rosīšanās
Daudzi bērnībā dzirdējuši aizrādījumus nespaidīties un nesēdēt nemierīgi.
Tomēr pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri biežāk kustina kājas, grozās vai nepārtraukti maina pozu, dienas laikā var sadedzināt līdz pat 350 papildu kalorijām.
Tas var palīdzēt uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un mazināt stresu.
Slikts garastāvoklis
Pastāvīga pozitīvisma demonstrēšana nav ne reāla, ne veselīga.
Psihologi uzsver, ka ir svarīgi atļaut sev izjust arī skumjas, dusmas un vilšanos.
Emociju apspiešana ilgtermiņā var kaitēt psihiskajai veselībai.
Saldēti augļi un dārzeņi
Daudzi domā, ka saldēti produkti ir mazāk vērtīgi par svaigiem.
Patiesībā ātrā sasaldēšana palīdz saglabāt lielāko daļu uzturvielu.
Dažos pētījumos pat secināts, ka saldēti augļi un dārzeņi satur vairāk vitamīnu nekā svaigi produkti, kas ilgāku laiku glabāti veikalu plauktos vai ledusskapī.
Raudāšana
Raudāšana ir dabiska organisma reakcija uz spēcīgām emocijām.
Pētījumi liecina, ka emocionālas asaras palīdz izdalīt oksitocīnu un endorfīnus, kas mazina gan emocionālas, gan fiziskas sāpes.
Tāpēc nevajadzētu kaunēties no asarām.
Videospēles
Mērenā daudzumā videospēles var būt pat noderīgas.
Pētījumi liecina, ka tās var uzlabot uzmanību, reakcijas ātrumu un domāšanas spējas.
Tās tiek izmantotas arī medicīnā, piemēram, cilvēku rehabilitācijā, uzmanības deficīta ārstēšanā un pat ķirurgu apmācībā.
Protams, pārmērīga aizraušanās ar videospēlēm var radīt atkarības risku, tāpēc svarīgs ir līdzsvars.
Lamāšanās
Lai gan rupju vārdu lietošana ne vienmēr ir pieņemama, pētījumi rāda, ka dažkārt tā var palīdzēt.
Eksperimentos cilvēki, kuri sāpju brīdī lamājās, spēja ilgāk izturēt aukstumu nekā tie, kuri to nedarīja.
Turklāt atsevišķi pētījumi liecina, ka mērena lamāšanās var veicināt kolektīva saliedētību.
Ogļhidrātu ēšana
Ogļhidrāti nav ienaidnieks.
Tie ir galvenais organisma enerģijas avots, īpaši, ja uzturā izvēlas pilngraudus, augļus un dārzeņus.
Tauku lietošana uzturā
Uzskats, ka visi tauki ir kaitīgi, jau sen ir novecojis.
Veselīgie tauki, kas atrodami riekstos, zivīs, olīveļļā un avokado, ir svarīga sabalansēta uztura sastāvdaļa.
Uzturēšanās saulē
Pārmērīga sauļošanās nav veselīga, taču pilnīga izvairīšanās no saules arī nav laba ideja.
Mērena saules gaismas iedarbība palīdz organismam ražot D vitamīnu, kas nepieciešams kaulu un imūnsistēmas veselībai.
Laiks vienatnē
Daudzi uzskata, ka vientulība vienmēr ir slikta.
Taču apzināti pavadīts laiks vienatnē palīdz sakārtot domas, attīstīt radošumu un atgūt emocionālos spēkus.
Svarīgi atcerēties, ka būt vienam nav tas pats, kas justies vientuļam.
Fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā
Ja ārsts nav noteicis ierobežojumus, fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir ne tikai drošas, bet arī ieteicamas.
Pastaigas, peldēšana, joga vai citas piemērotas nodarbības palīdz uzlabot pašsajūtu un sagatavot organismu dzemdībām.
Gāzu izvadīšana
Lai gan sabiedrībā par to nav pieņemts runāt, gāzu izvadīšana ir pilnīgi dabiska organisma funkcija.
To aizturēšana var izraisīt vēdera pūšanos, diskomfortu un pat sāpes.
Speciālisti uzsver – šis ir normāls process, kas liecina par gremošanas sistēmas darbību.
Paradumi, kurus daudzi uzskata par neveselīgiem, bet patiesībā tie var nākt par labu veselībai
