Katru otro sekundi pasaulē kāds bērns piedzimst priekšlaikus. Baltijas valstīs ik gadu priekšlaikus dzimst aptuveni 3500 agro bērniņu, savukārt Latvijā vairāk nekā 1000 jeb aptuveni 6% bērnu pasaulē nāk pirms laika.
Salīdzinot ar laikā dzimušajiem mazuļiem, vismazākie ir ne vien pakļauti lielākam riskam neizdzīvot, bet arī saskarties ar dažādām veselības problēmām vēlāk dzīvē. Lai gan medicīnas attīstība sniedz agrajiem bērniņiem daudz lielākas palīdzības un aprūpes iespējas nekā pirms aptuveni 20 gadiem, zinātnieki, mātes piena pētnieki un neonatalogi uzsver – izdzīvošanai un turpmākās dzīves kvalitātei pats svarīgākais ir piemērots uzturs, kuru priekšlaikus dzimušie bērni saņem savas dzīves sākumposmā.
Uzturam agrīnajā dzīves posmā un mātes piena pētījumiem būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, ir pārliecināts Nutricia Research agrīnā dzīves posma uztura izpētes programmas galvenais medicīniskais direktors Rūrds van Elburgs (Ruurd van Elburg), kurš ir arī agrīnā dzīves posma uztura profesors Amsterdamas Universitātē, daudzu zinātnisko publikāciju autors un starptautisku pediatrijas pētniecības nozaru organizāciju biedrs.
“Kādreiz uzmanība galvenokārt tika pievērsta “tehniskām” veselības problēmām, ar kurām saskaras priekšlaikus dzimušie bērni, piemēram, elpošanas traucējumiem. Šodien speciālisti ir pārliecināti par pareiza uztura izšķiroši svarīgo lomu. Lai izdzīvotu, zīdainim vajag augt. Salīdzinot ar zīdaiņiem, kuri turpina augt tiem vispiemērotākajā vidē – māmiņas vēderā, priekšlaikus dzimušo bērnu attīstības ātrums ir lēnāks ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Turklāt priekšlaikus dzimušo bērnu uztura prasības ir lielākas, piemēram, viņiem nepieciešams daudz augstāks proteīnu daudzums, jo viņi patērē vairāk enerģijas. Turklāt uzturs nodrošina pamatu smadzeņu augšanai un nobriešanai. Šeit rodas paradokss – katra piena lāse ir no svara, taču zīdaiņa kuņģis nespēj uzņemt tādu daudzumu mātes piena, cik tam nepieciešams. Ja agrie bērniņi tiks medicīniski aprūpēti, taču ar uzturu nesaņems visu nepieciešamo, viņi neizdzīvos, tāpēc dažkārt nepieciešams pienu stiprināt,” nesen notikušās Baltijas valstu mediju vizītes laikā zinātnes un pētniecības centrā Nutricia Research Nīderlandē stāstīja pieredzējušais profesors, bijušais nenoatologs Rūrds van Elburgs.
Pirms nākšanas pasaulē zīdainis atrodas aizsargātā vidē. Uzreiz pēc dzimšanas viņa gremošanas sistēmā nokļūst milzīgs daudzums baktēriju, ar kurām zīdaiņa gremošanas traktam jātiek galā. Paiet vismaz trīs gadi, kamēr bērna gremošanas sistēmā izveidojas un nostiprinās stabila ekosistēma. Šo ekosistēmu varētu salīdzināt ar džungļiem un mātes piens palīdz tajā ielikt pareizos pamatus, atbalstot bērna imūnās sistēmas turpmāko attīstību.
“Daudz vieglāk ir lietus mežā iestādīt pareizos kokus, nevis mēģināt iestādīt egli tur, kur tā nevar ieaugt. Mātes pienā ļoti daudz prebiotisko oligosaharīdu, kas veicina labvēlīgo baktēriju izveidošanos zīdaiņa zarnu traktā – ap gremošanas sistēmu koncentrējas līdz pat 70% no visām cilvēka imūnšūnām. Ja bērna ekosistēma ir izveidojusies pareizi, pat nelielas novirzes, piemēram, īslaicīga antibiotiku lietošana, nenodarīs lielu kaitējumu,” mātes piena lomu bērna dzīves pirmajos brīžos skaidro Bernds Štāls (Bernd Stahl), Mātes piena pētniecības nozares direktors Nutricia Research zinātnes centrā. Ar mātes piena pētījumiem viņš strādā jau vairāk nekā 20 gadus un ir autors vairāk nekā 100 zinātniskām publikācijām par mātes pienu. “Pētot mātes pienu, mēs katru dienu par to atklājam kaut ko jaunu, piemēram, pagājušajā gadā tika atklāti 600 jauni proteīni, kas atrodas mātes pienā. Tajā pašā laikā, lai arī ārsti jau sen bija pamanījuši, ka vislabāk attīstās zīdaiņi, kas baroti ar mātes pienu, bifido baktēriju klātbūtne mātes pienā tika atklāta pavisam nesen – pēdējās desmitgadēs. Tā sarežģītās ķīmiskās formulas dēļ mātes piens ir vispārsteidzošākais un noslēpumainākais šķidrums pasaulē,” piebilst zinātnieks.
Mātes piena būtiskās priekšrocības priekšlaikus dzimušo mazuļu attīstībā apliecina arī Latvijas neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja un Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas neonatoloģijas klīnikas ārste Amanda Smildzere: “Ārsti ik dienas dara visu iespējamo, lai priekšlaikus dzimušie bērni būtu veseli un labi justos, taču uzturam viņu attīstībā ir izšķiroša nozīme. Diemžēl ne vienmēr māmiņām, ja mazulis piedzimst pirms laika, pietiek sava piena – tādā gadījumā svarīgu lomu spēlē donoru piena pieejamība, sniedzot jaundzimušajam mātes pienā esošās vērtīgās uzturvielas arī tad, ja māmiņai pašai piena nav.”
Arī Bernds Štāls ir pārliecināts: “Lai gan katras mammas piens ir unikāls arī tad, ja viņām ir līdzīgi ēšanas paradumi un dzīvesstils, ja pašai mammai piena nav, donores piens ir liela vērtība.”
Savukārt, runājot par donoru pienu, ārste – neonatoloģe Amanda Smildzere piebilst, ka visās Eiropas valstīs, izņemot Rumāniju un Latviju, jau ir izveidotas mātes piena bankas, kuru mērķis ir nodrošināt donoru mammu pienu tiem mazuļiem, kam tas ir izdzīvošanas jautājums. Arī Latvijā drīzumā tiks sākts projekts pirmās mātes piena bankas izveidei.
Fakti par Nutricia Research
Ar 40 gadu pieredzi, pētot mātes pienu, Nutricia Research ir pasaules līderis mātes piena un agrīnā uztura izpētē. Sadarbojoties ar ārstiem un slimnīcām, zinātniekiem un universitātēm, kā arī nozares viedokļu līderiem un politikas veidotājiem, uzņēmums veic starpdisciplinārus pētījumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīga uztura nozīmi. Pārstāvot 35 dažādu tautību zinātniekus, ar pētniecības institūtiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Latīņamerikā uzņēmuma mērķis ir atrast risinājumus īpašām uztura vajadzībām. 2016. gadā Nutricia Research bijušas 76 publikācijas zinātnes izdevumos, kā arī 123 prezentācijas dažādos medicīnas kongresos.
Fakti par rakstā minētajiem zinātnes un pētniecības centra ekspertiem:
Prof. Dr. Rūrds van Elburgs (Ruurd van Elburg), Nutricia Research agrīnā dzīves posma uztura izpētes programmas galvenais medicīniskais direktors, agrīnā dzīves posma uztura profesors Amsterdamas Bērnu Universitātes slimnīcā Emma, kas atrodas VU Universitātes Medicīnas centrā Amsterdamā.
Galvenie pētniecības virzieni: pediatrijas gastroenteroloģija, uzturs un neonatoloģija. Profesors izveidojis vairāk nekā 125 zinātniski recenzētas publikācijas un ir vairāk nekā 20 grāmatu (nodaļu) autors. Eiropas Pediatrisko pētījumu (ESPR), Eiropas sabiedrības pediatriskās gastroenteroloģijas hepatoloģijas un uztura (ESPGHAN), Starptautiskās attīstības tendenču veselības un slimību jomā (DOHaD), kā arī Nīderlandes bērnu asociācijas un Nīderlandes Perinatālās medicīnas asociācijas biedrs.
Dr. Bernds Štāls (Bernd Stahl), Nutricia Research zinātnes centra Mātes piena Pētniecības un Attīstības nozares direktors. Vairāk nekā 20 gadus pētījis mātes pienu, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu prebiotikas principa ieviešanā agrīnās dzīves uzturā. Saņēmis Vācijas Masu spektometrijas biedrības Mattauch-Herzog balvu. No 2008. līdz 2017. gadam bijis Starptautiskā Dabas Zinātņu institūta Eiropas Prebiotikas darba grupas vadītājs (ILSI Europe Task Force Prebiotics).
Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju, recenziju, kā arī grāmatu nodaļu (līdz)autors. 30 patentu (līdz)izgudrotājs.
Vairāku zinātnisko organizāciju biedrs: the American Society for Nutrition (ASN), American Society for Mass Spectrometry (ASMS), American Chemical Society (ACS), German Biochemical Society (GBM), German Society for Mass Spectrometry (DGMS), European Milk Bank Association (EMBA), International Milk Genomics Consortium (IMGC), kā arī the International Society for Research in Human Milk and Lactation (ISRHML).
