Pēdējā laikā ir aktivizējušies krāpnieki, kas izmanto Latvijā labi zināmu personu vārdus, lai interneta vidē reklamētu dažādus produktus un tādējādi pievilinātu pircējus. Lai palīdzētu iedzīvotājiem pasargāt sevi šādos gadījumos, Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv ir sagatavojis noderīgus padomus.
Laiku pa laikam sociālajos tīklos vai masu medijos izskan informācija par sabiedrībā pazīstamu cilvēku identitātes izmantošanu reklāmās pret viņu gribu. Tostarp minama gan TV3 raidījuma “900 sekundes” moderatore Kristīne Garklāva, gan TV un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, gan arī citi Latvijā zināmi cilvēki, medicīnas darbinieki u.c.
“Pēc mūsu novērojumiem, šīs aktivitātes tiek organizētas ārvalstīs, galvenokārt Krievijā. Lai arī laiku pa laikam iepriekš parādījās līdzīga rakstura aktivitātes, šī brīža “mārketinga kampaņas” raksturo nebijis vēriens un arī nekaunība. Ņemot vērā, ka, iegādājoties līdzekli pret kāju sēnīti vai kapsulas notievēšanai, pircējam vispirms ir jāievada savs telefona numurs, visticamāk, krāpnieku mērķis ir ne vien pārdot apšaubāmu preparātu, bet iegūt arī tālruņa numuru, lai to izmantotu turpmākās krāpnieciskās darbībās, piemēram, mēģinot telefoniski iegūt bankas kartes datus,” skaidro Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.
Ņemot vērā, ka tiesībsargājošām institūcijām ir tehniski sarežģīti ierobežot šāda veida krāpnieciskas darbības no ārvalstīm, Drossinternets.lv aicina iedzīvotājus būt modriem, lai pasargātu sevi un ierobežotu šo reklāmu apriti.
- Pirmkārt, redzot reklāmu, kurā sabiedrībā pazīstama persona reklamē kādu produktu sociālajos tīklos vai citviet interneta vidē, ir jāpievērš uzmanība saites nosaukumam, uz kuru ved reklāma, – krāpnieciskās reklāmās parasti tas nav saistīts ar konkrētu personu, zīmolu un valsti. Visbiežāk tas ir dažādu burtu vai skaitļu virknējums, piemēram, dataforum.space, localblog.website, u. tml. Tāpēc Drossinternets.lv aicina nespiest uz aizdomīgām saitēm.
- Otrkārt, ir jāpievērš uzmanība reklāmas materiālu kvalitātei. Bieži vien tajās izmantotie fotoattēli ir nekvalitatīvi un nokopēti internetā. Var būt apšaubāma arī reklāmas teksta kvalitāte – tas visbiežāk ir ar gramatiskajām kļūdām vai acīmredzami pārtulkots, izmantojot mašīntulkošanas rīkus, piemēram, Google Translate.
- Treškārt, ir jāpievērš uzmanība lietotāju atsauksmēm pie reklāmas raksta – tās var būt viltotas, ko var atpazīt, rūpīgāk izpētot atsauksmju saturu un pārbaudot atsauksmes sniedzēja vārdu, uzvārdu, pievienoto profila fotogrāfiju. Visbiežāk fotogrāfijas ir paņemtas no dažādām interneta vietnēm, vārdi un uzvārdi izdomāti, ja pārbauda rūpīgāk, tad ir skaidrs, ka cilvēks ar tādu vārdu, uzvārdu, kurš it kā ir rakstījis atsauksmi, nemaz neeksistē.
- Ceturtkārt, ja konkrētu produktu reklamē sabiedrībā pazīstams cilvēks, ir vērts veltīt laiku un ieskatīties viņa sociālo mediju profilā, lai pārbaudītu, vai tajā nav publicēts brīdinājums par viņa identitātes izmantošanu.
- Piektkārt, nekādā gadījumā nav ieteicams šāda veida lapās atstāt savu tālruņa numuru vai citus personas datus, kurus lapas izveidotāji izmantos negodprātīgos nolūkos. Jūsu tālruņa numurs tiks izmantots, lai jums uzmācīgi zvanītu un mēģinātu apkrāpt.
- Sestkārt, konstatējot aizdomīgas reklāmas, par tām jāziņo sociālā tīkla vai portāla administratoriem, kas bloķēs aizdomīgās reklāmas un ar tām saistītos profilus.
