Lielāko daļu dzīves ar Rīgas zooloģisko dārzu saistītais Ingmārs Līdaka, kurs ir arī bijušais politiķis, savos soctīklos nācis klajā ar skumju vēsti.
“29. aprīlis ir mana pēdējā darba diena Rīgas zoodārzā. Un, kā teikt, ja aiziet, tad aiziet ar mūziku!…
Šo Zoodārza Himnu esmu dziedājis daudzus gadus. Ne visus 32, kurus esmu bijis saistīts ar Zoodārzu, jo Himna radās kaut kad procesā, pateicoties Elvīrai un Daigai. Dziedājām, skaidri apzinoties, ka esam draugi, kolektīvs un domubiedri nevis teorētiski, bet arī ikdienā. Dziedājām tad, kad pēc darba, kurā stundas neskaitījām, bijām gatavi arī atpūsties stundas neskaitot. Visi kopā.
Visi kopā esam ķēruši izbēgušos vilkus un degunlāčus, dzinuši ziemeļbriežus un svinējuši svētkus. Visi kopā esam lepojušies, ka Zoodārza vēsture nav mērojama laikos no viena direktora darbā iecelšanas brīža līdz nākošajam.
Ļoti jau negribētos, lai Zoodārza Himna “rebrendinga” rezultātā pazustu nebūtībā, jo patiesi vienot var tikai emocijas, nevis nauda vai karjera.
Montēju šo video un domāju – nu izdziediet, Draugi, šo mazliet sentimentālo dziesmu! Kad alga par mazu, kad darba par daudz, kad šķiet, ka viss slikti… “Tā ir mana darba vieta…. Zoodārzs – tas nav vis nieks…”. Un mēģiniet pieņemt, ka patiesībā jau jūs kalpojat zoodārzam, kalpojat dzīvniekiem! Ne jau kādam citam!…
Un piedodiet, ka es neizturēju!!!”
