Vēstulē, kurā uzsver riskus, ar ko saskaras pasaule, un iesaka, kā virzīties uz priekšu, lai novērstu “izzušanas krīzi”, princis Harijs ir paudis bažas par savu dēlu Ārčiju, vēsta britu mediji.
Princis Harijs ir uzrakstījis sirsnīgu vēstuli, kas paredzēta kā daļa no “Āfrikas Parku” 2019. gada pārskata. Tajā viņš pauda arī savas bažas par pasaules nākotni un riskiem, ar ko saskaras cilvēce. Bažas par nākotni, kas skar ne tikai Āfriku, bet pasauli kopumā. Bažas par to, ka nākotnes pasaule ir tā, kurā dzīvos viņa dēls Ārčijs (1). Harijs, paužot savas rūpes par dabas saglabāšanu, parādījis arī to, ka satraucas par nākotni, par tās kopējo ietekmi uz savu dēlu, uzsver britu mediji.
Runājot kā Ārčija tēvs, Harijs rakstīja: “Kopš esmu kļuvis par tēvu, es jūtu, ka spiediens, lai mēs spētu nodrošināt bērniem nākotni tādu, kādu viņi ir pelnījuši, ir vēl lielāks. Nākotni, ko neviens viņiem nevarēs atņemt. Nākotni, kas piepildīta ar iespējām un izdevībām.”
“Es vēlos, lai mēs visi varētu pateikt saviem bērniem, ka jā, mēs redzējām to tuvojamies, taču ar apņēmību un ar īpašu apņēmīgu cilvēku grupas palīdzību mēs izdarījām to, kas bija nepieciešams šo būtisko ekosistēmu atjaunošanai.”
Savā garajā ziņā Harijs rakstīja arī par savu jau izsenis zināmo mīlestību pret Āfrikas kontinentu un tā vidi. Bet viņš arī pauda savu viedokli par klimata izmaiņām, un steidzamo nepieciešamību tās risināt un mainīt mūsu dzīvesveidu, lai glābtu pasauli no katastrofas.
Viņš sacīja: “Pašlaik mēs dzīvojam izmiršanas krīzes apstākļos, un tagad ir globāla pandēmija, kas mūs satricinājusi līdz pašiem pamatiem un likusi pasaulei teju apstāties. Par izzušanas krīzi zinātne ir skaidra: mums, iespējams, ir desmit gadu laika, lai uzņemtu pareizo kursu, rīkotos pareizi, pirms tiekam ieslodzīti paši savā liktenī. Kaut arī šajā pandēmijā vēl daudz kas nav zināms, daži pierādījumi liecina, ka vīrusa izcelsme var būt saistīta ar to, kā mēs izmantojam dabu. Šo izaicinājumu nopietnība atklājas, taču tā nedrīkst mūs paralizēt.”
“Āfrikas Parki” ir bezpeļņas organizācija, kas uzņemas tiešu atbildību par Āfrikas kontinenta aizsargājamo teritoriju atjaunošanu un pārvaldību. Organizācija sadarbojas ar vietējām kopienām un valdību, cenšoties radīt nākotnei parkus zaļojošus un plaukstošus, kā arī atbalsta apkārtējos apgabalus, nodrošinot darba vietas un iespējas.
Izceļot darbu, ko “Āfrikas Parki” ir paveikuši kopš 2003. gada, princis Harijs sacīja: “Tas, ko es redzu “Āfrikas Parku” modelī, ir tieši tas, kā vajadzētu notikt pasargāšanai, saglabāšanai – likt pašus cilvēkus risinājumu centrā. “Āfrikas Parki” nodrošina to, ka mūsu pārvaldībā esošās aizsargājamās teritorijas sniedz tiešu labumu apkārtējām kopienām, radot drošību, izglītību, darba vietas un ieguldījumus vietējos pakalpojumos un uzņēmumos, kas var stimulēt ekonomikas saglabāšanu un pasargāšanu. Saglabāšana var notikt vienīgi tad, ja cilvēki, kuri dzīvo vistuvāk dabai, iegulda tās saglabāšanā.”
Princis Harijs sāka sadarboties ar “Āfrikas Parkiem” 2016. gadā, kad viņš devās uz Malāviju, lai piedalītos 500 ziloņu pārvietošanas projektā. Toreiz Harijs tur pavadīja trīs nedēļas, strādājot kopā ar brīvprātīgajiem, veterināriem un ekspertiem. Nākamajā gadā Harijs kļuva par asociācijas prezidentu. Āfrikai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Harija dzīvē. Ceļojuma laikā uz Āfrikas centrālo un dienvidu daļu pagājušā gada septembrī Harijs atklāja, ka apmeklējis kontinentu pēc mātes princeses Diānas nāves, un tolaik tas viņam ļoti palīdzēja rast zināmu mierinājumu.
Apmeklējot Lesoto 2006. gadā, hercogs arī pamudināja izveidot “Sentebale” – labdarības organizāciju, kas palīdz bērniem, kuru dzīves izpostījis AIDS. Princis Harijs ir dalījies savā mīlestībā uz Āfriku arī ar savu sievu Meganu Mārklu, un abi 2017. gadā kopā devās uz Botsvānu.
