Rudens vēsais un mitrais laiks, kas neizbēgami ir pienācis, ir īsts pārbaudījums mūsu imunitātei un labsajūtai. Tomēr vienlaikus daba ir parūpējusies par to, lai sniegtu mums šobrīd tik vajadzīgos vitamīnus un antioksidantus. Kur tos vislabāk meklēt, ja ne rudens ogās?
To plašais pielietojums profilaksē, ārstēšanā un ikdienas ēdienkartes papildināšanā ļauj vaļu visdažādākajām iespējām! Kāpēc jāēd rudens ogas un kā tās vislabāk pagatavot un uzglabāt ziemai? Padomos dalās BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Tonusam un imunitātei
Rudens ir laiks, kad vērts ir ieiet mežā, palūkoties, kādas dabas bagātības vēl ir krūmos, kokos, apmeklēt kādu purvu – tā papildinot savus ziemas krājumus, uzsver uztura speciāliste. Rudens ogas ir labs palīgs organisma tonizēšanai un cīņai ar vīrusiem. Tās bagātīgi satur vitamīnus, minerālvielas, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, antioksidantus, kas palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, un te nevar izcelt vienu līderi!
Sauju ogu – ik dienas!
Ogām, nereti arī to lapām, piemīt pretiekaisuma īpašības – tāpēc tās ir iecienītas tautas medicīnā. Lai stiprinātu veselību, ieteicams ik dienas apēst nelielu saujiņu ogas (apmēram 50-100 g) pēc izvēles. Ierasts, ka ogas ir skābas, taču sasaldētu ogu garša būs nedaudz maigāka un tās var ēst arī neatsaldētas – tādas tās garšo arī bērniem. Sasaldētas ogas var lieliski izmantot neatsaldētā veidā pie putrām, smūtijiem un papildinot citus ēdienus. Taču jāatceras – jo ilgāk ogas būs atradušās istabas temperatūrā, jo lielāki būs vitamīnu zudumi.
Gan lieliem, gan maziem
Rudens ogas ir ieteicamas uzturā visiem – lieliem un maziem, jāskatās vien, vai nav alerģiskas reakcijas, vai nav par skābu un kāds ir vispārējais veselības stāvoklis. Rudens ogas droši kā papildinājumu pie uztura var lietot arī diabēta pacienti, jo savvaļas ogās ir maz cukura. Pīlādžos uz 100 g ir 0,2 g saharozes, smiltsērkšķos attiecīgi – 0,3 g, brūklenēs – 3,0 g glikozes, 2,9 g fruktozes un 0,1 g saharozes.
Saldē vai žāvē visai ziemai!
Labākais veids, kā ogas uzglabāt, ir tās sasaldēt speciālos maisiņos vai traukos. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj arī ogas žāvēt, gatavot dažādus ogu pulverus vai to maisījumus un izmantot rudenī un ziemā pēc vajadzības. Ja ir vēlme un garšo – var lietot gan ogu eļļu profilaktiski veselības stiprināšanai, gan kā piedevu pie salātiem, mērcēm. Ja spiež ogu sulu un to nekarsē – ieteicams sulu uzglabāt saldētavā. Savukārt karsētām sulām būs vitamīnu (īpaši C vitamīna) zudumi. Tas pats ir attiecināms uz ievārījumiem, džemiem un marmelādēm. Sīrupi gan vairāk ir uzskatāmi par piedevu limonādes gatavošanai, jo satur daudz cukuru. Ziemas saaukstēšanās gadījumiem pieaugušie var mājās gatavot ogu uzlējumus uz degvīna bāzes. Savukārt, ja uzturā lieto dažādas marmelādes ar ogu garšu vai zefīrus – jāpatur prātā, ka tie gan ir tikai našķi. Bērniem garšos ogu sulu saldējumi, sorbeti – tos mājās ir vienkārši pagatavot!
Ko liksim savos krājumos?
Smiltsērkšķus – saldē, gatavo sulas, želejas, eļļas. Labi garšos kā piedeva pie pamatēdieniem, desertiem, kokteiļiem.
Pīlādžus – svaigi saldētus, kaltētus. Šādi uzglabātus var pievienot pie zāļu tējām vai gatavot tēju tikai no pīlādžiem. Ļoti labi garšos pīlādžu želeja, džems – gan pie tējas, gan pie gaļas un zivs ēdieniem. Gatavo arī sulas un sīrupus.
Dzērvenes – saldē, uzglabā svaigā veidā aukstumā, aplietas ar ūdeni, pagatavotas ar medu vai ķiplokiem ziemai. Gatavo sulas un sīrupus.
Bārbeles – saldē, kaltē, gatavo sulas, vāra ievārījumus, sīrupus un želejas.
Irbenes – lasa tikai pēc pirmajām salnām vai pat ziemā. Gatavo sulas, sīrupus, ievārījumus, želejas.
Recepte: pīlādžu tēja ar kaltētiem āboliem un piparmētrām
Vienai porcijai nepieciešams: ēdamkarote kaltētu pīlādžu ogas, divas ēdamkarotes žāvētu ābolu šķēlīšu un dažas piparmētras lapiņas. Visu aplej ar karstu ūdeni (aptuveni 500 ml) un ļauj pāris minūtes ievilkties. Ja ir vēlme, dzerot saldina ar medu.
Tēju var ērti apliet termosā un baudīt ilgstoši vai ņemt līdzi rudenīgās pastaigās un pārgājienos!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – rudens ogas ir lielisks vitamīnu avots veselības stiprināšanai. No tām gatavo preparātus profilaksei un ārstniecībai. Tā, piemēram, smiltsērkšķis un pīlādzis stiprinās imunitāti, un plūškokam piemīt imunitāti modelējošas īpašības. Dzērveņu un brūkleņu ogas nodrošina veselu urīnceļu sistēmu, brūkleņu un milteņu lapu tēju lieto pie urīnceļu iekaisumiem.
Izbaudot meža veltes, nedrīkst aizmirst arī par dārza ogām – ķirbi var izspiest sulā un kopā ar ābolus sulu tas kungiem veicinās vispārējo veselību. Cidoniju ogas ir lielisks C vitamīna avots, savukārt aroniju ogas var lietot paaugstināta asinsspiediena gadījumā.
