Ikviens kādreiz ir piedzīvojis sāpes, un vienmēr tā ir negatīva pieredze. Dažkārt tieši pēc pavasara dārza darbiem pastiprinās arī hroniskas sāpes, ko izraisa artrīts vai reimatisms. Ko vajadzētu zināt par sāpju mehānismu un kā uz tām reaģēt, skaidro neirologs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks un “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina. Sāpes. Speciālistu skaidrojums un ieteikumi rīcībai
Dažreiz arī glābiņš
“Sāpes savā ziņā ir subjektīvs simptoms. Tās ir nepatīkamas fiziskas sajūtas, kas signalizē par to, ka organismā notiek negatīvs process, ir kāds audu bojājums. Sāpes ir brīdinājums, kas mudina veikt noteiktas darbības. Ja tās ir nepanesamas, piemēram, nežēlīgi sāp vēders vai nevar elpot pēkšņa spiediena krūtīs dēļ, ir steidzami jāsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Sastopoties ar sāpēm, nav kā strausam jāslēpj galvu smiltīs, sakot: izturēšu un tās pāries! Sāpes ir svarīgs aizsardzības mehānisms, ko mums ir devusi daba. Piemēram, mēs atraujam roku no karstas virsmas, lai negūtu smagu apdegumu, un tā sevi spējam pasargāt. Taču, ja cilvēks sāpes nejūt, un tā mēdz būt, dzīves gaitā viņam var nākties saskarties ar dažādām veselības problēmām,” skaidro neirologs Jānis Mednieks un piebilst, ka akūtas, pēkšņas sāpes parasti nav psihogēnas un tās labi reaģē uz ārstēšanu. Savukārt hroniskām sāpēm bieži vien ir arī psihogēns komponents – psihe var tās būtiski ietekmēt. Tad sāpju terapija nav vienkārša.
Ja akūtas sāpes var uzskatīt pat par glābiņu, kas liek mums koncentrēt uzmanību un spēkus, tad hroniskas sāpes var liecināt, ka savai veselībai pievēršam pārāk maz uzmanības.
Nevajag ciest, ir jāārstē!
“Sāpes, kas mums ir vajadzīgas kā iespējamo problēmu indikators, medicīnā sauc par nociceptīvām – šūnu bojājums izraisa sāpju receptoru uzbudinājumu un jūtam sāpes. Šo sāpju sajūtu laukums vienmēr ir atkarīgs no iesaistīto receptoru skaita. Tas ir tas pats stāsts par saskari ar asiem priekšmetiem vai karstām virsmām. Taču ir arī vēl viens veids – neiropātiskas sāpes, kas parādās, ja nervu sistēmā ir fiziski bojājumi – kāds nervu sistēmas elements vai daļa cieš, jo organismā kaut kas nav kārtībā,” skaidro neirologs. Problēma ir tajā, ka neiropātiskas sāpes var kļūt pastāvīgas un hroniskas sāpes jau ir klasificējamas kā atsevišķa slimība.
“Hroniskas sāpes nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut! Organismam tas ir nedabiski. Jo ilgāk moka sāpes, jo lielāku kaitējumu tās nodara – hroniskām sāpēm nav pozitīvas ietekmes. Cilvēkam, kurš cieš no hroniskām sāpēm, pazeminās dzīves kvalitāte – ir slikts garastāvoklis, samazinās darba spējas, pasaules uztvere vairs nav tik priecīga. Ignorējot pastāvīgas sāpes un cenšoties tās “drosmīgi” izturēt mēnešiem ilgi, sāpes kļūs hroniskas un būs nepieciešama sarežģītāka un ilgstošāka ārstēšana. Tas arī nozīmē, ka visticamāk vienlaikus būs jālieto vairāku grupu medikamenti, kas saistīti ar citu slimību ārstēšanu. Parasti sarežģītās situācijās izraksta, piemēram, antidepresantus, pretepilepsijas līdzekļus, tā kā šie specifiskie medikamenti iedarbojas uz konkrētiem mehānismiem organismā ar mērķi samazināt sāpju intensitāti,” skaidro Jānis Mednieks.
Cits sāpju veids ir psihogēnas sāpes, kas ir psihosomatikas. Tas nozīmē, ka sāpju izcelsmi ietekmē mentāli faktori. Sāpes rada pieredzi, un jebkura pieredze glabājas atmiņā. Var būt tā, ka kādā brīdī psihe sāk maldināt ķermeni, liekot just sāpes.
Viena tablete, divas tabletes…
Neirologs uzsver, ka pretsāpju līdzekļi nezina, kur tieši sāp – tie iedarbojas organisma bioķīmijas līmenī, bloķējot sāpju signālus, kas no nervu galiem tiek pārraidīti uz smadzenēm. Zāles sasniedz visus orgānus un audus, arī sāpju avotu, nešķirojot, vai sāp zobs, kāja vai galva. Tomēr mēs jūtam atvieglojumu konkrētajā vietā, jo sāpes ir saistītas ar nervu galu iekaisumu vai kairinājumu, un zāles šos procesus spēj ietekmēt.
“Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina stāsta, ka katru dienu uz aptieku cilvēki nāk un lūdz kādas zāles sāpju mazināšanai. “Tas ir viens no biežākajiem aptiekas apmeklējuma iemesliem, tādēļ vienmēr cenšamies noskaidrot: kas tieši sāp, cik ilgi, kādas ir sāpes – mērenas, asas, dedzinošas, pulsējošas, nepanesamas? Ir svarīgi rūpīgi izprast arī sāpju avotu. Ja cilvēkam ir slikta dūša, vājums, reibonis un galvassāpes, vienmēr iesakām izmērīt arteriālo asinsspiedienu, jo sliktās pašsajūtas iemesls var būt hipertoniskā krīze un tai nepieciešama citāda terapija, pretsāpju līdzekļi nepalīdzēs un var pat kaitēt.”
Farmaceite skaidro, ka, piemēram, gastrīta, čūlas un citu kuņģa darbības traucējumu gadījumā stingri aizliegts lietot medikamentus ar aktīvo vielu ibuprofēnu vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Šādā gadījumā iesakāms ir paracetamols, kas mazāk kairina kuņģa gļotādu. “Uzsveru – tas ir ļoti svarīgi! Šīs zāles jālieto tikai pēc ēšanas, lai izvairītos no kuņģa problēmu saasināšanas. Paracetamols jeb acetaminofēns var palīdzēt pret galvassāpēm, zobu, menstruāciju un cita veida sāpēm, kas ne vienmēr ir saistītas ar iekaisumu. Lietojot neregulāri, zāles parasti neizraisa problēmas, taču tās nevajadzētu lietot lielās devās vai ilgstoši, jo var nelabvēlīgi ietekmēt aknu un nieru veselību.”
Gan farmaceite, gan neirologs uzstāj, ka jebkuru bezrecepšu pretsāpju līdzekli bez ārsta norādēm nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu. Ja šajā laikā sāpes nepāriet, jāmeklē speciālista palīdzība, pretējā gadījumā var iedzīvotās hroniskās sāpēs.
“Nav nekā slikta, ja ciešot no sāpēm, piemēram, locītavās, cilvēks, konsultējoties ar farmaceitu, iegādājas un lieto bezrecepšu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Ja nav kontrindikāciju, tie ir piemēroti akūtu sāpju mazināšanai. Taču, ja, lietojot šos medikamentus, sāpes nepāriet, ir jādodas pie ārsta, lai atrastu sāpju cēloni un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
Pie manis bieži nonāk pacienti, kuri ilgstoši lietojuši īslaicīgai terapijai paredzētus medikamentus un ir nopietni kaitējuši gremošanas sistēmai, vienlaikus pasliktinot esošās veselības problēmas. Konsultējaties aptiekā ar farmaceitu, jums palīdzēs saprast, kā pareizāk cīnīties pret sāpēm! Taču, ja sāpes (lai kur arī tās justu – galvā, mugurā) nomoka ilgāk par divām nedēļām, noteikti dodieties pie ārsta!” aicina neirologs un brīdina no paradoksālas situācijas, kas saistīta ar pastāvīgām galvassāpēm. “Ja lietojat pretsāpju līdzekļus vairāk nekā 15 dienas mēnesī, tieši zāles var izraisīt galvassāpes. Kāpēc uzņemties tādu risku?”
Dažreiz var palīdzēt pat glāze ūdens
“Ja galva sāp katru dienu, protams, ir jādodas pie ārsta, turklāt, jo ātrāk, jo labāk. Taču dažreiz galva var kļūt smaga saaukstēšanās laikā un ļoti bieži, ja ir saspringta darba nedēļa, ja garas stundas pavadītas pie datora.
Piespiedu poza, nepareiza ķermeņa pozīcija, sasprindzinājums kakla muskuļos – tas viss nereti izraisa galvassāpes. Iespējams, šādā gadījumā labākās zāles būs masāža vai fizioterapeita ieteiktie vingrinājumi, kas regulāri jāatkārto mājās. Dažiem var ieteikt nēsāt speciālu apkakli, kas palīdz muskuļiem atslābt – ar šo vienkāršo metodi nereti pietiek, lai sāpes pārietu. Ja tomēr uzlabojumu nav, jādodas pie ārsta,” atbildīgi atgādina farmaceite. Viņa arī piebilst, ka sāpes sprandā, sasprindzinājums pakauša daļā un zemāk var būt pazīme, ka organismā trūkst magnija. Tad papildus var lietot magnija preparātu. Šis mikroelements tostarp mazina sāpes migrēnas lēkmju laikā. Savukārt B1 un B6 vitamīna lietošana var gan palīdzēt mazināt sāpes, gan veicināt bojāto nervu šķiedru atjaunošanos, paātrināt dzīšanas procesu un samazināt atkārtotu sāpju lēkmju iespējamību.
“Pašlaik daudzi aktīvi strādā dārza darbus un, kā likums, pārpūlas. Atgādināšu, ka aptiekās ir pieejams plašs bezrecepšu pretsāpju medikamentu klāsts, ko lieto ārīgi – krēmi, aerosoli un, protams, plāksteri, ko uzklāt sāpīgajiem muskuļiem, cīpslām vai locītavām. Taču jāatceras, ka, lietojot diklofenaku saturošu ziedi, svarīgi izvairīties no saules stariem, jovietā, kur uzklāts šis medikaments, var rasties alerģiska ādas reakcija,” rūpīgi paskaidro farmaceite.
Dārza darbos bieži pastiprinās arī hroniskas sāpes, ko izraisa artrīts vai reimatisms. Palīdzēt var sildoši ārīgi lietojami dažāda sastāva līdzekļi, kas aktivizē asinsriti. Taču izmežģījuma, sasituma vai sastiepuma gadījumā pietūkuma mazināšanai vislabāk ir lokāli uzklāt līdzekli ar atvēsinošu efektu.
“Mūsdienu cilvēkam ir tiesības un arī iespējas dzīvot bez sāpēm, tāpēc nesamierinieties ar sāpju radīto diskomfortu, konsultējieties ar speciālistiem! Galvenais ir neļaut sāpēm iesakņoties organismā, kļūstot par jūsu mūžīgo pavadoni,” tāds ir neirologa Jāņa Mednieka būtiskākais atgādinājums ikvienam.
“Mēness aptieka” ir farmācijas nozarē mīlētākais un kvalitatīvākais zīmols Latvijā. “Mēness aptieka” kā klientam draudzīgs zīmols 2024.gadā atkārtoti ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu, ko piešķir sertifikācijas uzņēmums ICERTIAS. 2024.gada Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksa (Sustainable Brand Index) rezultāti liecina, ka “Mēness aptieka” ir ilgtspējīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā. 2024.gadā trešo reizi pēc kārtas “Mēness aptieka” saņēma starptautiskās programmas Best Places To Work (“Labākās darbavietas”) sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā. “Mēness aptieka” ieguvusi Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) īstenotās programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” atzinību.
