Kad šķiet, ka nu gan siltums vairs neatkāpsies līdz pat rudenim, nereti nākas piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, kas rezultējas ar saaukstēšanās simptomiem – iesnām, kakla sāpēm, klepu. Jā, arī vasarā organismam netrūkst izaicinājumu. Strauja temperatūras maiņa starp karstu āra gaisu un kondicionētām telpām, atvēsināšanās aukstā ūdenī, svīšana un pēc tam strauja atdzišana, kā arī aktīvāka ceļošana un pulcēšanās vasaras pasākumos daudziem cilvēkiem vienuviet veicina vīrusu izplatīšanos. Saaukstēšanās vasarā? Speciālisti skaidro, kāpēc tā notiek un kā rīkoties
Profilakse – veselības pamats
Protams, ka vasarā nevienam negribas saslimt ar vīrusu infekciju un mocīties ar iesnām, sāpošu kaklu vai klepu. Lai no šīm nepatikšanām izvairītos, der atcerēties par profilaksi, izvairīties no krasām temperatūras svārstībām, nepārspīlēt ar kondicionieru lietošanu un pēc peldes vai intensīvas fiziskas slodzes ilgstoši nepalikt mitrā apģērbā. Tāpat ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma un būt gataviem reaģēt ātri, ja ir kaut nelielas pazīmes, ka, iespējams, izvairīties no saaukstēšanās nav izdevies. Sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka piedāvā izmantot tējas: “Zāļu tējas jau izsenis no paaudzes paaudzē bijušas mājas aptieciņā, un tas ir lielisks līdzeklis gan profilaksei, gan tad, ja gadījies saaukstēties. Organisma dabiskās aizsargspējas var palīdzēt stiprināt, piemēram, liepziedu, mārsila, ehinācijas, vīgriezes, rožu kopaugļu, plūškoka, hibiska kauslapu, aveņu lapu, melisas, fenheļa augļu, zemeņu lapu drogas. Šie ārstniecības augi var paaugstināt izturību pret nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību, tie arī labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu, veicina svīšanu, regulē vielmaiņu. Ja nu tomēr ir sajūta par iespējamu saslimšanu, var lietot arī, piemēram, piparmētras lapas, melisas un anīsa augļu tējas.
Slimības attīstību var palīdzēt apturēt siltas kāju vanniņas. Ūdeni uzsilda līdz aptuveni 33 °C un silda pēdas, nākamo 20 minūšu laikā papildinot trauku ar karstāku ūdeni un kāpinot temperatūru līdz 38 °C. Pēc tam jādodas gultā un kārtīgi jāizsvīst.”
Ko darīt, ja kāds no saaukstēšanās simptomiem tomēr ir klāt?
Palīdzība pret iesnām
Viens no līdzekļiem, ko var ņemt talkā pret iesnām ir jūras vai sālsūdens šķīdumi deguna skalošanai. Farmaceite Ieva Turonoka atzīst, ka aptiekas apmeklētāji deguna skalošanas līdzekļus izvēlas visai bieži. “Šie līdzekļi noder deguna gļotādu attīrīšanai un sausas deguna gļotādas mitrināšanai. Ja deguns ir aizlikts, var lietot hipertonisku sāls šķīdumu. Skalošanu var veikt līdz sešām reizēm dienā. Tūlīt pēc skalošanas šķīdumam jāļauj mirkli iedarboties un tad degunu jāizšņauc. Skalošana palīdz deguna dobumiem attīrīties un tātad – kļūst vieglāk elpot,” skaidro farmaceite un piebilst, ka arī mājās var pagatavot skalošanas šķīdumu glāzei novārīta ūdens pievienojot aptuveni pus tējkaroti vārāmā sāls.
“Veselības centru apvienības” otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs apstiprina, ka šie līdzekļi ir nekaitīgi, turklāt tos drīkst lietot ilgstoši, atšķirībā no deguna pilieniem – dekongestantiem. “Tos lieto ne ilgāk par piecām dienām, pat neskatoties uz to, ka simptomi nav pazuduši, pretējā gadījuma var veidoties atkarība šī medikamenta, un ar to pēc tam ir grūti tikt galā. Ja zāles lieto ilgstoši, to iedarbības efektivitāte mazinās, tūska degunā atgriežas, nereti rodas arī dedzināšanas, sausuma sajūta, un, kas visnepatīkamākais – iesnas nepāriet.”
Farmaceite Ieva Turonoka papildina, ka vienmēr ir svarīgi zāles lietot pareizi: “Deguna pilienus iepilina guļus stāvoklī, galvu pagriežot sānis. Ja lieto deguna aerosolu, to ievada degunā, atrodoties vertikālā stāvoklī. Vienlaikus ir nāsīs stipri jāievelk gaiss.
Aizliktam degunam var palīdzēt ne tikai pilieni vai aerosols, bet arī piparmētras vai eikalipta eļļa, ko lieto lokāli pie deguna. Savukārt, ja deguna gļotāda ir īpaši sausa, to palīdz mitrināt eļļas pilieni, kas satur pantenolu.”
Palīdzība sāpošam kaklam
Skalošana
Sena metode pret kakla sāpēm ir kakla skalošana. Farmaceite skaidro, ka šim nolūkam sevišķi noderīgs būs furagīna pulveris skalošanas šķīduma pagatavošanai. “Vienu paciņu pulvera izšķīdina 200 mililitros karsta ūdens, tad šķīdumam ļauj apdzist un tikai pēc ar viegli siltu skalo kaklu. Svarīgi atcerēties, ka šo šķīdumu nedrīkst norīt,” brīdina Ieva Turonoka un piebilst, ka kakla skalošanai labi noder arī kliņģerīšu, kumelīšu, salvijas tēja, eikalipta lapas, asinszāles lakstu novārījums, ka arī citi augi ar pretiekaisuma īpašībām. “Tā pat aizvien cilvēki mēdz izmantot seno tautas metodi – sālsūdens šķīdumu, tiesa jāatceras, ka tas pagatavojams vāja koncentrācijā.”
Kakla skalošanu ar jebkuru no līdzekļiem veic pēc ēšanas, lai ļautu tam iedarboties, un turpmāko vismaz pusstundu nevajadzētu ne ēst, ne dzert.
Skalošana pieļaujama divas, trīs reizes diena.
Spreji
Ja izvēle pret kakla sāpēm ir par labu sprejam, arī to nevajadzētu lietot pirms ēšanas un dzeršanas – zālēm vajag laiku iedarboties. Spreji ir ērti ar to, ka zāles var nogādāt tieši uz iekaisušās zonas, turklāt šādi var palīdzēt arī tiem pacientiem, kuriem ir rīšanas grūtības. Spreju uzsmidzina uz rīkles sāniem un zāles veic savu pretiekaisuma iedarbību.
Sūkājamās pastilas vai tabletes
Sūkājamās tabletes un pastilas ir pieejamas ar antiseptisku, pretiekaisuma un sāpes mazinošu efektu, turklāt šī zaļu forma var nodrošināt ilgstošāku saskari ar gļotādu, kas, savukārt, veicina noturīgāku efektu.
Svarīgi nepārcensties!
Otolaringologs Oļegs Sokolovs- Karijs vērš uzmanību uz to, ka pārāk liela vēlme tikt galā ar kakla sāpēm, vienlaikus lietojot vairākus vienādas iedarbības preparātus, piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēns, diklofenaks), nav pieļaujama, taču, piemēram, aerosolu un sūkājamās var kombinēt.
Palīdzība pret klepu
Vispirms jāsaprot svarīgākais: ja vērojami smagi simptomi, piemēram, klepu pavada apgrūtināta elpošana, dzirdama sēkšana, ir rīšanas traucējumi, redzams asiņu piejaukums krēpās vai siekalās, ja ir izteikta dehidratācija, jo īpaši, mazam bērnam, un simptomi nepāriet vai pat pasliktinās, turklāt ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (38 grādi un vairāk), ja ir asas sāpes krūtīs, galvassāpes, sāpes deguna blakusdobumos, izteikti iekaisi kakls, visbeidzot – apjukums un dezorientācija, ir noteikti steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.
Farmaceite Ieva Turonoka skaidro, ka klepus kā simptoms ir organisma atbildes reakcija uz elpceļu funkcijas mehānisku traucējumu, kā arī vīrusu izraisītu gļotādu iekaisumu. Klepus var būt sauss vai atklepojošs jeb produktīvs (ar krēpām). Akūts klepus parasti ilgst ne vairāk par divām, trim nedēļām. Protams, ir būtiski nepalaist garām arī citus simptomus, kas var pavadīt klepu.
Farmaceite uzsver, ka, ārstējot klepu, kā papildu palīdzīga metode noder tvaika inhalācijas, šķidrumu lietošana un gaisa mitrināšana telpās. Inhalācijām un vannām, var pievienot augus, ēteriskās eļļas.
“Ja ārsts nav ieteicis konkrētu preparātu pret klepu, pirms tā izvēles aptiekā noteikti jākonsultējas ar farmaceitu, kurš izjautās gan par klepus veidu, ilgumu un citiem simptomiem, gan pacienta vecumu. Jāņem vērā, ka pat augu preparātiem un tējām ir dažāda iedarbība – gan klepu nomācoša, gan atklepojoša. Kamēr klepus ir sauss, kairinošs, labi noderēs, piemēram, Islandes ķērpis, ceļteka, alteja. Savukārt vēlāk, kad klepus kļūst atklepojošs, šīs drogas vajadzētu mainīt pret tādām, kas der produktīva klepus ārstēšanai, piemēram, mārsilu, priežu pumpuriem, efeju.
Arī klepus gadījumā talkā var ņemt sūkājamās pastilas, sīrupus vai kakla aerosolu, kas satur kliņģerīti, lakricu, Islandes ķērpi, efeju, smiltsērkšķi.”
