Kā atsaucoties uz mūziķa ģimeni vēsta Latvijas Radio, svētdien 51 gada vecumā mūžībā devies mūziķis un grupas “Linga” dibinātājs Gvido Linga, kurš ilgus gadus bija arī “Latvijas Radio 2” dīdžejs.
Šodien, 20. decembrī, mūžībā devies grupas “Linga” dibinātājs un līderis, mūziķis Gvido Linga. Izsakām līdzjūtību ģimenei, draugiem un talanta cienītājiem. https://t.co/Vb25jA7WkC pic.twitter.com/Y235OaTyEN
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) December 20, 2020
Vēl septembra beigās izdevuma “Kas jauns” materiālā varēja lasīt par to, kā Gvido klājas šobrīd – “Kāds nomiris, kāds aizgājis…” Izskan jaunas ziņas par skatuves leģendu Gvido Lingu
Grupas “Linga” dziesmas pieskaitāmas Latvijas rokmūzikas klasikai, tās piedārdinājušas mazas un lielas skatuves, regulāri tiek raidītas radio. Lielai daļai dziesmu vārdus sacerējis Gvido brālis Igors Linga. Viņa filmā “Tā runāja pilsēta” (1988) pirmoreiz tika pieteikta tolaik jaundibinātā grupa “Linga”, ar kuru uz rokmūzikas skatuves atgriezās iepriekš grupā “Zig Zag” (arī “Ārprāc”) dziedājušais Gvido Linga.
Grupas pirmā pilnasinīgā uzstāšanās notika 1989. gadā grandiozajā festivālā “Roks par neatkarību”, un ar šādu saukli mūziķi arī turpināja savu radošo ceļu. Uz karstām pēdām tika izveidots grupas “Linga” fanklubs – viens no pirmajiem Latvijā. Gvido kļuva par toreiz populārā žurnāla “Liesma” mīluļa titula laureātu un iemantoja seksa simbola un meiteņu elka statusu! Par spilgtās individualitātes Gvido pirmo domubiedru kļuva basģitārists Armands Cālītis, ar kuru kopā ieskaņota dziesma Pilsēta un drīz vien duetu papildināja nākamie dalībnieki. Par Gvido un Armanda biedriem kļuva Viktors Fedosejevs (ģitāra) un Juris Rubīns (sitaminstrumenti), un Lingas iedvesmojošo rokenrolu papildināja Elmārs Rudzītis ar saksofonu. Kādu laiku grupā spēlējuši arī Ivars Makstnieks, Juris Norītis, un kopš 90. gadiem “Lingas” skanējumu papildina arī Edgars Ķauķis (ģitāra). Savā mūzikā grupa nenodarbojās ar lielu filozofēšanu, bet tvēra dzīvi visā tās krāšņumā un vienkāršībā. Nebija grūti Lingas stilā saklausīt zināmu līdzību ar Gvido jaunības elku “Sex Pistols”, kā arī Billija Aidola daiļradi, tomēr viņu dziesmām piemita unikalitāte un ģeniāla vienkāršība, kā arī pašpuicisks dzīvesprieks.
“Lingas” panākumiem Latvijā sekoja koncerti Dānijā un Vācijā, kur tapa pirmā albuma ieraksts. Dziesma “Kā sāp” tika iekļauta filmā “Rokenrols Baltijā”, kas guva plašus starptautiskus panākumus. 1994. gadā grupa svinēja uzvaru “Mikrofona aptaujā” ar dziesmu “Nāc man līdz”. 20. gs. 90. gados izdoti 2 studijas albumi, kā arī agrīno dziesmu apkopojums “Vai tu biji tad?” un labāko dziesmu izlase. Grupas kalendārā bijuši gan rokmūzikas, gan pankroka un smagā žanra festivāli.
2000. gadā izdots 3. studijas albums “Ieklausies vējā”, kurā atkal bija viss, kas nepieciešams labai rokmūzikai – vitāls spēks un jauda apvienojumā ar smeldzi un prieku. Dziesma “Spārni” saņēma Autortiesību bezgalības balvu 2007. gadā, un par Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Radiohitu 2008. gadā kļuva dziesma “Gan”.
Ik pa brīdim grupa atgādina par sevi ar kādu jaunu ieskaņojumu, un joprojām “Lingas” fani gatavi klausīties grupas lielos hitus, kas saistās ar viņu trakulīgo jaunību. Pa šiem 30 gadiem “Lingas” aizrautīgās dziesmas nav paguvušas apnikt, jo mūziķi šajā gadsimtā koncertēja regulāri, taču reti.
Līdzās darbībai grupā Linga Gvido piedalījies arī citos muzikālos projektos, to vidū latviešu tautasdziesmu izlasē, iedziedājis Imanta Kalniņa dziesmas, uzstājies Imantdienās. Ilgus gadus G. Linga bija “Latvijas radio 2” ētera balss (2001-2019), piedalījies projektos LNT Mūzikas video, Latvijas mūzikas līga, kļuva par Latvijas mūzikas kanāla vienu no dibinātājiem. Tomēr viņa stihija bija rokenrols un skatuve – dot savu enerģiju klausītājam un pretī saņemt pūļa sajūsmas lādiņu – tā bija Gvido Lingas dzīves jēga!
