Ierīvēšanās ar spirtu, kāju karsēšana un sīpola ēšana – tās ir tikai dažas, lielākoties no iepriekšējām paaudzēm pārņemtas metodes, kuras pielieto ģimenēs gadījumos, kad ir saaukstēšanās un temperatūra. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga norāda, ka slimošanas sākumposmā laikus sākta ārstēšanās ar tautas līdzekļiem var slimību padarīt vieglāku, taču ne pilnībā izārstēt. Kādi ir pieci populārākie tā saucamie “tautas paņēmieni” un ko cīņai pret saaukstēšanos un temperatūru iesaka farmaceite?
- Spirts temperatūras mazināšanai
Šī metode ir izsenis zināma, taču mūsdienās vērtēta pretrunīgi – daļa ārstu to atbalsta, bet daļa iestājas kategoriski pret. Lielākoties to izmanto, lai mazinātu bērna ķermeņa temperatūru par pāris grādiem, atsevišķas ķermeņa vietas norīvējot ar 10-20% spirtu. Ja ģimene tomēr izvēlas izmantot šo metodi, tad farmaceite Zane Melberga atgādina, ka šādā veidā spirts caur ādu var iekļūt organismā, kas var novest pie bērna organisma intoksikācijas. Jāatceras arī, ka to var darīt tikai tad, ja bērns jau ir vismaz 3 gadus vecs un arī tad jābūt piesardzīgiem, lai “neapdedzinātu” bērna maigo ādu. Farmaceite arī atgādina, ka spirtam jābūt siltam un jārīvē tās vietas, kur ir lielie asinsvadi – paduses, augšdelmus, augšstilbu iekšējās virsmas, potītes. Pēc norīvēšanas bērnu nedrīkst silti sasegt, lai temperatūra vēl vairāk nepaaugstinātos, – spirtam jāļauj izgarot.
Paaugstinātas temperatūras gadījumā, ko papildina svīšana un kaulu laušana, sāpes krūtīs, muskuļu sāpes, ieildzis klepus (ilgāk nekā 2 nedēļas), nepieciešams konsultēties ar ārstu. Saaukstēšanās izraisīts sauss klepus parasti neilgst ilgāk par nedēļu, tāpēc ir būtiski konsultēties ar ārstu, ja sauss klepus ir ilgstošs vai saglabājas pēc tam, kad pārējie saaukstēšanās simptomi ir mazinājušies.
- Kāju karsēšana siltā ūdenī pret iesnām
Viena no klasiskākajām tautas metodēm ir kāju mērcēšana siltā ūdenī, kam pievienotas sinepes vai sinepju pulveri. Kājas jābeidz karsēt brīdī, kad tās ieguvušas sārtu toni. Pēc tam kājās jāvelk vilnas zeķes un jāapklājas ar segu. Šo procedūru gan nedrīkst veikt, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Farmaceite arī uzsver, ka šo metodi var pēc ģimenes ieskatiem izmantot profilaktiski un līdz ko parādās pirmie saaukstēšanās simptomi, taču tad, kad saaukstēšanās ir jau progresējusi, kāju karsēšana siltā ūdenī vairs nelīdzēs.
Iesnu atvieglošanai aptiekās ir pieejami izsmidzināmie jūras ūdens aerosoli, kas mitrinās deguna gļotādu un attīrīs elpošanas ceļus. Iespējams izmantot arī deguna ziedes un pilienus, kas satur ārstniecisko augu ekstraktus un eļļas. Ja deguns ir stipri aizlikts, tūskas mazināšanai īslaicīgi var lietot ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolus. Tāpat pieejami dabas vielu saturoši medikamenti un uztura bagātinātāji – gan pilienu, gan sīrupu, gan tablešu un kapsulu veidā, kas piemēroti kā pieaugušajiem, tā bērniem.
- Sīpols vai ķiploks pret saaukstēšanos
Sākoties iesnām, kad jūtams, ka saaukstēšanās jau teju būs klāt, iecienīts paņēmiens ir ņemt talkā sīpolu vai ķiploku. Pārgriežot to uz pusēm, var ieelpot tā gaistošo ēterisko eļļu, taču jāņem vērā, ka ar vienu reizi līdzēts nebūs, tā rīkojies 3 līdz 4 reizes dienā. Savukārt bērniem vecāki var izgatavot nomizotu ķiploku krellītes, kuru smarža bērnam palīdzēs atvieglot saaukstēšanās simptomus. Zane Melberga uzsver – pilināt degunā sīpola sulu vai bāzt degunā ķiploka daiviņu nedrīkst, jo tas vēl vairāk kairina jau tā iekaisušo gļotādu. Sīpolu mēdz izmantot arī cīņai pret klepu, to smalki sagriežot un sajaucot ar tējkaroti medus, kas ir jāēd uzreiz, tikko iegūtā masa sāk suloties. Farmaceite norāda, ja bronhos ir nopietns iekaisums un izdalās vairāk gļotu, sīpoli, ķiploki un citas tautas metodes nelīdzēs un jāvēršas pie ārsta.
Z.Melberga iesaka, ka saaukstēšanos un temperatūru iespējams novērst, izmantojot medikamentu un dabisko līdzekļu kombināciju, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Jau pie pirmajiem jūtamajiem saaukstēšanās simptomiem, ieteicams uzņemt daudz šķidruma, vismaz 2-3 litrus dienā. Īpaši ieteicams dzert zāļu tējas, kas cīnās ar saaukstēšanās simptomiem: mārsilu, mežrozīšu augļu, aveņu lapu, pelašķu un liepziedu tējas. Siltām zāļu tējām ieteicams pievienot ingveru, medu un citronu, kā arī upeņu ievārījumu. Papildus ieteicams uzņemt C vitamīnu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā.
- Vārīti kartupeļi pret kakla iekaisumu
Zināms, ka pret kakla iekaisumu var palīdzēt siltas kompreses. Vispopulārākās ir ar mizu vārītu kartupeļu kompreses, kad kartupeļus saspiež un ieliek auduma maisiņā (vai ietin audumā, lai kartupeļi nededzina) un liek pie kakla. Šāda komprese silda kaklu un veicina ātrāku izveseļošanos, taču farmaceite atgādina, ka to nedrīkst izmantot, ja ir augsta temperatūra, turklāt to nedrīkst likt vairogdziedzera rajonā. Svarīgi atcerēties, ka šis var būt tikai viens no ārstēšanās līdzekļiem, taču, ja pāris dienu laikā nepaliek labāk, būtu nepieciešams konsultēties aptiekā pie farmaceita vai doties pie ārsta.
Kakla sāpes un klepu iespējams samazināt ar speciālām bezrecepšu sūkājamajām tabletēm, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas mazina iekaisumu un sāpes. Tās var lietot arī antiseptiskos nolūkos. Lai aktīvās vielas iedarbotos, svarīgi atcerēties – nepieciešams ievērot intervālu starp zāļu lietošanu un ēdienreizēm (10–15 minūtes pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert).
- Tvaika inhalācijas elpceļu attīrīšanai
Lai attīrītu elpceļus no saaukstēšanās vīrusiem, visvienkāršākais tautas paņēmiens ir tvaika inhalācijas. Tām nepieciešams tīrs tikko uzvārīts ūdens, kuram var pievienot arī dažas piles skujkoku vai eikalipta ekstrakta. Papildu efektam inhalācijām parasti izmanto karstu kumelīšu tēju vai kartupeļu ūdeni, kas palicis pēc to vārīšanas. Ielej traukā karstu ūdeni, uzsedz sev uz galvas dvieli un elpo tvaikus kādas 10 minūtes. Farmaceite atgādina, ka jābūt piesardzīgiem, lai ūdens tvaiki nav pārāk karsti un neapdedzina seju vai degunu. Īpaši piesardzīgiem jābūt bērnu vecākiem, jo viņiem ir ļoti augsts applaucēšanas risks. Farmaceite norāda, ka šobrīd aptiekās pieejami dažādi inhalatori, kas ir droši lietošanā elpošanas ceļu slimības simptomu mazināšanai. Tie palīdz uzņemt medikamentus un mitrināt elpceļus, tvaikā pārvēršot medikamentus un šķidrumus. Tie ir arī īpaši klusi un viegli, tāpēc inhalāciju iespējams veikt arī bērnam guļot.
Cīņā ar klepu var lietot Islandes ķērpi – tas mīkstinās sausu klepu. Lai šķīdinātu krēpas, var lietot dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Papildus jādzer daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem. Ja saaukstēšanos papildina temperatūra un galvassāpes, var izvēlēties karsto dzērienu ar vielām, kas uzveic saaukstēšanos. Par konkrētu līdzekli konsultēties ar farmaceitu.
