Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā mākslinieka, nonkonformista Eižena Valpētera aiziešanu mūžībā. Svētku laikā mūs sasniegusi arī sēru vēsts
Eižens Valpēters (Ivanovs) dzimis Sverdlovskas apgabalā, Krievijā. Mācījies Rīgas 3. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 3.ģimnāzija). 1961. gadā mākslinieks, atsaucoties laikmeta aicinājumam par vēstures izpēti, beidza restaurēšanas darbu kvalifikācijas kursus.
IN MEMORIAM
Eižens Valpēters
21.10.1943. – 23.12.2024.
Eižens Valpēters darbojies 20.gs. 60.-70. gados jauniešu vidū populārajā bij. Celtnieku darbinieku kultūras nama “Oktobris” kustību teātra ansamblī “Rīgas Pantomīma”, ko tolaik vadīja J.Raiņa Dailes teātra (tag. Dailes teātris) aktieris Roberts Ligers (1931-2013). Ansambļa darbā bija iesaistītas tādas radošās personas kā Modris Tenisons (1945-2020), Ansis Rūtentāls (1949-2000), dizainere Ludmila Leite-Plaude (1948-2023), tekstilmākslinieks Viesturs Bērziņš (1954-2019), gleznotāja Laima Eglīte, dizainers Valdis Majevskis, kā arī Edgars Visockis, Aivars Miezītis, Valdis Indrihsons, Valērijs Voroncovs, Valda Volka u.c. Mākslinieki Eižens Valpēters, Laima Eglīte, Rita Komše, Egons Stieģelis, Modris Tenisons, Aivars Miezītis piedalījās ansambļa “Rīgas Pantomīma” viesizrādēs Maskavā (1964, Krievija) u.c. Eižens Valpēters un fotomākslinieks Leons Balodis bija Ādama lomas dublieri pantomīmas buffa izrādē “Ādama un levas romāns”, kas tika veidota iestudējot kustības pēc karikatūrista Žana Efeļa (1908-1982) zīmējumu motīviem.
Līdzās aktivitātēm “Rīgas Pantomīmā” Eižens Valpēters 20.gs 60.gadu beigās darbojies “Kazas” grupas (bij. kafejnīca “Sputņik” Vaļņu iela 10, Rīga) aktivitātēs, kur ideju un radošā brīvība pretstatā valdošai padomju ideoloģijai vienoja kultūras jomu pārstāvjus, kā gleznotājus Maiju Noru Tabaku, Bruno Vasiļevski (1939-1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), Birutu Delli, Andreju Ģērmani, Jāni Krievu (1942-2016), Nikolaju Karagodinu (1922-2015), Juri Pudānu (1941-2017),māksliniekus Māru Rikmani, Andri Grīnbergu, Māri Bišofu, režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu (1941-2023), komponistu Imantu Kalniņu, dzejniekus Jāni Rokpelni, Aivaru Neibārtu (Ņurbuli; 1939-2001), dzejnieku, tulkotāju Uldi Bērziņu (1944-2021), Uldi Leinertu (1936–1969), Vari Leikartu (1940–1978), Juri Veitneru (1943–1995), Ināru Eglīti (1948–2020), Osvaldu Kravali (1942-2008), Miervaldi Kalniņu, Brigitu Skirusu, Tālivaldi Margēviču, Armandu Melnalksni, Andri Gasparsonu, Austru Sukuri, Leldi Stumbri, rakstniekus Albertu Belu (1938–2024), Andri Bergmani (1945-2009), tulkotāju Maiju Silmali (1924–1973), mūziķi, modeli Intu Grīnbergu u.c. Grupas dalībnieki papildināja kultūras izglītību apmeklējot “Maskavas starptautisko kinofestivālu” (Maskava, Krievija), kur varēja iepazīt Eiropas kino aktualitātes. Daudzi klausījās ansambli “Katedrāle” (Mārtiņš Brauns (1951-2021), Vilnis Šmīdbergs, Einārs Raibais (1941-1972), Gunārs Šimkus) un Imanta Kalniņa ansambļa “2XBBM” izpildījumu magnetafona ieraksta. Eižens Valpēters bija fotogrāfes Māras Brašmanes iecienīts personāžs “Kazas” fluksus aktivitāšu fotofiksācijās.
Norisēm “Kazā” tika veltīta dokumentālā filma “Kaza kāpa debesīs” (2019, režisore Laima Žurgina, mūzika Imants Kalniņš, studija “Ego Media”).
Eižens Valpēters no 1973.-1981.gadam piedalījies Rundāles pils muzeja ēkas restaurācijā kopā ar mākslinieku, gleznotāju, mākslas zinātnieku Imantu Lancmani (Rundāles pils muzeja darbinieks kopš 1964, vadītājs 1975-2019), kurš Rundāles pils atjaunošanas un restaurācijas darbos iesaistīja jaunos māksliniekus – Staņislavu Astiču, Ievu Šmiti (Lancmani (1943-2004), Laumu Lancmani, Mārci Kļaviņu (1940-2020) un arī “Kazas” kopas jauniešus – Māru Brašmani, Maiju Brašmani, restauratorus Juri Spilneru, Ziedoni Spilneru, Vilni Līdaku u.c., kā arī Sanktpēterburgas (Krievija) restaurācijas speciālistus, kā glezniecības restaurācijas meistaru Rūdolfu Sausēnu (1921-1999). Rundāles pils tolaik bija estētiskās brīvdomības vieta.
Eižens Valpēters kā restaurators piedalījies Jaunmoku pils (1986-1987), Maikapara nama, Rīgā (2001) restaurācijā, kā arī Livādijas pils, Voroncova pils (1982-1985; abas Krima, Ukraina) un Ebreju muzeja Ņujorkā (1991-1993, ASV) restaurācijā.
Eižens Valpēters pēdējos gadus aktīvi strādājis foto mākslā, fiksējis un meklējis semantiku gaismas staru nejaušos atspulgos pilsētvidē, un veidojis objektus rasto priekšmetu asamblāžas tehnikā. Daiļradē nozīmīga vieta bija atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai, izzinošai pozīcijai, akcentējot personīgo rezignēto attieksmi.
Izstādēs Eižens Valpēters piedalījās kopš 2001. gada, pirmā izstāde – “Rudens 2001” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), Starptautiskais laikmetīgās mākslas projekts “Survival Kit” (2009, “Laikmetīgās mākslas centrs”). Mākslinieks rīkojis personālizstādes “Ātri gaistoša realitāte” (2017, Eiropas Savienības māja, Rīga) un kafejnīcā “Cadets de Gascogne” (2020, Rīga).
Nozīmīgs sniegums Eižena Valpētera daiļradē bija izdevuma “Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi” sastādīšana (2010, “Latvijas Vēstnesis”). Izdevums, kura veidošanā piedalījās mākslinieks Modris Brasliņš, dzejniece Amanda Aizpuriete (1956-2023) kā literārā redaktore un arī komentāru autore, (1956-2023), 2010. gadā saņēma biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” konkursa “Zelta ābele” balvu nominācijā “Dokumentālie izdevumi”. Balvas “Zelta ābols” autors bija tēlnieks Ivars Miķelsons.
Eižens Valpēters bija aktīvs LMS rīkoto izstāžu dalībnieks. Piedalījies LMS ikgadējās izstādēs “Rudens”, t.sk. “Rudens 2007. Kas notiek Latvijas mākslā?” (2007, bij. Latvijas Pasta ēka, Rīga), “Rudens 080808, es esmu gruzīns!” (2008, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, LMS galerija), “Rudens 2016. Kas ir mākslinieks?” (2016, LMS galerija), “Rudens 2017. Mākslinieku nams” (2017, LMS galerija), “Rudens 100” (2018, LMS galerija), “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes” (2019, LMS galerija), “Rudens 2020. Esošais skats” (2020, LMS galerija), “Rudens 2022. Karš ilgst gadu” (2023, LMS galerija), “Māksla. Izklaide. Rudens 2023. Izolācija. Bailes. Novēršanās. Ideālu demontāža” (2023, LMS galerija) un LMS ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” – “Mākslas dienas 2009. Pašportrets” (2009, LMS galerija), “Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks” (2018, LMS galerija), “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (2020, LMS virtuālā izstāde), “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” (2024, LMS galerija) u.c.
LMS Balva par mūža ieguldījumu vizuālajā mākslā tika piešķirta māksliniekam Eiženam Valpēteram 2023.gada.
Eižens Valpēters bija LMS biedrs kopš 2009. gada un tika uzņemts ar gleznotāja, grafiķa Leonarda Laganovska, grafiķa Jura Putrāma, gleznotājas Dainas Dagnijas (1937–2019) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, interjera mākslinieka Mārtiņa Heimrāta parakstītu LMS valdes sēdēs lēmuma protokolu.
Eižena Valpētera darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā (ASV), kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Eižena Valpētera tuviniekiem un kolēģiem.
