Šodien no 1912. gada 14. aprīļa, dienas, kas iegājusi pasaules vēsturē aprit 104 gadi! Kas todien notika? Pasažieru kuģis Titāniks Atlantijas ziemeļdaļā sadūrās ar aisbergu un nākamās dienas rītā nogrima, līdzi dzelmē aizraujot 1500 cilvēku dzīvības…
KAS TU BIJI – TITĀNIKS?!
Titāniks bija otrais superlaineru trio, kas tika būvēts ar domu, lai tas dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Tas spēja uzņemt 3 547 pasažierus un apkalpi.
Pasažieru laineris piederēja White Star Line un tika būvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā Belfāstā, Īrijā un, izlaišanas laikā – bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē. Tā izgatavošanai tika izmantotas vismodernākās tā laika tehnoloģijas un šī iemesla dēļ tika uzskatīts, ka kuģis ir nenogremdējams.
Kuģa būvēšanu sponsorēja amerikāņu finansists Dž. P. Morgans.
Titāniks būvēšana sākās 1909. gada 31. martā. Tā korpuss tika pabeigts tieši pēc 3 gadiem.
Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats. Augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metru. Tas svēra 46 328 tonnas.
Kuģi tā liktenīgajā ceļojumā no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku vadīja kapteinis Edvards Smits.
Šķērsojis Lamanša šaurumu, Titāniks piestāja Francijā un vēlāk Kvīnstaunā Īrijā, kur uzņēma vēl pasažierus. Ceļā uz Ņujorku devās 2223 cilvēku.
Sarežģīta tvaika dzinēju un turbīnu iekārta, kas darbināja trīs dzenskrūves ļāva kuģim sasniegt 43 km/h (23 mezglu) lielu ātrumu.
Kuģa trīs no četriem 19 metrus augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais bija paredzēts ventilācijai un tam, lai Titāniks izskatītos iespaidīgāk.
Savā pirmajā un diemžēl arī vienīgajā braucienā kuģis devās 10. aprīlī.1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā – 23:40 pēc kuģa laika Titāniks saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc 2 stundām un 40 minūtēm, pirmdienas rītā, pulksten 02:20.
Bojā gāja 1500 cilvēku, padarot to par vienu no lielākajām miera laika jūras katastrofām, nenoliedzami arī – slavenākām.
Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Uz tā bija tam laikam nepārspēta greznība – peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, plaša bibliotēka un skvoša laukums. Greznas, dārgas mēbeles, elegantas dekorācijas un pat lifti pirmās un otrās klases pasažieru ērtībai.
11 fakti par TITĀNIKS, kurus tu, iespējams, nezināji
ATCELTA GLĀBŠANAS LAIVU LIETOŠANAS APMĀCĪBA
Sākotnēji glābšanas laivu apskate un lekcija par to lietošanu tika paredzēta uz kuģa 1912. gada 14. aprīlī, dienā, kad pasaulslavenais kuģis liktenīgi uztriecās aisbergam. Tomēr, nezināmu iemeslu dēļ, kapteinis Edvards Smits atcēla šo apmācību. Daudzi šīs jomas speciālisti uzskata, ka, ja tā tomēr būtu notikusi, tiktu glābtas daudz vairāk cilvēku dzīvības.
NELAIME VARĒJA NOTIKT JAU AGRĀK
Kad Titāniks pameta savu vietu, lai dotos ceļā no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku, propelleru radītā turbulence izraisīja to, ka laineris New York izkustējās no savas pietauvošanās vietas un bīstami tuvu pietuvojās Titānikam, tikai 1, 20 m attālumā no kuģa borta. Tādēļ kuģa atiešana aizkavējās par stundu!
KAPTEINIS NENOKĀRTO EKSĀMENU
Ir noskaidrots, ka britu jūras spēku virsnieks Edvards Smits, kurš vadīja pasažieru laineri savā pirmajā un vienīgajā ceļojumā, nav spējis ar pirmo mēģinājumu nokārtot kuģniecības navigācijas eksāmenu. Sekmīgai tā nolikšanai, viņam pietrūka nepieciešamo iemaņu.
TIKAI SEKUNDES…
No brīža, kad novērotāji ieslēdza trauksmes signālu, virsniekiem uz komandtiltiņa bija tikai 37 sekundes, lai noreaģēt pirms Titāniks sadūrās ar aisbergu. Šajā laikā pirmais virsnieks Mērdoks pavēlēja spēcīgi pagriezt stūri pa labi, kas pavirzītu to pa kreisi. Viņš arī pavēlēja mašīntelpā dzinējus iedarbināt atpakaļgaitā. Titāniks mainīja savu kursu kā viņš to vēlējās, bet ar to nepietika.
TITĀNIKS AVĪZE
Uz kuģa šķiet bija viss, ko varēja vēlēties, ieskaitot pašiem savu laikrakstu. Uz pasažieru lainera iespiestais Atlantic Daily Bulletin pasažieriem vēstīja par ziņām, reklāmām, izdevīgām pirkumu akcijām, zirgu sacīkšu rezultātiem, dienas ēdienkarti un pat sabiedrības tenkām!
GLĀBŠANAS LAIVAS NEBIJA PILNAS
Tika pierādīts, ka uz kuģa bija ne tikai nepietiekams glābšanas laivu skaits, lai izglābtu visus pasažierus, bet arī tas, ka lielākā daļa no tām, kas tika nolaistas ūdenī, netika pilnvērtīgi izmantotas – tajās bija mazāk cilvēku nekā varēja būt! Piemēram, pirmā laiva, kas tika nolaista ūdenī no labā borta – Nr.7., uzņēma 24 cilvēkus, lai gan tajā varēja kopumā izglābties 65! Turklāt divi cilvēki no šī glābšanas līdzekļa vēlāk vēl pārsēdās uz Nr.5. Absurdākais, ka glābšanas laivā Nr.1. bija visnelielākais cilvēku skaits 12 cilvēku – septiņi apkalpes locekļi un 5 pasažieri, neraugoties, ka kopumā tajā varēja izglābties 40!
IEROBEŽOTI VANNAS PRIEKI
Neraugoties uz greznību un izsmalcinātību, kas valdīja uz šī superlainera, lielākajai daļai pasažieru nācās dalīties ar vannas istabām. Privātas vannas istabas bija tikai divos pirmās klases apartamentos, savukārt, trešajā klasē – divas vannas uz vairāk nekā 700 pasažieru!
CITS KUĢIS BIJA TUVĀK, LAI PALĪDZĒTU
Titāniks sāka sūtīt avārijas signālu kuģim Californian, nevis Carpathia, kas bija tuvākais transporta līdzeklis! Californian neatbildēja uz sākotnējo palīgā saucienu, izdarot to vien tad, kad jau bija par vēlu. 1912. gada 15. aprīlī 00:45 Californian apkalpes locekļi ieraudzīja mistisku gaismu debesīs, izrādās – signāluguni no nelaimē nonākušā Titāniks. Viņi pamodināja savu kapteini, lai pastāstītu par to. Diemžēl viņš nedeva nekādus rīkojumus. Tā kā kuģa radiogrammas operators jau bija devies pie miera, Californian nesaņēma lūgumus pēc palīdzības, līdz brīdim, kad Carpathia jau bija uzņēmuši visus izdzīvojušos. Daudzi cilvēki uzskata, ja kuģis Californian būtu atsaucies savlaicīgi, izdotos glābt daudz vairāk cilvēku.
IZGLĀBĀS DIVI SUŅI
Daudziem šķiet absurds fakts, ka, zinot, ka uz klāja nebija pietiekami daudz glābšanas laivu, lai izglābtu visus pasažierus, ir pārsteidzoši, ka diviem suņiem atradās vietas starp šīm limitētajām vietām. No deviņiem uz Titānika klāja esošajiem cilvēku labākajiem draugiem, tika izglābti divi – špics un pekinietis.
KARALISKAIS PASTA KUĢIS
Vai zināji, ka Titāniks bija Karaliskā Pasta Kuģis, kas nozīmē, ka tas bija oficiāli atbildīgs par Lielbritānijas pasta sūtījumu piegādāšanu. Uz klāja bija Jūras pasta postenis ar pieciem kantora darbiniekiem – diviem britiem un trīs amerikāņiem. Šie cilvēki bija atbildīgi par 3423 pasta maisiem jeb 7 miljoniem individuālu sūtījumu uz slavenā Titāniks klāja, kas tā arī nesasniedza savus adresātus.
BOJĀ GĀJUŠO MEKLĒŠANA…
1912. gada 17. aprīlī, dienā pirms Titāniks katastrofā izdzīvojušie sasniedza Ņujorku, kuģis Mackay-Bennett tika izsūtīts no Helifeksas Jaunskotijā, lai meklētu bojā gājušo mirstīgās atliekas. Uz kuģa atradās balzamēšanas piederumi, 40 šīs jomas speciālisti, tonnām ledus un 100 zārki. Lai gan Mackay-Bennettatrada 306 ķermeņus, 116 no tiem bija tik nopietni bojāti, ka tika apsvērta domu atstāt tos jūrā. Mēģināja identificēt ikkatru atrasto personu. Tika izsūtīti papildspēki. Kopumā tika atrastas 328 cilvēku mirstīgās atliekas, taču 119 no tiem tomēr bija pārāk smagi cietušas, tāpēc viņus ar godu apbedīja jūrā.
Lai gan kopš šī notikuma pagājuši jau 103 gadi, pasaulē aizvien atceras šo pasažieru laineri, ap kuru apvīti dažādi mistiski un noslēpumaini stāsti…
