Ja vēlamies tikt pie jauna televizora, mašīnas vai mājokļa, bet savu līdzekļu nepietiek, parasti vēršamies pie aizdevēja. Pirms kredīta izsniegšanas kredītiestādes rūpīgi izvērtē potenciālo klientu, tajā skaitā noskaidro kredītreitingu jeb prognozi par personas spējām atmaksāt savas finanšu saistības. Kreditētājs ņem vērā arī personas ienākumus, izdevumus, mājsaimniecības lielumu, darba vietu un citus kritērijus. Lai gan augsts kredītreitings ir viens no būtiskiem faktoriem aizdevuma saņemšanai, ne visi zina, kā tas veidojas, saka “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda un kliedē sabiedrībā valdošos mītus. Vai augsti ienākumi garantē kredīta piešķiršanu? 5 izplatītākie mīti par personas kredītreitingu
Kas ir kredītreitings?
Lai gan izveidots jau agrāk, attīstoties dažādiem finansēšanas pakalpojumiem, pasaulē kredītreitingu plašāk sāka izmantot 20. gadsimtā. Šobrīd Latvijā kredītiestādēm klienta kredītspējas izvērtējums ir noteikts kā obligāta prasība pirms aizdevuma izsniegšanas. Dažādās valstīs kredītreitinga aprēķināšana var atšķirties, bet parasti tas ir skaitlis, kas norāda uz personas kredīta atmaksas spēju tuvāko 12 mēnešu laikā. Jo augstāks skaitlis, jo lielāka iespēja, ka perona spēs segt savas saistības, jo skaitlis ir zemāks, jo pastāv lielāks risks. To aprēķina, analizējot personas kredītvēsturē pieejamo informāciju par iepriekšējām vai joprojām aktīvām kredītsaistībām, kā arī regulāros un obligātos maksājumus (piemēram, komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.).
Latvijā informāciju no dažādiem tirgus spēlētājiem (bankām, nebanku aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c.) apkopo un kredītreitingu aprēķina “Kredītinformācijas Birojs” un “CREFO Birojs”. Arī kredītiestādes par saviem klientiem pēc savas metodoloģijas veic kredītreitinga aprēķinus un salīdzina informāciju ar citām datubāzēm, lai gūtu lielāku drošību par klienta spēju atmaksāt aizdevumu. Latvijā ar savu kredītvēsturi bez maksas var iepazīties vietnē manakreditvesture.lv, taču kredītreitinga aplūkošana ir maksas pakalpojums.
Saskaņā ar “Kredītinformācijas Biroja” apkopoto informāciju pusei no personām ar aktīvām kredītsaistībām kredītreitings ir ļoti augsts (25 %) vai augsts (25 %), 18 % – vidējs, 14 % – slikts un 17 % – ļoti slikts.
“Pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā iedzīvotāju finanšu pratība ir būtiski augusi. Aizņēmēji arvien labāk apzinās finanšu saistību nopietnību un pret tām izturas daudz atbildīgāk nekā agrāk. Tajā pašā laikā joprojām visiem zināšanas nav pietiekamas. Dati liecina, ka lielai daļai gados jaunu cilvēku no 18 līdz 25 gadiem maksājumu disciplīna ir slikta. Tas nozīmē, ka jaunieši, neapdomīgi aizņemoties, jau pašā sākumā negatīvi ietekmē savu spēju izdevīgi aizņemties nākotnē,” saka “Kredītinfomācijas Biroja” izpilddirektors Intars Miķelsons.
Mīti un patiesība par kredītreitingu
Kā norāda D. Skrinda, darbā ar klientiem uzņēmums ir sastapies ar vairākiem nekorektiem priekštatiem par to, kā veidojas kredītreitings un kas to ietekmē.
“Ik pa laikam kāds iedzīvotājs ir neizpratnē, kāpēc viņa lūgums pēc aizdevuma netiek apmierināts, lai gan pašai personai šķiet, ka ar kredītspēju viss ir kārtībā. Taču ir jāņem vērā, ka kredītiestādes, izvērtējot klienta kredītspēju, vadās pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajām vadlīnijām. Papildus katra kredītiestāde izstrādā un vadās arī pēc savas kredītpolitikas. Tas nodrošina gan paša klienta, gan aizdevēja aizsardzību,” skaidro “Inbank Latvia” vadītājs.
- Jo lielāki ienākumi, jo augstāks kredītreitings
Kā skaidro D. Skrinda, šis ir viens no izplatītākajiem mītiem, jo daudziem šķiet, ja ienākumi ir vidēji vai augsti, tad ar aizdevuma saņemšanu nebūs nekādu problēmu. Patiesībā, nosakot maksātspēju, ņem vērā ne tikai ieņēmumus, bet arī izdevumus un to savstarpējo attiecību. Tāpat ļoti būtiska ir maksājumu disciplīna, proti, arī turīgi cilvēki apzināti vai neapzināti kavē maksājumus par komunālajiem maksājumiem, kas var ietekmēt kredītreitingu.
“Piemēram, ja klienta mēneša ienākumi ir 2000 eiro uz rokas, bet jau šobrīd dažādos kredīta maksājumos katru mēnesi ir jāmaksā 700 eiro, tad visticamāk jauns aizņēmums netiks piešķirts, jo kopējais kredīta slogs nedrīkst pārsniegt 30 līdz 40 % no kopējiem ieņēmumiem. Turklāt jāņem vērā, ka maksātspējas izvērtēšanā tiks ņemti vērā tikai visi oficiālie ieņēmumi. Līdz ar to svarīgs ir ne tikai ienākumu lielums, bet jau esošo kredītsaistību apjoms un klienta personīgie finanšu paradumi. Mūsu dati liecina, ka aptuveni trešā daļa atteikumu ir saistīti tieši ar esošo maksājumu kavējumiem, ” saka D. Skrinda.
- Grūtību gadījumā labāk nevērsties pie aizdevēja
Ja personai ar jau piešķirtu aizdevumu rodas īslaicīgas maksāšanas problēmas, nereti cilvēki nevēršas pie aizdevēja un nereaģē uz kredītiestādes aicinājumiem sazināties, cerot, ka kaut kad situācija atrisināsies un maksājumu veiks vēlāk.
Tā ir ļoti būtiska kļūda, jo ilgstoša situācijas nerisināšana un maksājumu kavēšana var atstāt ļoti būtisku ietekmi uz kredītreitingu un nākotnes iespējām aizņemties. Savukārt, ja laikus sazinās ar aizdevēju un rod risinājumu kā aizdevumu segt, vai nu samazinot ikmēneša maksājumu vai pagarinot termiņu, iespējams, informācija par maksāšanas grūtībām nemaz nenonāks līdz kredītreģistram. Aizdevēji informāciju par kavējumu vienotajā datu bāzē neiekļauj uzreiz pēc pirmā kavējuma, sākumā mēģinot situāciju atrisināt ar klientu. Kā skaidro D. Skrinda, arī kredītiestādes ir ieinteresētas atrisināt situāciju abpusēji saudzīgi un laikus, tādēļ jau pie pirmajām grūtībām ir svarīgi vērsties pie kredītiestādes un meklēt risinājumus.
- Kredītreitingu nav iespējams uzlabot
Reizēm klienti domā, ja reiz kredītreitingu ir sabojājuši, tad nākotnē nekad vairs nevarēs aizņemties. Tā gluži nav! Ja personai ir stabili ienākumi, laika gaitā parādus atmaksā un maina savus finanšu paradumus, tad kredītreitingu var uzlabot, taču tas nebūs ātrs process. Ieraksti par personas segtajiem parādiem saglabājas līdz 5 gadiem. Savukārt, ja personai ir ierosināta maksātnespēja, tad kredītreitingu atjaunot būs ļoti grūti, jo šāda informācija reģistros saglabāsies vēl 10 gadus pēc maksātnespējas procesa beigām.
“Tomēr nekas nav neiespējams! Ja vien fakti liecinās, ka iedzīvotājs patiešām ir mainījis savus paradumus un ticis vaļā no dažādām parādsaistībām, pastāv liela iespēja, ka pēc noteikta laika aizņemšanās atkal būs iespējama. Viss ir atkarīgs no klienta paša gribas un disciplīnas,” skaidro finanšu eksperts.
- Lai saņemtu lielāku kredītu, vispirms jāņem mazāki aizdevumi
Reizēm iedzīvotājiem šķiet, lai pretendētu uz lielāku aizdevumu, piemēram, mājokļa vai automašīnas iegādei, sākumā ir jāņem mazāki aizdevumi un tie laikus jāatmaksā, lai izveidotos pozitīva kredītvēsture. D. Skrinda noliedz šādas rīcības nepieciešamību, atgādinot, ka aizdevumu ir jāņem tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.
“Cilvēkus, kuriem nav ierakstu kredītvēsturē, t.i. nav bijušu aktīvu kredītsaistību, ne arī līgumu ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, vērtējam pozitīvi un nav nepieciešams papildu veikt kādas darbības, lai savu kredītreitingu uzlabotu. Tas drīzāk nozīmē, ka cilvēks līdz šim ir spējis pārvaldīt savas finanses tā, ka aizdevums nav bijis nepieciešams. Arī datu bāzēs kredītreitings šādā situācijā visticamāk uzrādīsies kā labs, neskatoties uz to, ka kredītvēsturē ierakstu nav,” saka D. Skrinda.
- Piesakoties kredītam vairākās vietās, pasliktinās kredītreitings
Kredītreitinga veidošanas principi dažādās valstīs atšķiras un patiešām, piemēram, ASV kredītreitinga pieprasījumu skaits no dažādām iestādēm var pazemināt kredītreitingu, taču Latvijā tā nav. Ja vēlaties ņemt aizdevumu, piedāvājumu salīdzināšanu starp konkurentiem droši var veikt un tas pat ir ieteicams. Turklāt manakreditvesture.lv varat iepazīties, kādas iestādes par jums pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieprasījušas informāciju.
Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram, X , Threads
