Izsenis kafija tiek uzskatīta par baudvielu un tiek lēsts, ka to nedrīkst ikdienā patērēt lielos daudzumos – vēlams – ne vairāk kā trīs tases dienā. Bet nu zinātnieki nākuši klajā ar citu informāciju – kafija varot pat uzlabot veselību.
Dažādu pētījumu rezultātos pierādīts, ka kafija tieši tāpat kā vīns, šokolāde un popkorns ir tiesīga ierindoties starp tiem produktiem, kam tomēr ir pārsteidzoši labvēlīga iedarbība uz veselību. Zinātnieki izpētījuši, ka kafijas dzeršana – pat 4 un vairāk krūzes dienā – spēj sniegt labumu veselībai. Pēc 13 gadus ilgušiem pētījumiem Nacionālā vēža institūta zinātnieki Anglijā secinājuši, ka kafijas dzērājiem ir par 16% samazināts agrīnās nāves risks nekā tiem, kas to nelieto.
Lai gan pārmērīga kafijas lietošana var izraisīt trauksmi, stresu, vispārēju organisma diskomfortu un drebuļus, tomēr, ir desmit nianses tavā veselībā, ko kafija labvēlīgi ietekmē. Vienīgais nosacījums – ja to dzer bez cukura vai citiem saldinātājiem, kā arī bez piena vai krējuma.
Žultsakmeņi
Hārvardas universitātes pētnieki 2002. gadā atklāja, ka sievietēm, kuras dzērušas vismaz 4 kafijas tases dienā, bijis par 5% mazāks risks žultsakmeņu veidošanās iespējai. Līdzīgi rezultāti rasti arī vīriešu žultsakmeņu attīstības pētījumos.
Depresija
Saskaņā ar 2011. gada pētījumiem, sievietēm, kuras dienā izdzer 2 – 3 kafijas tases, risks saslimt ar depresiju samazinās par 15%, bet tām, kuras izdzer 4 tases – par 20%.
Atmiņa
Kafija var palīdzēt uzlabot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa atmiņu. Kā liecina 2005. gadā Ziemeļamerikas Radioloģijas biedrības veiktie pētījumi, patērējot divas kafijas tases dienā, uzlabojas īstermiņa atmiņa un reakcijas laiks. Savukārt, 2007. gada pētījumi atklāja, ka sievietēm vecumā no 65 gadiem, kuras izdzer dienā 3 un vairāk tases kafijas, atmiņa uzlabojas un darbojas labāk nekā tām, kuras izdzer tikai vienu tasi šī dzēriena dienā. Dienvidfloridas universitātes zinātnieki 2011. gada pētījumos pierādīja, ka 4 – 5 kafijas tašu ik dienas iztukšošanasamazina risku saslimt ar Alcheimera slimību.
Diabēts
Pētījumi liecina, ka kafijas lietotājiem ir mazāka iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Tiem, kuri lieto 4 vai vairāk tasītes kafijas ik dienu – šis risks samazinās par par 50%.
Ļaundabīgi audzēji
Kafijas patēriņš spējot samazināt arī risku saslimt ar krūts, prostatas un aknu vēzi, kā arī tos audzējus, kas rodas aptaukošanās, estrogēnu un insulīna dēļ. 2008. gadā Zviedrijā veiktie pētījumi liecina, ka vismaz 2 – 3 ikdienas kafijas tašu iztukšošana, samazina risku vai aizkavē krūts vēža rašanos. 2011. gada pētījums krūts vēža izpētes jomā pierādīja, ka 5 vai vairāk šī dzēriena tasīšu iztukšošana pat par 20% samazina saslimt ar kādu no šiem slimības paveidiem.
Vielmaiņa
Kafija var palīdzēt saglabāt vai pat zaudēt svaru. 1980. gadā veiktajos pētījumos konstatēja, ka kafijas sastāvā esošais kofeīns, stimulē vielmaiņu. Bet tas nepalīdz lielas aptaukošanās gadījumos. Kafija ir arī lielisks antioksidants, un tajā ir vairāk antioksidantu nekā lielākajā daļā dārzeņu un augļu.
Pārkinsona slimība
Amerikas mediķu asociācijas veiktie pētījumi liecina, ka kofeīns samazina risku saslimt ar Pārkinsona slimību. 2010. gadā veiktie pētījumi atklāj, ka ik dienas izdzerot 2 – 3 kafijas tases, šis risks samazinās līdz pat 25%.
Spēks un izturība
Tas gan laikam ir visbiežāk dzirdētais kafijas “labums” un nemaz neizbrīna. Kofeīns sniedz enerģiju, īpaši, ja tā ir nepieciešama īstermiņā.
Podagra
2007. gadā veiktie pētījumi atklāja, ka vīriešiem vecumā no 40 gadiem, kuri regulāri iepriekš dzēruši kafiju, ir krietni mazāks risks saslimt ar podagru – iekaisuma slimību, ko izraisa urīnskābju sāļu uzkrāšanās organismā. Regulāra kofeīna uzņemšana (aptuveni 6 tases dienā) devusi lielu ieguldījumu, jo par 60% samazinājusi risku saslimt ar šo slimību.
Izrādās, šis tumšais dzēriens tomēr nav tik kaitīgs – vai tiešām? Ticēt tam vai neticēt, laikam gan jāsaka, paliek katra paša ziņā. BrīvBrīdis.lv vien atgādina – kafija nav brīnumlīdzeklis pret visām kaitēm!
