Vai esi kādreiz sevi pieķēris, pēkšņi un nepārvarami kārojot šokolādi vai ko neierastāku, piemēram, skābētus gurķus? Reizi pa reizei kāri pēc noteikta ēdiena jeb „food cravings” ir pieredzējis teju ikviens, taču, vai tādējādi organisms patiešām signalizē par trūkstošām uzturvielām, vai arī to izraisa emocijas, ieradumi un apkārtējā vide? Vai kāre pēc konkrēta ēdiena liecina par uzturvielu trūkumu? Mīti un patiesība
Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, kas izraisa vēlmi pēc konkrētiem produktiem un ko darīt, ja šīs vēlmes sāk traucēt ikdienai.
„Vēlme pēc kā salda, sāļa vai trekna vēl nebūt nenozīmē, ka organismam trūkst enerģijas, nātrija, Omega-3 taukskābju vai citu uzturvielu. Tieksme pēc konkrēta produkta var rasties dažādu iemeslu dēļ – tā var signalizēt ne tikai par konkrētu uzturvielu trūkumu, bet arī par hormonālām svārstībām vai stresu, turklāt to ietekmē arī dažādi ikdienas ieradumi. Tas, ka kārojas noteiktus produktus, vēl nenozīmē, ka organismam tie patiešām ir nepieciešami, jo tieksmi pēc ēdiena var ietekmēt arī emocionālais stāvoklis un sociālā vide. Tāpēc ir svarīgi ne tikai ieklausīties savā ķermenī, bet arī kritiski izvērtēt uztura paradumus un dzīvesveidu. Ja ēdiena kāres kļūst pastāvīgas vai traucē ikdienas labsajūtai, ieteicams pievērst uzmanību uztura kvalitātei un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar speciālistu,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Tomēr ir gadījumi, kad kāre pēc konkrētiem ēdieniem var liecināt par uzturvielu trūkumu – īpaši, ja vēlme ir pēkšņa un neierasta. Ja organismam kādas no nepieciešamajām uzturvielām trūkst, tas cenšas deficītu kompensēt, signalizējot ar vēlmi pēc noteikta produkta, kas ir bagāts ar konkrēto vitamīnu vai minerālvielu.
C vitamīns
- Vēlme pēc citrusaugļiem, piemēram, apelsīniem vai greipfrūtiem, ogām, kivi, cidonijām, paprikas vai citiem svaigiem augļiem un dārzeņiem.
- C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas stiprina imunitāti, palīdz kolagēna veidošanā un uzlabo dzelzs uzsūkšanos. Tā trūkums var izraisīt samazinātu imūnsistēmas darbību, ādas problēmas un nogurumu.
B grupas vitamīni
- Vēlme pēc pilngraudu produktiem, riekstiem, sēklām, pākšaugiem, olām, gaļas (īpaši aknām), piena produktiem un rauga produktiem.
- B grupas vitamīni (B1, B2, B3, B5, B6, B7, B9, B12) ir būtiski enerģijas ražošanai, nervu sistēmas darbībai un asinsradei. To trūkums var izraisīt nogurumu, aizkaitināmību, koncentrēšanās grūtības, muskuļu vājumu, anēmiju un ādas problēmas.
D vitamīns
- Vēlme pēc treknām zivīm (laša, makreles), olu dzeltenumiem un bagātinātiem piena produktiem.
- D vitamīns ir svarīgs kaulu veselībai, imūnsistēmai un vispārējai labsajūtai. Tā deficīts bieži novērojams cilvēkiem, kas dzīvo reģionos, kur ir mazāk saules gaismas, vai tiem, kas mazāk uzturas ārā. Par D vitamīna trūkumu var liecināt kaulu vājums vai sāpes, bieža slimošana, nomākts garastāvoklis un muskuļu vājums.
Omega-3 taukskābes
- Vēlme pēc treknām zivīm (laša, siļķes, makreles), linsēklām, valriekstiem un čia sēklām.
- Omega-3 taukskābes ir būtiskas smadzeņu darbībai, sirds un redzes veselībai, kā arī iekaisumu mazināšanai. To trūkums var izraisīt depresiju un nogurumu, pasliktināt atmiņu, iespējama sausa āda un sirds ritma traucējumi.
Jods
- Vēlme pēc jūras veltēm (zivīm, garnelēm, jūraszālēm, tostarp nori lapām), sāls, kas satur jodu, piena produktiem un olām.
- Jods ir būtisks vairogdziedzera darbībai, vielmaiņai un hormonu ražošanai. Joda trūkums var izraisīt vairogdziedzera problēmas, nogurumu, svara pieaugumu un matu izkrišanu.
Kalcijs
- Vēlme pēc piena produktiem (siera, jogurta, piena), zaļajiem lapu dārzeņiem (kale, brokoļiem), tofu, riekstiem un sēklām.
- Kalcijs veido un stiprina kaulus un zobus, regulē muskuļu kontrakcijas un nervu signālus. Tā trūkums var izraisīt kaulu trauslumu, muskuļu krampjus un pat traucēt nervu sistēmas darbību un sirdsdarbību.
Magnijs
- Vēlme pēc riekstiem (īpaši mandelēm un valriekstiem), sēklām (ķirbju, saulespuķu), melnās šokolādes, zaļajiem lapu dārzeņiem (piemēram, spinātiem) un pilngraudu produktiem.
- Magnijs organismā piedalās vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās, tostarp muskuļu un nervu darbībā, enerģijas ražošanā un miega regulēšanā. Tā trūkums var izraisīt muskuļu krampjus, bezmiegu, nervozitāti un nogurumu.
Dzelzs
- Vēlme pēc gaļas (īpaši sarkanās, piemēram, liellopa, gaļas), ķirbju sēklām, sojas pupiņām.
- Dzelzs nepieciešams hemoglobīna veidošanai, tas nodrošina skābekļa transportu asinīs un atbalsta imunitāti. Dzelzs trūkums var izraisīt anēmiju, nogurumu, vājumu un bālu ādu. Ķermenis var kārot dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ir bagāti ar viegli absorbējamu dzelzi (hemoglobīna formu).
Cinks
- Vēlme pēc jūras veltēm, gaļas (īpaši liellopa), pākšaugiem, riekstiem, sēklām un pilngraudu produktiem.
- Cinks atbalsta imūnsistēmu, veicina brūču dzīšanu un šūnu reģenerāciju. Tā trūkums var ietekmēt imūnsistēmu, ādas veselību un garastāvokli.
„Vēlreiz jāuzsver, ka ne vienmēr tieksme pēc konkrēta ēdiena nozīmē uzturvielu deficītu. To var izraisīt emocionāli faktori vai ieradumi. Piemēram, vēlme pēc saldumiem vai komforta ēdiena var parādīties skumju vai stresa brīžos. Tāpat ēdienkartes izvēli var ietekmēt arī hormonālas izmaiņas un citi faktori. Izteikta vēlme pēc noteikta produkta var kalpot kā signāls uzmanības pievēršanai, tomēr tā ir jāizvērtē kritiski. Lai pārliecinātos par veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā novērstu uzturvielu deficītu, nepieciešams konsultēties ar uztura speciālistu vai ārstu,” noslēgumā piebilst Apotheka farmaceite.
Vai kāre pēc konkrēta ēdiena liecina par uzturvielu trūkumu? Mīti un patiesība
