Kamēr šajā sezonā sniega Latvijā tikpat kā nav bijis un pašmāju slēpošanas kalni atrodas piespiedu dīkstāvē, aktīvās ziemas atpūtas baudītāji kā katru gadu pošas uz kalnu kūrortiem ārvalstīs, kur sezona ilgst līdz pat aprīļa vidum. Neatkarīgi no izvēlētās trases un nobrauciena augstuma bīstamus kritienus piedzīvo pat pieredzējuši slēpotāji, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze. Slēpošanas trasēs gūtās traumas nereti ir tik smagas, ka cilvēks paša spēkiem kalnu nespēj pamest, bet līdz ar medicīniskā helikoptera izsaukumu evakuācijai kopējās izmaksas par traumu kādam slēpotājam pērn sasniegušas pat 18 000 eiro.
Summas, ar kurām pirms ceļojuma nerēķinās
Slēpojot visbiežāk tiek gūtas roku, galvas un kāju traumas, un vidējās izmaksas par šādu traumu ārstēšanu svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro – tas atkarīgs no traumas smaguma un medicīnas pakalpojumu cenām konkrētajā valstī. Visdārgāk izmaksā kritieni slēpošanas trasēs kalnos lielā augstumā, kur vienīgā iespēja nogādāt cietušo slimnīcā ir mediķu helikopters – tas nozīmē papildu izmaksas par medicīnisko evakuāciju, kas jāsedz pašam cietušajam vai apdrošinātājam.
“Ja nepieciešama cietušā evakuācija no kalna, helikoptera izsaukums vien izmaksā ap 5000 eiro. Tam jāpieskaita izmeklējumi, medicīniskās manipulācijas un steidzamos gadījumos arī operācijas, turklāt pēc tam cilvēkam vēl jāatgriežas mājās – vidēji kopējās izmaksas svārstās ap 10 000 eiro. Šādi negadījumi cietušajiem mēdz būt ļoti smagi ne tikai morāli un fiziski, bet arī finansiāli, kas nozīmē, ka doties uz slēpošanas kūrortu bez ceļojuma apdrošināšanas polises, kas sedz ne tikai ārstēšanas izdevumus, bet arī izmaksas par klienta atgriešanos mājās, ir labākajā gadījumā vieglprātīga rīcība,” skaidro BALTA Personu apdrošināšanas produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva.
L. Ščegoļeva stāsta – lai atgrieztos Latvijā, traumētajam ziemas sporta cienītājam visbiežāk nākas mainīt lidojuma laiku, turklāt papildu izmaksas rada pasažieru lidmašīnas pielāgošana cietušā vajadzībām, piemēram, pusguļus vai guļus stāvoklim. Praksē ir gadījumi, kad apdrošinātājs cietušā nogādāšanai mājās organizē specializētu transportu mediķu pavadībā. Protams, cilvēki ar tik lielām summām pirms ceļojuma nerēķinās, turklāt tikai retais var atļauties tādas ceļojuma papildu izmaksas. Tāpēc, dodoties uz kalniem, ir sevišķi svarīgi parūpēties par apdrošināšanu, kas ļauj izvairīties no neparedzētiem tēriņiem vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Kalnu trasēs gūtās traumas – automašīnas cenā
Vidēji katra ziemas sporta aktivitātēs gūtā trauma klientam izmaksā ap 700–750 eiro. Taču neveiksmīgi kritieni sarežģītās slēpošanas trasēs augstu kalnos var beigties ar patiesi iespaidīgām summām. BALTA eksperte min vairākus piemērus, kad kalnu trasēs gūto traumu izmaksas sasniegušas pat jauna automobiļa izmaksas.
“Kāda kliente Austrijā smagi traumēja celi un tika transportēta no kalna ar glābšanas dienestu uz slimnīcu, kur kopējās izmaksas pēc operācijas sasniedza teju 10 000 eiro. Kāds bērns Austrijā salauza kāju, tika evakuēts ar helikopteru un pavadīja divas dienas slimnīcā, kas mazā slēpotāja vecākiem bez ceļojumu apdrošināšanas izmaksātu ap 9000 eiro,” atzīst L. Ščegoļeva, piebilstot – šīs tomēr nav vislielākās atlīdzības, ko apdrošinātājs izmaksājis. Par neaizmirstamu notikumu slēpošanas ceļojums izvērties kādam vīrietim Šveicē: slēpojot sadragātā ceļa operācija kopā ar uzturēšanās un transporta izmaksām sasniedza pat 18 000 eiro.
Turklāt nereti atlīdzības apdrošinātājam tiek pieteiktas ne tikai par traumām, kas gūtas uz kalna. Pagājušajā sezonā BALTA saņēma atlīdzības pieteikumu no Gruzijas, kur vienlaikus trīs cilvēki cieta taksometra izraisītā ceļu satiksmes negadījumā. Ceļotājiem apdrošinātājs sedza gan ārstēšanās izdevumus privātā klīnikā, gan repatriācijas izdevumus, lai cietušie varētu atgriezties mājās.
Lai gan sezona tik tikko “ieskrienas”, arī šogad jau fiksēti pirmie negadījumi, kuru atlīdzībām rezervēti vairāki tūkstoši eiro. Lai no šādiem negadījumiem izvairītos, BALTA eksperte aicina parūpēties par elementāriem drošības pasākumiem: lietot atbilstošu ekipējumu, nebūt pārgalvīgiem un nepārvērtēt savas prasmes, sekot līdzi laika prognozēm un brīdinājumiem trasēs. Tas, protams, nepasargās simtprocentīgi, tomēr būtiski samazinās risku sarežģītās trasēs. Turklāt jāatceras, ka traumas var piemeklēt ikvienu neatkarīgi no kalna izvēles un tā, cik pieredzējis ir slēpotājs vai snovotājs, tāpēc, pirms sākt sportot, ir jāiegādājas piemērota apdrošināšanas polise.