Valsts prezidenta Egila Levita runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī
Mīļie latvieši!
Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
I
Mēs visi kopā esam sākuši gaitu mūsu Latvijas valsts otrajā simtgadē. Ikkatras mūsu ģimenes, mūsu dzimtas paaudžu stāsts sakņojas aizgājušajā simtgadē, un tas turpināsies nākamajā.
Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopējai pagātnei, tagadnei un nākotnei.
Mūsu valsts otrajā simtgadē mēs dzīvosim pasaulē, ko sākam radīt jau šodien, šajā mirklī. Kāda tā būs?
To nosaka, cik drosmīgi ir mūsu sapņi un cik apņēmīgi ir mūsu darbi. Cik vērīgi mēs esam, saklausot nākotni un neiztērējoties sīkumos.
Cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam un tātad – katra atsevišķa cilvēka jēdzīgai dzīvei.
II
Mani mīļie Latvijas cilvēki!
Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta. Demokrātiskā iekārtā mēs katrs nesam savu daļu atbildības par Latvijas valsti. Ikviens no mums var un ir aicināts Latvijas valsti uzlabot un pilnveidot.
Kopējo labumu, solidaritāti un taisnīgumu izvirzot par galveno atskaites punktu savai darbībai, mēs varam ātri vienoties par kopīgu Latvijas nākotnes redzējumu.
Mēs esam teikuši, ka vēlamies Latviju veidot kā labklājīgu un drošu ziemeļvalsti. Ziemeļvalsts raksturlielums ir solidaritāte.
Solidaritātei ir liels spēks, tā rada labvēlīgu vidi ikkatra cilvēka dzīves mērķu piepildījumam.
Nepārprotami valstij ir pienākums veidot solidāras sabiedrības spēles noteikumus. Tomēr mūsu sekmju pamatā ir ne vien kopīgais labums, bet arī katra atsevišķā sabiedrības locekļa vērtības tādas kā godīgums, iecietība, savstarpēja cieņa un spēja sastrādāties citam ar citu.
Mēs ikkatrs varam apņemties tās iedibināt savā vidē un savā ikdienā. Un, ticiet man, mūsu kopīgais labums vairosies, un mūsu valsts nākotne būs droša.
Latvijas otrajā gadu simtenī mums jākļūst par sabiedrību, kurā valda savstarpēja cieņa un uzticība, kurā cilvēki cits citu uzskata par līdzvērtīgu.
Draugi!
Mūsu ceļam Latvijas valsts otrajā simtgadē ir stipri pamati. 20. gadsimtā mēs divas reizes izcīnījām tiesības dzīvot brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas valstī.
Latvija ir nodibināta, un tās neatkarība atjaunota, pateicoties mūsu cilvēku varonībai. Latvija balstās cilvēku uzņēmībā, godaprātā un darbīgumā.
III
Šodien mēs godinām un nākotnē smelsimies spēkus no tiem, kuri Neatkarības karā izcīnīja un nosargāja jaundibināto 18. novembra Latviju.
Mēs godināsim nacionālās pretestības kustības varoņus, kuri nostājās pret totalitārās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijām un cīnījās par neatkarīgu, demokrātisku, savu Latvijas valsti.
Mēs godinām tos cilvēkus visā Latvijā, kuri pirms 30 gadiem sadevās rokās Baltijas ceļā un izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Bez varonības Latvijas valsts ideja un latviešu valstsgriba nepastāvētu nedz valsts sākotnē, nedz okupācijas laikā, nedz tagad – atjaunotnē. Bez varonības nebūtu Latvijas.
IV
Latvijas tauta!
Pie izgaismotā Brīvības pieminekļa, kas simbolizē mums tik svarīgo Latvijas valstiskumu, neatkarību, demokrātiju, brīvību, mūsu latviešu valodu un kultūru nacionālas valsts ietvarā, mēs ar pārliecību varam teikt – Latvijas valsts ceļš droši ietiecas nākamajos gadu simteņos!
Mēs savu valsti pilnveidojam, mēs rūpējamies par to. Mēs to aizsargājam. Mēs par to stāvam. Mēs izjūtam likteņkopību ar Latviju, gan esot savā zemē, gan piederot tai, atrodoties tālumā.
V
Dārgie tautieši!
Vienvērtīgs ir katrs cilvēks. Vienvērtīga ir katra vieta Latvijā. Būsim kopā! Katrs kā personība un visi kopā kā nācija.
Sveicu jūs Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā! Saules mūžu Latvijai!
