Strīda karstumā cilvēki mēdz pateikt vārdus, kurus mierīgā situācijā, iespējams, izvēlētos citādi. Taču psihologi norāda, ka īpaši zīmīga var būt viena frāze – tā var atklāt ne tikai cilvēka emocijas konkrētajā brīdī, bet arī to, kā viņš patiesībā raugās uz jums un jūsu attiecībām. Viena frāze, ko cilvēks pasaka strīda laikā, var daudz ko atklāt par viņa attieksmi
Strīdi ir neizbēgama attiecību sastāvdaļa. Pat tuvākie cilvēki mēdz nonākt situācijās, kur atšķiras viedokļi, uzkrājas aizvainojums vai kāds jūtas nesaprasts. Taču ne vienmēr pats konflikts ir lielākā problēma. Daudz vairāk par attiecību kvalitāti var pastāstīt tas, kā cilvēks strīda laikā izturas pret otru.
Viena no frāzēm, kurai vērts pievērst uzmanību, ir:
“Tu vienmēr visu pārspīlē.”
No pirmā acu uzmetiena tas var šķist vienkārši emocionāls izteikums strīda laikā. Tomēr šādi vārdi nereti nevis palīdz atrisināt konkrēto problēmu, bet gan novirza uzmanību no otra cilvēka sajūtām.
Kāpēc šī frāze ir nozīmīga?
Kad cilvēks saka, ka otrs “visu pārspīlē”, viņš būtībā apšauba otra cilvēka reakcijas pamatotību. Tā vietā, lai mēģinātu saprast, kāpēc partneris jūtas sāpināts, dusmīgs vai vīlies, saruna tiek pārvērsta par jautājumu par to, vai šīs emocijas vispār ir pamatotas.
Tas automātiski nenozīmē, ka cilvēks apzināti vēlas otru aizvainot vai manipulēt ar viņu. Strīda laikā emocijas var būt ļoti spēcīgas, un cilvēki mēdz aizstāvēties arī ar vārdiem, kurus vēlāk nožēlo.
Tomēr, ja šāda frāze atkārtojas regulāri, tā var liecināt par kādu būtisku komunikācijas problēmu.
Vienreiz pateikts vārds vēl nav spriedums
Svarīgi ir skatīties uz kopējo uzvedības modeli, nevis vienu teikumu izraut no konteksta.
Ja cilvēks pēc strīda spēj atgriezties pie sarunas, atvainoties, paskaidrot savu reakciju un patiešām ieklausīties otrā, konflikts var kļūt par iespēju attiecības padarīt stiprākas.
Taču pavisam cita situācija ir tad, ja cilvēks sistemātiski noniecina otra jūtas, atsakās uzklausīt viņa argumentus un ikvienā konfliktā pasniedz otru kā “pārāk emocionālu”, “pārspīlējošu” vai “problemātisku”.
Šādā gadījumā problēma vairs nav tikai konkrētais strīds.
Vēl viena frāze, kurai pievērst uzmanību
Līdzīgu nozīmi var iegūt arī teikums:
“Ar tevi nav iespējams normāli runāt.”
Arī šeit viss atkarīgs no konteksta. Dažreiz cilvēks to pasaka tāpēc, ka saruna patiešām ir kļuvusi pārāk emocionāla un viņam nepieciešama pauze.
Veselīgā komunikācijā šādai frāzei var sekot: “Es šobrīd esmu pārāk dusmīgs, lai turpinātu. Parunāsim pēc stundas.”
Taču, ja tā tiek izmantota, lai pilnībā pārtrauktu sarunu un izvairītos no jebkādas atbildības, tā var kļūt par veidu, kā problēma tiek atstāta neatrisināta.
Svarīgākais ir nevis vārds, bet atkārtojošais modelis
Viens neveikls teikums strīda laikā vēl nepasaka visu par cilvēku. Daudz vairāk atklāj tas, kas notiek pēc tam.
Vai cilvēks cenšas saprast, kā jutās otrs? Vai viņš spēj atzīt savu kļūdu? Vai abi var izrunāt notikušo bez savstarpējas pazemošanas? Vai pēc konflikta rodas sajūta, ka problēma ir kaut nedaudz atrisināta?
Attiecībās neviens nav perfekts, un arī vismierīgākie cilvēki reizēm pasaka ko pārāk skarbu. Taču cieņpilna komunikācija parasti kļūst redzama tieši brīžos, kad abi ir dusmīgi.
Tāpēc nākamreiz, kad strīds kļūst emocionāls, pievērs uzmanību ne tikai tam, par ko jūs strīdaties, bet arī tam, kā jūs viens pret otru runājat. Dažreiz tieši viens teikums pasaka daudz vairāk nekā viss pārējais konflikts.
Viena frāze, ko cilvēks pasaka strīda laikā, var daudz ko atklāt par viņa attieksmi
Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram, X , Threads
