Bēdīgi slavenais norovīruss ir vīrusu gastroenterīta cēlonis, ko dažreiz dēvē par kuņģa vai vēdergripu. Tomēr norovīrusam nav bioloģiskas saistības ar gripu vai gripas vīrusiem. Pasaulē to mēdz dēvēt par “ziemas vemšanas slimību”, jo zemā temperatūrā tā ir biežāk sastopama, un viens no tās galvenajiem simptomiem ir tieši vemšana. Vīruss, kas liek kuņģim un vēderam streikot
Norovīruss ir visur esošs patogēns un pat neliela saskare ar to ir pietiekama, lai izraisītu mokošu saslimšanu. Tā kā tas ir ļoti lipīgs jeb transmisīvs, tad vērtējams kā ievērojams slogs sabiedrības veselībai. Vīrusam ir zema infekcijas deva, tas ilgstoši izdalās fekālijās un spēj saglabāties vidē – šie faktori veicina vīrusa pārnešanu visdažādākajos līmeņos un apstākļos, īpaši skarot mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un tos, kuriem ir pazemināta imunitāte.
Norovīruss datos un skaitļos
- Globālā mērogā norovīruss izraisa aptuveni 18% akūtu gastroenterīta gadījumu un katru gadu varētu būt atbildīgs par aptuveni 200 000 nāves gadījumu.
- Lielākajai daļai bērnu līdz piecu gadu vecumam būs bijusi šī infekcija vienu vairākas reizes.
- Norovīrusa infekcijas uzliesmojumi var notikt visu gadu, taču mērenā klimatā aktivitātes maksimums ir ziemā.
- Norovīruss izraisa aptuveni 19–21 miljonu slimību gadā un ≈50% no visiem uzliesmojumiem, kas saistīti ar pārtikas piesārņojumu.
Lipīgs? Ļoti!
“Lai arī norovīrusa pārnese var notikt ar pārtiku, ūdeni vai piesārņotām virsmām sākot no virtuves piederumiem un beidzot ar gultas veļu vai jebkuru inventāru, visizplatītākais pārneses veids ir no personas personai jeb tiešā kontaktā,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, apliecinot, ka tad, ja ar aizdomām par norovīrusu pēc palīdzības vēršas viens ģimenes loceklis, ir gandrīz droši, ka inficēsies arī visi pārējie mājsaimniecībā dzīvojošie.
Vīrusa pārnese galvenokārt notiek fekāli-orālā ceļā. Ko tas nozīmē? Farmaceite skaidro: “Tas nozīmē, ka ir bijusi saskarsme, būtībā “apēdot” mikrodaļiņu inficēta cilvēka izdalījumu, piemēram, no siekalām, vēmekļiem, turklāt norovīrusu pārnese notiek arī ar aerosola jeb pilienu ceļā, padarot tos par patiešām lipīgu kaiti.”
Kur norovīrusam patīk mājot?
Šis vīruss ir bēdīgi slavens ar to, ka ātri izplatās slēgtās vidēs, piemēram, veselības aprūpes iestādēs, skolās un bērnudārzos, armijas kazarmās, kā liecina pieredze, vīruss labprāt “dodas ceļojumos” ar kruīza kuģiem. Ir konstatēti atkārtoti un vairākkārtīgi norovīrusa uzliesmojumi garākos kruīzos, kur katru jaunu vilni rada nesen iekāpušie pasažieri. Zināmi arī norovīrusa izplatīšanās gadījumi lidojumos, kas, visticamāk saistīti ar kopīgas tualetes lietošanu un vīrusa piesārņojumu tajā, vai arī pie vainas ir simptomātisks pasažieris salonā, kur aerosolu pārnese mazā, cilvēku pieblīvētā telpā ir priekšnosacījums saslimšanai. Tāpat infekcijas risks pastāv, ja pārtikas sagatavošana notiek antisanitāros apstākļos vai arī uzturā tiek lietoti aukstie ēdieni, piemēram, salāti vai sviestmaizes. Neapstrādātas gliemenes, īpaši austeres, ir biežs infekcijas avots. Ir fiksēti gadījumi, kad uzliesmojuma iemesls ir uztura lietots ar vīrusu piesārņots ledus.
Kā izskatās norovīrusa izraisīta saslimšana?
Inficētie cilvēki parasti piedzīvo akūtu vemšanu un caureju. Svarīgi piezīmēt, ka pēdējā noris bez asiņu piejaukuma – ja tās parādās, noteikti jāvēršas pie ārsta. Citi simptomi ir vēdera spazmas, nelabums, dažiem – arī neliels drudzis.
Vīrusa inkubācijas periods ir 12–48 stundas.
Slimība parasti pāriet pati no sevis un vairums pacientu pilnībā atgūstas vienas, triju dienu laikā. Tomēr dažos gadījumos, it īpaši zīdaiņiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, var rasties dehidratācija un tad gan ir nepieciešama medicīniska palīdzība.
Diagnozes noteikšana
“Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte stāsta, ka norovīrusa izraisīta infekcija parasti tiek diagnosticēta, pamatojoties uz simptomiem: “Lai vadītu atsevišķu pacientu ārstēšanu, laboratorisko izmeklējumus parasti neveic, taču laboratorisko testēšanu izmanto uzliesmojuma izmeklēšanas laikā, lai identificētu slimību kopas. Tādos gadījumos, un arī pētniecībā pielieto multiatogēna diagnostikas paneļus. Tiem ir laba jutība un specifiskums, lai nekļūdīgi noteiktu norovīrusu.” Ārste uzsver, ka tad, ja uzliesmojums iet plašumā, piemēram, izplatās armijas daļā, bez laboratorijas palīdzības tā ierobežošanā neiztikt. Ne velti pēdējos gados tāda veida uzliesmojumi patiešām ir retums – veselības aprūpes speciālisti spēj ātri un profesionāli reaģēt.
Norovīrusa pārnešanas pētījums pirmsskolas vidē skaidri parāda, ka saslimušā ātra izolēšana vienas stundas laikā ir visefektīvākā no pārbaudītajām metodēm šī vīrusa pārnešanas samazināšanai. Izrādās, ka izolācija ir pat efektīvāka par biežu roku mazgāšanu un virsmu dezinficēšanu.
Ārste atzīmē vēl kādu “stratēģiju”, ko pamanījies izstrādāt viltīgais norovīruss – saslimušajiem vīrusa daļiņu izdalīšanās fekālijās ilgst līdz pat četrām nedēļām pēc caurejas sākuma. “Norovīrusa infekcijas simptomi parasti ir tikai dažas dienas un tas rada viltus drošības izjūtu, ka slimība izslimota, taču vēl tad, kad pacients jūtas pavisam vesels, viņš joprojām dāsni dalās ar slimību. Turklāt vīrusa daļiņas inficētu indivīdu izkārnījumos ir ļoti koncentrētas.”
Kā ārstēties?
“Tā kā lielākoties norovīrusa izraisīta infekcija pāriet dažu dienu laikā, ārsts pat dažkārt nepagūst iesaistīties un pirmā palīdzība tiek gūta aptiekā,” stāsta farmaceite Ērika Pētersone, tiesa piebilstot, ka, lai arī akūtais stāvoklis ir īslaicīgs, tas ir gana mokošs un smags – vairāku dienu diareja, ko pavada vemšana, nav nekāds joks. Tādēļ pamatots ir jautājums – kā ārstēties?
“Tā kā slimību izraisa nevis baktērija, bet vīruss, antibiotikas, kas ir recepšu zāles, nav nepieciešamas. Vīrusu gadījumos parasti sagaidām, ka mediķi ieteiks simptomātisku ārstēšanu, proti, ko tādu, kas palīdzēs atvieglot simptomus, kā, piemēram, tad, ja esam saaukstējušies. Taču ar norovīrusu ir citādi. Vemšanu un caureju nomācoši līdzekļi nav iesakāmi. Jo sevišķi bērniem norovīrusa izraisītas infekcijas ārstēšana parasti ir atbalstoša – galvenokārt orāla un/vai intravenoza rehidratācija. Ar papildus šķidruma – tējas vai ūdens – uzņemšanu vien nepietiks. Kā pirmās izvēles līdzekļi caurejas un vemšanas gadījumā talkā jāņem speciāli perorālie rehidratācijas (nātrija, kālija un glikozes) šķīdumi – tie palielina šķidruma uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā. Rehidratācija šķīdumi ir atļauti lietošanai arī bērniem (tai skaitā – zīdaiņiem).”
Lietošanas daudzums ir atkarīgs no ķermeņa svara (vidēji – 50-100 ml uz svara kilogramu ik pa četrām stundām. “Šāda atbalsta aprūpe ir norovīrusa ārstēšanas galvenais elements. Tomēr, ja pieaugušajiem vai vecāka gadagājuma pacientam stāvoklis ieilgst, dažkārt vemšanu un diareju mazinoši līdzekļi var būt noderīgs papildinājums rehidratācijai. Tādos gadījumos iesakām pretcaurejas līdzekli, kas samazina ūdens un elektrolītu izdalīšanos zarnu lūmenā. Uzlabot veselības stāvokli caurejas un vemšanas gadījumā var arī adsorbenti – līdzekļi, kas, pateicoties apjomam un porainai struktūrai spēj uzsūkt uz savas virsmas dažāda izmēra, formas un molekulmasas molekulas (tai skaitā – enterotoksīnus). Adsorbenti pārvietojoties pa gremošanas traktu netiek absorbēti un metabolizēti, tie izdalās ar izkārnījumiem.
Daži probiotisko baktēriju celmi arī ir efektīvs palīglīdzeklis akūtas, īpaši, vīrusu izraisītas caurejas ārstēšanā.
“Ir pierādīts, ka cinka papildus lietošana caurejas gadījumā samazina slimības ilgumu un smagumu, kā arī novērš turpmākās epizodes, jo cinks spēj uzlabot elektrolītu un ūdens uzsūkšanos, uzlabot zarnu šūnu epitēlija atjaunošanos, palielināt enzīmu līmeni un uzlabot imūnsistēmas atbildes reakciju,” teic farmaceite un rosina visu, sākot no rehidratācijas preparētiem un beidzot ar pret vemšanas un pretdiarejas līdzekļiem, turēt mājas aptieciņā, jo norovīrusa infekcija nav stāvoklis, ko piedzīvojot, iespējams aizdoties uz aptieku.
Vislabāk – nesaslimt!
Svarīgi ir rūpīgi mazgāt rokas. Ziepes un ūdens ir efektīvāki nekā roku dezinfekcijas līdzekļi un želejas, taču arī tie nav zemē metami. Šai alternatīvai – dezinfekcijas līdzeklim vai mitrajām salvetēm vienmēr vajadzētu būtu līdzi somā.
“Roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes tiek uzskatīta par efektīvāko veidu, kā samazināt norovīrusa piesārņojumu. Roku dezinfekcijas līdzekļi uz alkohola bāzes varētu būt noderīgi starp roku mazgāšanas reizēm, taču tos nevajadzētu uzskatīt par ziepju un ūdens aizstājēju. Rokas jāmazgā visiem, jo sevišķi saslimušajam, lai maksimāli ierobežotu vides piesārņošanu, kas varētu radīt risku inficēties tuviniekiem,” uzsver farmaceite un piebilst, ka bieža un cītīga roku mazgāšanai un dezinfekcijai var būt nevēlams blakusefekts roku ādas kairinājums, tādēļ līdztekus vajadzētu lietot atbilstošu krēmu roku ādas kopšanai, kas satur, piemēram, šī sviestu, olīveļļu, jojoba eļļu, avokado eļļu, dekspantenolu un citas ādu mitrinošas sastāvdaļas.
Visbeidzot, ir jāpievērš uzmanību arī telpu uzkopšanai – virsmas var apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli. Apģērbs un gultasveļa jāmazgā augstā temperatūrā un biežāk nekā parasti, savukārt trauki jānomazgā uzreiz pēc lietošanas.
