Kā jau ierasts, neilgi pēc Eirovīzijas dziesmu konkursa beigām, klajā tiek laisti arī visu balsojumu rezultāti. Aplūko, kā esam balsojuši mēs, un kā pārējā Eiropa. Turklāt – šogad pārsteigums – bukmeikeru pārliecinošās prognozes par uzvarētāju nepiepildījās.
Krāšņs šovs, interesanti dalībnieki, skaistas dziesmas un, kā jokoja viens no LTV1 Eirovīzijas komentētājiem – Valters Frīdenbergs: “Lielākā Eiropas sala – Austrālija.” Ilgu laiku, vērojot kā tiek dalīti punkti, domājams, teju ikvienā mājā tika apspriests jautājum: “Kas notiks, kad Austrālija uzvarēs? Kur tādā gadījumā tiks rīkota Eirovīzija? Vai tiešām Austrālijā?” Pianiste un spēcīgā vokāla īpašniece Dami Im ātri vien kļuva populāra ne tikai skatītāju, bet arī žūrijas un mediju vidū. Lai nu kā – Austrālija nav Eiropā un, lai gan ir ņēmuši dalību konkursā, apgalvojuši, ka nevēlētos uzņemties Eirovīzijas rīkošanu. Tātad – kur notiktu lielais dziesmu konkurss, ja Austrālija uzvarētu? Izrādās – viņi ļautu kādai Eiropas valstij brīvprātīgi uzņemties šī pasākuma rīkošanu. Bet kurai? Daudzi cilvēki sociālajos tīklos min, ka tā varētu būt Lielbritānija – beidzot! Austrālija savu punktu vairākumu atdeva Beļģijai, varbūt tas nozīmē, ka rīkošanu uzņemties piedāvātu Briselei?
Bet kādēļ vispār Austrālija piedalās, ja iepriekš jau zināms, ka uzvaras gadījumā pat negrasās rīkot konkursu nākamgad? Austrālija tika uzaicināta piedalīties kā viesdalībnieks 2015. gadā, lai atzīmētu kopā Eirvīzijas 60. gadadienu. Cilvēki tur burtiski mīl Eirovīziju un ik gadu vairāk nekā 3 miljoni Austrālijas iedzīvotāju to noskatās, neraugoties uz to, ka līdz 2015. gadam pašu valsts netika pārstāvēta. Arī Izraēla piedalās kā viesdalībnieks, taču tas nav traucējis ne trīs reizes uzvarēt, ne rīkot konkursu savās mājās. Izraēla piedalās, jo valsts raidorganizāciju pilnvaras ir teju kā daļa no Eirovīzijas valdošā “ķermeņa”.
Pirms konkursa, praktiski jau kopš tika izrādītas pirmās Eirovīzijas dziesmas, kas pretendē uz dalību konkursā šogad, bukmeikeri pārliecinoši prognozēja uzvaru Krievijai un beidzot… kļūdījās. Lai gan starp pirmajām trijām vietām punktu starpība beigās nebija diez ko liela, tomēr Krievija ierindojās vien trešajā vietā, ierindojoties aiz Austrālijas un 2016. gada Eirovīzijas uzvarētājas – Ukrainas. ŠEIT vari aplūkot bukmeikeru prognozes pirms paša lielā fināla.
Latvijas balsojums:
Žūrijas punkti (Latvijas žūriju šogad veidoja producents, “Izklaides producentu grupa 7” valdes loceklis Aigars Dinsbergs; dziedātāja, DJ Iluta Alsberga; producents DJ RUdd Rūdolfs Budze; dziedātāja Antra Stafecka un mūzikas redaktors, producents, programmas veidotājs Latvijas Radio 4 Andrejs Volkovs):
12 – Ukraina
10 – Lietuva
8 – Zviedrija
7 – Krievija
6 – Armēnija
5 – Austrālija
4 – Malta
3 – Nīderlande
2 – Izraēla
1 – Bulgārija
Telefonbalsojuma punkti no Latvijas:
12 – Krievija
10 – Ukraina
8 – Lietuva
7 – Zviedrija
6 – Austrālija
5 – Polija
4 – Austrija
3 – Azerbaidžāna
2 – Gruzija
1 – Bulgārija
Ja Eirovīzija būtu beigusies ar pirmo pusfinālu, bukmeikeri varētu svinēt kārtējo uzvaru savās prognozēs, jo Krievija uzvarēja vairāk nekā pārliecinoši, par 99 punktiem apsteidzot otrās vietas ieguvēju – Armēniju.
1. pusfināla rezultāti (Klikšķini uz tabulas, lai to palielinātu)
Pēc otrā pusfināla rezultātu aplūkošanas kļūst skaidrs, ka mums ir diezgan paveicies. Lai gan it kā pietiekami stabili ierindojāmies 8. vietā – par 44 punktiem priekšā 11. vietai (jo finālā tika tikai 10), tomēr par 15 punktiem iepaliekot no 7., par 19 no 6. un jau par 88. punktiem no 5. vietas. No pirmās vietas pusfinālā mūs šķīra 198 punkti. Tiesa, tas pat nav svarīgi – galvenais bija tikt lielajā finālā.
2. pusfināla rezultāti (Klikšķini uz tabulām, lai tās palielinātu)
Tā kā šogad rezultātu paziņošana lielajā finālā notika citādāk nekā ierasts, ari kopējais punktu skaits ir krietni lielāks. Punktu kopsummu veidoja 50% žūrijas un 50% skatītāju balsojums, kuri vienādi izkārtoja savas balsis, piešķirot valstīm punktus. Šī gada Eirovīzijas uzvarētāja Ukraina un tās pārstāve Džamala (par to, kas viņa ir, kā pārdzīvo par savu Krimā ieslodzīto ģimeni un citus interesantus faktus lasi ŠEIT) kopā ieguva 534 punktus, vien par 23 punktiem apsteidzot Dami Im no Austrālijas, kura ieņēma 2. vietu. Vēl par 20 punktiem mazāk kopvērtējumā ieguva bukmeikeru prognozētais uzvarētājs Sergejs Lazarevs un viņa pārstāvētā Krievija – 491 punkts.
Fināla rezultāti (Klikšķini uz tabulām, lai tās palielinātu)
Eirovīzija skaitļos
Uzvaras guvušās valstis
Īrija – 7 – 1970; 1980; 1987; 1992; 1993; 1994; 1996
Zviedrija – 6 – 1974; 1984; 1991; 1999; 2012; 2015
Luksemburga – 5 – 1961; 1965; 1972; 1973; 1983
Francija – 5 – 1958; 1960; 1962; 1969 (kad uzvaru dalīja 4 valstis – Spānija, Lielbritānija, Nīderlande, Francija); 1977
Lielbritānija – 5 – 1967; 1969; 1976; 1981; 1997
Nīderlande – 4 – 1957; 1959; 1969; 1975
Izraēla – 3 – 1978; 1979; 1998
Norvēģija – 3 – 1985; 1995; 2009
Dānija – 3 – 1963; 2000; 2013
Spānija – 2 – 1968; 1969
Šveice – 2 – 1956; 1988
Itālija – 2 – 1964; 1990
Vācija – 2 – 1982; 2010
Austrija – 2 – 1966; 2014
Ukraina – 2 – 2004; 2016
Monako – 1 – 1971
Beļģija – 1 – 1986
Dienvidslāvija (ietvēra sevī Serbiju, Maķedoniju, Melnkalni, Slovēniju, Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu) – 1 – 1989
Igaunija – 1 – 2001
Latvija – 1 – 2002
Turcija – 1 – 2003
Grieķija – 1 – 2005
Somija – 1 – 2006
Serbija – 1 – 2007
Krievija – 1 – 2008
Azerbaidžāna – 1 – 2011
Dažādi skaitļi
1956. – pirmais gads, kad notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Tas norisinājās Šveicē – Lugano. Tajā it kā no 14 dalībvalstīm uzvarēja Šveice, bet pārējās valstis ieņēma otro vietu. Nākamā gada Eirovīzija notika Vācijā – Frankfurtē.
5 – tik reizes uzvarētājvalsts nav rīkojusi nākamā gada konkursu savās mājās. 1956. gadā uzvarēja (it kā) Šveice, bet 1957. gadā konkursu rīkoja Vācija; 1959. gadā uzvarēja Nīderlande, bet 1960. gadā konkursu rīkoja Lielbritānija; 1962. gadā uzvarēja Francija, bet konkursu rīkoja Lielbritānija; 1971. gadā uzvarēja Monako, bet 1972. gadā konkursu rīkoja Lielbritānija un 1973. gadā uzvarēja Luksemburga, taču nākamā gada konkursu atkal rīkoja Lielbritānija.
180 – aptuveni tik miljoni skatītāju kopā pa šiem gadiem noskatījušies Eirovīzijas dziesmu konkursus.
43 – lielākais dalībvalstu skaits, kas piedalījies Eirovīzijā.
11 – tieši tik reizes pēdējo vietu Eirovīzijas konkursos ieņēmusi Norvēģija.
17 – jau tik daudz gadu Latvija piedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2000. gadā Prāta Vētra izcīnīja 3. vietu; 2001. Arnis Mednis – 18.; 2002. Marija Naumova – 1.; 2003. F.L.Y. – 24.; 2004. Fomins un Kleins nekvalificējās finālam; 2005. Valters un Kaža – 5.; 2006. grupa Cosmos – 16.; 2007. Bonaparti.lv – 16.; 2008. Pirates of the Sea – 12.; 2009. Intars Busulis nekvalificējās finālam; 2010. Aisha nekvalificējās finālam; 2011. Musiqq nekvalificējās finālam; 2012. Anmary nekvalificējās finālam; 2013. PeR nekvalificējās finālam; 2014. Aarzemnieki nekvalificējās finālam; 2015. Aminata – 6.; 2016. Justs Sirmais – 15.
