Ziemeļkoreja, kurā ar smagu roku valda jau trešais Kimu dinastijas pārstāvis – Kims Čenuns, pasaulei sagādā aizvien lielākas galvassāpes. Taču arī šodien nav daudz ticamas informācijas par autoritāro valsti, kuras līderi ASV prezidents Donalds Tramps solīja nekad nedēvēt par “mazu un resnu”.
“Misijas laikā es atklāju valsti, kurā valda absolūta pakļaušanās valdības rīkojumiem un neiedomājamas šausmas, kuras nākas pārdzīvot cilvēkiem, kuri vēlas aizbēgt,” stāsta žurnāliste Līsa Linga. Viņa pirms desmit gadiem devās uz Ziemeļkoreju, lai palīdzētu iedzīvotājiem saņemt acu ķirurgu palīdzību.
Šodien Ziemeļkoreju uzskata par visnopietnāko draudu globālajai drošībai. Daudzus faktus par noslēgto valsti ir grūti apstiprināt, tādēļ par to klīst ne viena vien leģenda. “National Geographic” ir apkopojis divpadsmit faktus par noslēpumaino valsti.
Lielākā armija pasaulē
Ja saskaita aktīvos karavīrus (aptuveni 0,945 miljoni cilvēku), rezervistus (5,5 miljoni cilvēku) un paramilitāristus, tad Ziemeļkoreja militāriem mērķiem var mobilizēt līdz desmit miljoniem cilvēku. Taču tā izmanto padomju laiku militārās tehnoloģijas un novecojušu bruņojumu. Lielākā daļa armijas ir dislocēta tuvu demilitarizētajai zonai pie robežas ar Dienvidkoreju, kuras armija ir daudz mazāka (ap 0,63 miljoniem), bet labāk ekipēta. Turklāt Dienvidus aktīvi atbalsta ASV. Militārie eksperti uzskata, ka tieši tādēļ Kims Čenuns attīsta kodolieročus, jo tas ir vienīgais veids, kā noturēt kaut šķietamu militāro līdzsvaru.
Kaņepes(marihuāna) ir legāli nopērkamas
Patiesībā šīs zāles statuss Ziemeļkorejā ir neskaidrs. Iespējams, ārvalstnieki jauc parastās kaņepes, kuru izmantošana tiek veicināta, ar marihuānas (cannabis) kaņepēm. Kalnu rajonos kaņepes ir brīvi nopērkamas, taču tās der vien kā lēts tabakas aizvietotājs. Taču rodas ilūzija, ka Ziemeļkorejā nav aizlieguma tirgot marihuānu, vai arī tas netiek ievērots. Marihuānu kontrolē tāpat kā kokaīnu un heroīnu. Tās smēķēšanā pieķerts ārvalstnieks īpašu pretimnākšanu sagaidīt nevarētu. Tiesa, runā, ka Ziemeļkorejas valdība ne reizi vien kaņepes pārdevusi citām valstīm, tā nopelnot tik nepieciešamo ārvalstu valūtu.
Phenjanas Maija svētku stadionā ir 150 000 sēdvietu
1989.gadā būvēto stadionu uzskata par lielāko pasaulē. Milzīgā betona celtne tapusi XIII jaunatnes un studentu festivāla vajadzībām. Rekonstruēts 2004.gadā. Tagad notiek futbola izlases mājas spēles, dažas sacensības, bet centrālais notikums ir masu pasākums – Arirans, kura laikā tūkstošiem dalībnieku godina vēsturi, bijušos un esošos valsts līderus.
Ziemeļkorejas kalendārā patlaban ir 106.gads
Kalendāra atskaite sākas ar Kima Irsena dzimšanas datumu – 1912.gada 15.aprīli. Tiesa, ikdienā paralēli tiekot lietotas abas laika skaitīšanas sistēmas – lai nesajūk.
Deviņdesmitajos gados visiem skolotājiem bija jāapgūst akordeona spēle
Akordeonu uzskata par “tautas instrumentu”, jo to ir viegli transportēt. Kaut arī šāda prasība vairs nav obligāta, daudzi ziemeļkorejieši joprojām to spēlē.
Valdība ir aicinājusi minerālmēslus aizvietot ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem
Līdz 2008.gadam Ziemeļkoreja ik gadu no Dievidkorejas saņēma 500 000 tonnu minerālmēslu. Lai kaut kā likvidētu to trūkumu, valsts uzsāka kampaņu, kurā aicināja krāt vietējos resursus: cilvēku un dzīvnieku mēslus. Ikvienam strādājošajam un katrai skolai tika noteikta izpildāmā kvota. Var vien iedomāties, kādas problēmas tas radīja ģimenēs!
Darbojas trīs televīzijas kanāli: tie skatāmi vakaros vai brīvdienās
Valsts televīzijas kanāls KCNA no trijiem pēcpusdienā ziņo par līdera jaunākajiem sasniegumiem. Tajā redzamas dokumentālās un mākslas filmas, kā arī trīs divdesmit minūšu ziņu pārraides – piecos, astoņos un desmitos vakarā. Vēl atsevišķs kanāls brīvdienās raida Phenjanā un pierobežā ar Ķīnu, kur ir vieglāk uztver ārvalstu televīzijas. Dienvidkorejiešu “ziepju operas” esot viena no populārākajām kontrabandas precēm.
Ļoti emocionālā ziņu diktore Li Čun Hī (74) televīzijā nostrādāja vairāk nekā četrdesmit gadus. Viņu darbā 1971.gadā uzaicināja pats Kims Čenirs, un tieši šī diktore ir vēstījusi par visu svarīgāko, sākot ar līderu nāvi līdz pat kodolizmēģinājumiem un draudiem Rietumiem. Li Čun Hī ir pensijā, taču atgriežas ekrānā, lai pavēstītu ko īpaši svarīgu.
Reizi piecos gados notiek vēlēšanas
Augstākās Tautas asamblejas (Ziemeļkorejas parlaments) vēlēšanās katrā apgabalā tiek izvirzīts tikai viens kandidāts. Bezalternatīvu vēlēšanās ir iespēja balsot vai nu “par”, vai nu “pret”. 2014.gada 9.martā notikušās vēlēšanas tagadējam valsts un Strādnieku partijas līderim Kimam Čenunam bija pirmās pēc viņa tēva Kima Čenira nāves. Savā apgabalā Čenuns saņēma 100% balsu. Totālas vēlēšanas ir labs instruments, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību (bēgšanu) un lojalitāti līderiem.
Sabiedrību iedala kastās
1957.gadā ieviestais dalījums balstījās uz cilvēka priekšteču politisko, sociālo un ekonomisko stāvokli, kā arī ģimenes locekļu uzvedību. Piederība konkrētai “kastai” noteica iespējas dzīvē un pat pieeju pārtikai. Zemākā šķira, kuras pārstāvji “apdraud iekārtu”, bija lemta dzīvei nabadzībā. Tiesa, pēc sociālisma sabrukuma “kastu” nozīme ir mazinājusies, taču, piemēram, utopiju atgādinošā Phenjana esat paredzēta vien elitei un “pamatšķirai”.
Ir spēkā “trīs paaudžu sodu” likums
Ja kāds cilvēks pārkāpj likumu vai tiek nosūtīts uz darba nometni, sods skar visu ģimeni. Vecvecāki, vecāki un bērni tiek nosūtīti uz nometni kopā ar pārkāpēju. Aplēses liecina, ka 16 darba nometnēs ir ieslodzīti aptuveni 200 000 cilvēku.
Zili kokvilnas džinsi ir nelegāls apģērbs
Džinsi reprezentē kapitālistisko Ameriku, tādēļ to valkāšana ir aizliegta. Ziemeļkorejas režīms stingri pretojas jebkurai Rietumu kultūras izpausmei, tādēļ laiku pa laikam nosaka jaunus “rietumu apģērbu” ierobežojumus. Zināms, ka pirms laika darbojās arī Čenunam lojālu jauniešu vienības, kuras pārbaudīja tādas “kapitālistiskas tendences” kā svārku garums, apavu forma, krekli, frizūras, u.c. Īpašā fokusā ir Ķīnas pierobeža – Ziemeļhamgena un Jangando, kur iedzīvotājiem ir vieglāk pieejama informācija no ārpasaules. Vainīgos, kas pieķerti “antisociālistiskā” uzvedībā, nosūta uz darba nometnēm. Taču Phenjanā pēdējos gados redzamas sievietes augstpapēžu apavos ar spīdīgiem lietussargiem un liela izmēra saulesbrillēm.
Gan sievietēm, gan vīriešiem ir atļauti 15 matu griezumi
Pēc citām ziņām, sievietēm ir atļauti 28 matu griezumi, kurus ir akceptējis pats valsts līderis Kims Čenuns. Tie iekļauti ilustrētā rokasgrāmatā, turklāt – pārsteidzoši – neviens no vīriešu griezumiem nelīdzinās paša Čenuna frizūrai. Līdera frizūra, kas tiek dēvēta arī par ambiciozu, plašākai publikai vēl nesen nebija pieejama. Pirms vairākiem gadiem notika pretēju kampaņu, kad vīrieši tika aicināti izvēlēties Čenuna griezumam līdzīgu frizūru.